Skip to main content
Page is available only in Latvian

Himzela vārdā nosauktajam pirmajam publiskajam muzejam Baltijā šogad aprit 250 gadi. Zīmīgajam notikumam veltītajā konferencē Himzela detektīvs (16.10.) fokusēti uzdotais jautājums par pirmā publiskā muzeja kolekciju veidošanās apstākļiem un to tālākajiem likteņiem vienlaicīgi izgaismoja lielāku kopsakarību: visas nacionālās nozīmes mantojuma institūcijas Latvijā Otrā pasaules kara laikā riskēja ar kolekciju neatgriezenisku ļaunprātīgu iznīcināšanu, izlaupīšanu un izsaimniekošanu.

Par to, ka tas tā līdz galam nenotika, jāpateicas dažiem drosmīgiem un pašaizliedzīgiem cilvēkiem, kuri kara laikā glāba Rīgas pilsētas bibliotēkas, muzeju un arhīvu kolekcijas. Himzelu-Martini dzimtas vāktie, karu pārdzīvojušie muzeja priekšmeti un dokumentārās liecības šodien tiek glabātas vienlīdz virknē Rīgas muzeju, pilsētas bibliotēkas mantojumu pārņēmušajā LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā, kā arī Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Seminārā Mantojuma glābēji būs iespēja dzirdēt nosaukto mantojuma institūciju pārstāvju un vadošo pētnieku, kā arī leģendārās Mērijas Grīnbergas pētnieces Kristīnes Želves refereātus par vienlīdz labi zināmiem, bet arī līdz šim mazzināmiem Latvijas mantojuma glābējiem.

Konferenci organizē domnīca Creative Museum sadarbībā ar RSU Medicīnas vēstures institūtu un RSU Anatomijas muzeju.

mantojuma_glabeji.jpg

Programma
16.00Atklāšana
Ineta Zelča Sīmansone, domnīcas Creative Museum vadītāja
Dr. med. Ieva Lībiete, RSU Anatomijas muzeja vadītāja
16.15–16.45Grāmatu glābēji – Ņina Ozoliņa un viņas kolēģi. Vai Rīga palika bez senajām grāmatām un arī bez medicīnas bibliotēkas?
Kas notika Rātsnamā svētdien, 1941. gada 29.–30. jūnijā?

Dr. philol. Aija Taimiņa, LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja
16.45–17.15Muzejniece Mērija Grīnberga. Dažādu avotu liecības par viņas “ceļojumu”.
35 gadus vecā Mērija Grīnberga bija vienīgā brīvprātīgā muzeja darbiniece, kas 1944. gadā devās līdzi izvedamajām Latvijas mākslas vērtībām

Kristīne Želve, rakstniece un režisore
17.15–17.45Glābēji un “glābšana”: Latvijas arhīvu dokumentu pārvietošanas Otrā pasaules kara laikā.
Otrā pasaules kara laikā Latvijas arhīvu darbinieki bija iesaistīti dažādās dokumentu pārvietošanās un evakuācijās, kuru rezultātā daudzi dokumenti diemžēl tomēr gājuši bojā

Kārlis Zvirgzdiņš, Latvijas Nacionālā vēstures arhīva direktors
Vēlama iepriekšēja pieteikšanās līdz 12. decembrim, rakstot ineta[pnkts]simansoneatcreativemuseum[pnkts]lv.
Atbalsts: Valsts Kultūrkapitāla fonds, RSU Medicīnas vēstures institūts, RSU Anatomijas muzejs, domnīca Creative Museum

Location

Room
RSU Anatomijas muzejs
Date: