Iršu uzbrukums
Mežā var lasīt ogas un sēnes, var iet pastaigāties un var arī smagi strādāt pelnot ikdienas maizi. Meža darbos esot ir viskaut kas piedzīvots: traumas, avārijas ar tehniku, meža ugunsgrēki, apsaldēšanās, ērču kodieni, čūsku uzbrukumi, kā arī neparedzētas sastapšanās ar meža dzīvniekiem. Notikums par kuru gribu pastāstīt bija ar laimīgām beigām, bet varēja būt pavisam citādi.
Šķiet vēl pavisam nesen, nu, gadus 20 atpakaļ, kā smejies... mežizstrādē netika tik daudz izmantota smagā tehnika un mežstrādnieku brigādes, kas bruņojušās ar rokas motorzāģiem bija daudzu Latvijas cilvēku un manas ģimenes tajā skaitā, ikdiena. Arī strādājām pavisam ar citām nostādnēm: nogāzto koku zari bija ar rokām jāsanes "ceļos", kur brauks tehnika, kas izvedīs kokmateriālus un jāsadedzina skuju koku atlikumi, jo viņi tik ātri nesadalās. Par tādiem egļu mizgraužiem tad pat dzirdējuši nebijām... Mežā pēc mūsu darbošanās varēja arī kādu sēni atrast kājas "nelaužot". Ja gribam saudzēt Latvijas mežus jādomā un jādara būtu pavisam savādāk. Anglijā, ir dzirdēts, ka vietām baļķus no cirsmām arī pašlaik izvelkot ar zirgiem...Lai, nu lirika izpaliek, pie lietas!
Tā, nu, mēs kopā ar dēlu strādājam cirsmā, kur bija "jāgāž" pārsvarā lielas apses. Zāģējot kārtējo koku, pēkšņi- parādījās irši, laikam, izjaucām viņu pūzni, un viens man iedzeļ..., sajūtas trakas, sāk trūkt elpas, nu, darbs jāmet pie malas, nav nekādi joki! Kas to būtu domājis, ka tas bija mazākais ļaunums! Atkal mēs tajā pašā cirsmā, tajā pašā vietā tikai pēc pāris dienām. Strādājam. Atkal iršu uzbrukums- šoreiz iedzeļ veseli 8 (!) eksemplāri (vēlāk tika skaitīti robi miesā), nelīdz arī zāģa gāzu novirzīšana uz iršu pusi, jo viņi, kā izrādās lido uz īpašu sugas brāļu izdalīto aromātu- briesmu signālu citiem. Nu, ir pavisam traki: zvans 112, tur saka: "Mēs nepagūsim jūs izglābt! Ātrāk uz tuvāko feldšerpunktu, kas ir Atašienē!" Kaut kā tieku līdz mašīnai- dēls ātri brauc, tur jau personāls informēts, labi, ka ir vakcīna uz vietas... vēlāk mediķi stāstīja- nav ļaunuma bez labuma, jo tas iepriekšējais iršu dzēliens, izglābis man dzīvību, kā izrādās, sava veida pretinde. Jāsaka, ka pirmais iršu dzēliens pēc iedarbības intensitātes bija daudz spēcīgāks, kā to pārējo 8 pēc pāris dienām.
Diemžēl, šis trakais notikums ir atstājis sekas uz manu līdz tam stipro veselību: imunitāte ir sabojāta neatgriezeniski. Agrāk ar iesnām neslimoju, tagad- atliek kādam nošķaudīties un es būšu pirmais, kuram pielips kārtējais vīruss. Tāds ir iznākums meža darbiem ar rokas motorzāģi. Kad es kādam saku, ka man ir iedzēluši "8 plus 1 irši", neviens negrib tam ticēt- tas, taču, nav iespējams! Re, kā, brīnumi notiek, bet visam ir sava cena... nevienam nenovēlu ne 1, ne 8, pat nevienu iršu dzēlienu. Esiet uzmanīgi mežā, tur mīt ne tikai ērces, odi, irši un čūskas bet ,nu, jau arī vilki un lāči!
Bet..."Ja vilka baidīties, nav ko mežā iet!"
