RSU diskusija izgaismo ģimenes medicīnas nākotnes izaicinājumus Latvijā 

2025. gada 12. jūnijā Rīgas Stradiņa universitātē norisinājās otrā diskusija valsts pētījumu programmas (VPP) “Sabiedrības veselība” projekta “Ģimenes ārstu dzīvesspēka veicināšana Latvijā: izaicinājumi un risinājumi” sarunu ciklā. Šoreiz fokusā bija jauno speciālistu piesaiste darbam Latvijas reģionos un viņu noturēšana ģimenes medicīnā pēcdiploma posmā. 

Diskusijas sākumā tika prezentēti līdz šim projektā iegūtie dati, kuri tika iegūti no padziļinātām intervijām ar rezidentiem ģimenes medicīnā, jaunajiem ārstiem, kā arī valsts institūciju, pašvaldību un profesionālo asociāciju pārstāvjiem. Pasākuma dalībnieki – dažādu līmeņu veselības nozares pārstāvji – strādāja arī pie ieteikumu formulēšanas valsts rīcībpolitikas dokumentiem. 

Ģimenes medicīna saskaras ar nopietnām problēmām ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā, kur, īpaši reģionos, ir būtiskas problēmas ar ģimenes ārstu tīkla stiprināšanu. "Projektā esam veikuši apjomīgu kvalitatīvo izpēti, lai varētu datos balstīt rekomendācijas rīcībpolitikas plānošanai ” uzsver profesore Ilze Grope, vadošā pētniece, RSU Rezidentūras nodaļas dekāne un Medicīnas fakultātes Pediatrijas katedras docētāja. “Tālāka diskusija par rekomendācijām ir nepieciešama, lai kopīgi izsvērtu, kuras no iezīmētajām pieejām būtu attīstāmas un pilnveidojamas".  

Prezentētajā pētījumā aplūkota arī starptautiskā pieredze – Austrālijas un Lielbritānijas prakse rāda, ka efektīvākie rezultāti tiek sasniegti, kombinējot finansiālos stimulus ar mentorēšanas programmām, administratīvās slodzes samazināšanu un reģionālo atbalstu. 

Latvijas pašvaldību intervijas izgaismoja arī atšķirīgo izpratni par lomu jauno ārstu piesaistē. Dažās pašvaldībās trūkst skaidru mehānismu un resursu, bet citviet tiek piedāvāti arī sociāli atbalsta pasākumi – dzīvesvietas, bērnudārza vai skolas vietas, kas var būtiski ietekmēt lēmumu strādāt reģionā. Vienlaikus juridiskais statuss (kā komersanti) ierobežo iespējas sniegt finansiālu palīdzību ģimenes ārstiem. 

Pētījuma ietvaros notikusi arī normatīvo aktu analīze, kas apliecina: valstiskā līmenī tiek atzīta problēma – īpaši ārstu trūkums reģionos –, taču bieži vien trūkst praktisku mehānismu un finansējuma to risināšanai. Šobrīd valstiskā rīcība nereti notiek “ugunsgrēka dzēšanas režīmā”, nevis ilgtermiņa plānojumā. 

Pētnieku ievāktie dati izgaismoja virkni aktuālu problēmu, ar kurām saskaras ģimenes medicīnas profesionāļi – pārmērīgs administratīvais slogs, emocionāla izdegšana, nepietiekams valsts un pašvaldību atbalsts, kā arī sistēmiskas grūtības ar prakses pārņemšanu reģionos. Respondenti akcentēja arī e-veselības problēmas, pakalpojumu nepieejamību reģionos, mentālās veselības riskus. 

Nākamais solis projektā ir rekomendāciju apspriešana 3. oktobrī, bet gala rezultāti tiks prezentēti noslēguma konferencē 14. novembrī RSU. Projektā tiek plānots piedāvāt datos balstītus priekšlikumus gan motivācijas mehānismiem, gan reālistisku atbalsta instrumentu ieviešanai, kā arī aplēses par to iespējamo ietekmi uz valsts budžetu. 

Valsts pētījumu programma (VPP) ir nozares ministrijas valsts pasūtījums, kuru īsteno pētniecības ietvaros, lai radītu jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas, attīstītu jaunus produktus, procesus un pakalpojumus nozaru problēmu risināšanai un stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanai, kā arī atbalstītu valsts politikas prioritāšu īstenošanu, aktīvi izmantojot pētniecības rezultātus politikas izstrādei, un nodrošinātu pētniecības pamanāmību sabiedrībā, kā arī stiprinātu saikni starp pētniecību un prioritārām valsts politikas jomām. 

Par VPP "Sabiedrības veselība" īstenošanu atbild Veselības ministrija. VPP projektu konkursu, nodrošinot starptautisku ārējo ekspertīzi projektu izvērtēšanā, organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome.