Atvērtāka veselības inovāciju ekosistēma. Aizvadītas EIT Health "Veselības aprūpes rīta sarunas"
Novembra izskaņā aizvadītas šā gada otrās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības aprūpes zināšanu un inovāciju kopienas (EIT Health) centra Veselības aprūpes rīta sarunas. Šoreiz eksperti diskutēja par tēmu Trūkstošais posms veiksmīgu veselības aprūpes inovāciju radīšanā – datu pilotprojekti.
Lai arī pēdējos gados ievērojami paplašinājušās iespējas piesaistīt finansējumu, veselības aprūpes jaunuzņēmumu skaits un inovāciju līmenis institūcijās Latvijā joprojām būtiski atpaliek no citām Eiropas valstīm. Jaunuzņēmumi un pētnieki norāda, ka tieši pacientu sekundāro datu jēgpilna izmantošana var būt atslēga inovāciju attīstībai. Tādu ceļu izvēlējusies Lietuva, kur šogad publicēts pirmais datu pilotprojekts agrīnās stadijas jaunuzņēmumiem, kas izmanto sekundāros veselības datus. Veselības aprūpes rīta sarunas atklāja Lietuvas Veselības zinātņu universitātes pārstāve Inga Kanapeckiene, kas iepazīstināja klātesošos ar mācībām, kas gūtas, izstrādājot šo pilotprojektu un faktoriem, kas to ietekmējušas. Ceļš nebija ātrs, norāda I. Kanapeckiene, un veiksmīgam rezultātam par atslēgu kalpojusi sadarbība un ieinteresētība no visām iesaistītajām pusēm, tai tostarp valsts institūcijām un veselības aprūpes iestādēm.
Viens kvalitatīvas dzīves gads – 5630 eiro
Veselības aprūpes rīta sarunu laikā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) metodiskās veselības centra ģimenes medicīnas jomā vadītāja Alina Dūdele prezentēja pētījumu Krūts vēža ārstēšanas ekonomiskais ieguvums, parādot, kā datu izmantošana var palīdzēt novērtēt tiešos veselības un finanšu ieguvumus un netiešos ekonomiskos ieguvumus no ieguldījumiem krūts vēža ārstēšanā.
Pētījuma ietvaros izmantoti anonimizēti personu līmeņa veselības aprūpes dati, kas ļauj analizēt pētāmās grupas veselības stāvokļa izmaiņas, izmaksas un citus faktorus. Noskaidrots, ka valsts ieguldījumi veselības aprūpē un izmaiņas sistēmā ir rezultējušās ar uzlabotu dzīvildzi pacientēm krūts vēža ceturtajā stadijā, pēc ieguldījumu veikšanas novērstas 129 nāves un katru gadu vēža pacientes iegūst papildus 53 dzīves gadus. Redzami arī ekonomiskie ieguvumi, piemēram, noskaidrots, ka viens kvalitatīvas dzīves gads pacientiem valstij izmaksājis aptuveni 5630 eiro.
A. Dūdele norāda, ka joprojām ir gana datu, kas netiek apkopoti, tomēr būtu īpaši noderīgi pētniekiem un uzņēmējiem. Piemēram, tā sauktajās slimības lapās patlaban netiek norādīts to izsniegšanas iemesls, taču tādi dati palīdzētu izprast, kā kuras saslimšanas visbiežāk noved pie darba nespējas un izvērtēt, vai valsts ieguldījumi ārstēšanā veicina efektivitāti un samazina slimošanas laiku vai biežumu. Tāpat trūkst datu, kas palīdzētu izvērtēt dzīves kvalitāti vai sociālos ārstēšanas aspektus.
Sekundārie dati pētniecībā un uzņēmējdarbībā
Veselības aprūpes rīta sarunas turpinājās ar diskusiju par reālo situāciju datu izmantošanā Latvijā un potenciālajiem attīstības ceļiem, turpinot tēmu, kas aizsākta jau pavasarī un aktualizējot praktiskās jaunuzņēmumu vajadzības, lai attīstītu savus risinājumus veselības aprūpes sistēmā.
Diskusijas dalībnieki atzīst, ka jau šobrīd pētniecībai dati ir pieejami un izstrādāta sistēma, kā tos var pieprasīt, tomēr arī tajos ir gana nepilnību, jo dati vākti citiem mērķiem, ne pētniecībai. Savukārt tādām iestādēm kā Centrālā statistikas pārvalde, kas gatavas iesaistīties, trūkst likumiskā regulējuma izsniegt datus.
Longenesis izpilddirektors Emils Sjundjukovs atzīst, ka viņa uzņēmuma piedāvātos risinājumus bieži izmanto citi uzņēmumi vai pētnieku komandas, lai iegūtu datus un iesaistītu pacientus. Arī Longenesis bieži pats iniciē pētījumus, piemēram, lai noskaidrotu, kāpēc pacienti nenonāk līdz vakcinācijām vai neveic skrīningus. Kā uzskata E. Sjundjukovu, galvenais izaicinājums esot šādu pētīju atziņas nodot politikas veidotājiem un valsts iestāžu spēja iegūtos datus izmantot jēgpilni, lai veiktu reālus uzlabojumus veselības aprūpes sistēmā.
Domājot par veselības datiem, bieži uzsvars tiek likts uz tehnisko informāciju – ārstēšanas rezultātu, zālēm un procedūrām, aizmirstot, ka cilvēks ir arī personība, stāsta Dins Šmits, MeDi Group dibinātājs un izpilddirektors, Prof. Skrides Sirds klīnikas dibinātājs un valdes loceklis. Pieeja veselības sekundārajiem datiem ir nepieciešama, tomēr jādomā arī par veidiem, kā krāt sociālo informāciju, jo katram pacientam ir savi uzskati, izvēles un motivācija. Tāpat liela nozīme ir ģenētiskajiem datiem, īpaši risinājumiem, kas saistīti ar jauniem medikamentiem.
Latvijas interesēs ir radīt un atbalstīt inovatīvus, zinātnē balstītus un konkurētspējīgus risinājumus, kas veicinātu valsts eksportspēju. Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākais biomedicīnas eksperts Olevs Nikers diskusijas laikā uzsvēra, ka EM ir jābūt vienam no dzinējspēkiem, lai palīdzētu radīt mehānismu, kas atvieglotu piekļuvi datiem. Tieši sekundāro datu izmantošana var būt atslēga inovatīviem produktiem, atzīst O. Nikers.
Risinājums – sakārtota likumdošana un vienota ceļa karte
Diskusijā eksperti uzsver, ka sekundāro datu izmantošanas likums ir pamats, kas nepieciešams, lai datus varētu veiksmīgi izmantot. Šobrīd pētniecībā izmantotie dati bieži ir vākti citam mērķim, bet bieži trūkst likumiskā pamata vākt datus konkrētiem pētījumiem vai izsniegt datus, piemēram, jaunuzņēmumiem.
Vienlīdz svarīgi ir izstrādāt arī procesu jeb ceļa karti, kā datiem piekļūt un veicināt sadarbību. Patlaban Latvijā inovatoru un pētnieku kopienas ir salīdzinoši nelielas un bieži savstarpējās pazīšanās var palīdzēt atvērt īstās durvis, tomēr situācija būtu citādāka, ja datu pieprasījumu iniciētu, piemēram, ārvalstu jaunuzņēmums. Labs piemērs šajā ziņā esot Somija, kur pētnieki vai jaunuzņēmumi var iesniegt savu pieprasījumu un kontaktinformāciju un no regulējošās institūcijas saņemt konkrētus soļus, kas jāpaveic, lai piekļūtu datiem. Tāpat skaidrāka vīzija par to, kādi dati vispār ir pieejami, vajadzīga arī pašām veselības iestādēm, pētniekiem, uzņēmējiem, ārstiem un ik vienam, kas iesaistīts veselības inovāciju radīšanā.
Jautājums par to, kā veicināt Latvijas konkurētspēju inovāciju izstrādē, iepriekš apspriests arī ar ārvalstu ekspertiem, kuri atzīst, ka retrospektīvo datu likumi ir pieņemti gana daudzās valstīs jau daudz gadu garumā, un Latvijas izaugsmes potenciāls slēpjas soli tālāk – kā atvērt prospektīvos datus starptautiskajām dzīvības zinātņu kompānijām.
Diskusijas dalībnieki uzsver, ka svarīga arī skaidra vīzija, kā iegūtie dati tiek izmantoti pēc tam, kad tos apstrādājuši jaunuzņēmumi vai pētnieki. Piemēram, dati var kalpot kā pamats konkrētu procedūru vai ārstēšanas metožu uzlabošanai, vai motivācija līdzīgi analizēt datus par citām saslimšanām.
Veselības aprūpes rīta sarunas
Veselības aprūpes rīta sarunas tradicionāli pulcē augsta līmeņa speciālistus, lēmumu pieņēmējus un jaunuzņēmumu nozares līderus, rosinot diskusijas par inovāciju attīstību veselības aprūpē un meklējot risinājumus izaicinājumiem, ar kuriem saskarās jaunuzņēmumi, pētnieki, medicīnas iestādes un nozare kopumā. Pasākumu organizē EIT Health pārstāvniecība Latvijā, kas atrodas Rīgas Stradiņa universitātē.
2026. gada rudens sezonā Veselības aprūpes rīta sarunas norisinājās 28. novembrī. Diskusijā piedalījās MeDi Group dibinātājs un izpilddirektors, Prof. Skrides Sirds klīnikas dibinātājs un valdes loceklis Dins Šmits, RSU Metodiskās vadības centra ģimenes medicīnas jomā vadītāja Alīna Dūdele, Longenesis izpilddirektors Emils Sjundjukovs un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākais biomedicīnas eksperts Olevs Nikers.
