Pieejami pirmie dati par smagas aptaukošanās izplatību bērniem Latvijā
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieces prof. dr. med. Janas Pavāres vadībā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā (FLPP) Aptaukošanās fenotipi un ar to asociētie imūnie, metabolie un dzīves veida faktori bērniem Latvijā, to saistība ar svara izmaiņām kopā ar pediatri, endokrinoloģi Jurgitu Gailiti un prof. Ivetu Dzīvīti-Krišāni pēta smagas aptaukošanās izplatību bērniem Latvijā un iespējamos risinājumus.
Pētījumā plānots apzināt 160 bērnus un pusaudžus ar ķermeņa masas indeksu (ĶMI) virs 95. procentīles. Patlaban analizēti pirmie dati par 100 bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos 10–18 gadu vecumā, un tie tika prezentēti Latvijas Pediatru asociācijas sēdē šā gada 13. februārī.
RSU doktorante, pētījumā iesaistītā pētniece Aļona Lavrenova uzsver: “Preliminārā datu analīze bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos liecina par augstu smagas un ļoti smagas aptaukošanās izplatību jau agrīnā vecumā, kas būtiski palielina kardiometabolo un imunometabolo komplikāciju risku. Lai mazinātu ar aptaukošanos saistītu komplikāciju attīstību bērnu populācijā, nepieciešama agrīna, sistemātiska un multidisciplināra, pierādījumos balstīta pieeja diagnostikā, monitorēšanā un ārstēšanā.”
Satraucoši antropometriskie rādītāji
Pašreiz apkopotie klīniskie un antropometriskie dati liecina par augstu smagas un ļoti smagas aptaukošanās izplatību pētījuma populācijā.
- Vidējā dalībnieku ķermeņa masa: 94,6 kg
- Vidējais augums: 166,4 cm
- Vidējais ĶMI: 33,7 kg/m²
- Maksimālais konstatētais ĶMI: 49,7 kg/m² (atbilst ļoti smagai aptaukošanās pakāpei)
Analizējot aptaukošanās smaguma pakāpi, konstatēts, ka 21 % dalībnieku sasniedza smagas aptaukošanās pakāpes kritērijus. Vecuma grupā no 10 līdz 14 gadiem 13 bērniem ĶMI bija virs 35 kg/m², tai skaitā trim bērniem tas pārsniedza 40 kg/m2, savukārt vecuma grupā no 14 gadiem ļoti smaga aptaukošanās (ĶMI > 40 kg/m2) tika konstatēta astoņiem bērniem.
Iegūtie rezultāti liecina par augstu smagas un ļoti smagas aptaukošanās izplatību pētījuma aptvertajā populācijā, kas ir saistīta ar būtiski paaugstinātu kardiometabolo un imunometabolo komplikāciju risku gan bērnu un pusaudžu vecumā, gan pieaugušo vecumā. Šie dati uzsver nepieciešamību pēc sistemātiskas, pierādījumos balstītas un multidisciplināras pieejas bērnu aptaukošanās aprūpē, tostarp diagnostikā, ilgtermiņa novērošanā un ārstēšanā.
Pamatojoties uz konstatētajām tendencēm, turpmāk pētījuma ietvaros plānots analizēt taukaudu funkcionālos un imunometaboliskā iekaisuma rādītājus, kā arī izvērtēt to saistību ar dažādiem aptaukošanās fenotipiem un potenciālajām svara izmaiņām.
