RSU pētnieki Valmierā noslēdz reģionālo semināru ciklu par drošības stiprināšanu Latvijas reģionos
6. martā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki Valmierā, Vidzemes Augstskolā (ViA), aizvadīja pēdējo no kopumā pieciem īstenotajiem reģionālajiem semināriem, kuru laikā eksperti diskutēja par aktuālajām drošības problēmām un izaicinājumiem Latvijā un tās reģionos, kopīgi meklējot risinājumus to novēršanai. Seminārā piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona un novada lielāko pašvaldību pārstāvji, Valsts un pašvaldības policijas pārstāvji, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas, reģionālo mediju pārstāvji, kā arī augstskolas docētāji un iedzīvotāji.
Atklājot reģionālo semināru, RSU pētnieki izteica pateicību Vidzemes Augstskolai un tās Informācijas un komunikācijas virziena direktorei Mārai Arājai par sadarbību un atbalstu semināra organizēšanā un norisē, dodot iespēju diskutēt ar novada pārstāvjiem par tik aktuālu un būtisku tēmu – drošību. Atklājot reģionālo semināru, projekta vadītājs prof. em., Dr. iur. Andrejs Vilks uzsvēra īstenotā projekta nozīmi, ņemot vērā pieaugošos drošības izaicinājumus: “Šābrīža ģeopolitiskā situācija, tostarp Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, izgaismo būtiskus iekšējos un ārējos drošības apdraudējumus visam Baltijas reģionam.”
Drošības stiprināšana Latvijas reģionos ir būtisks priekšnoteikums valsts kopējai drošībai. Informēta un aktīva sabiedrība spēj labāk atpazīt drošības apdraudējumus un iesaistīties risku mazināšanā.
“Vidzemes reģiona drošības stiprināšana ir īpaši svarīga, ņemot vērā tā stratēģisko nozīmi – ģeogrāfisko novietojumu starp galvaspilsētu un austrumu robežu, nozīmīgo transporta un energoapgādes infrastruktūru, kā arī reģiona lomu valsts aizsardzības, civilās aizsardzības un sabiedrības noturības stiprināšanā”, semināra atklāšanā uzsvēra RSU pētniece Dr. iur. Kristīne Kuzņecova.
RSU pētnieki un jomas eksperti diskutēja par būtiskākajiem apdraudējuma veidiem un risinājumiem tādās jomās kā sabiedriskā drošība, politiskā drošība, valsts aizsardzība, kiberdrošība un informatīvā drošība. A. Vilks iepazīstināja semināra dalībniekus ar drošības vides raksturojumu mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos. Savā prezentācijā profesors norādīja: “Mūsdienu drošības vide strauji mainās, jauni apdraudējumi un to neparedzamās sekas liek valstīm un reģioniem pielāgoties, meklējot inovatīvus risinājumus. Jāveicina sabiedrības – valsts un iedzīvotāju – savstarpējās sadarbošanās spējas, kas balstītas mūsu mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras vērtībās.” Pašreizējā starptautiskā drošības situācija, tostarp Krievijas īstenotais karš Ukrainā, rada daudzus nozīmīgus iekšējus un ārējus apdraudējumus Baltijas reģiona drošībai.
RSU pētniece doc., Dr. iur. Aldona Kipāne atklāja diskusiju par noziedzību un kriminogēno stāvokli. Kriminogēnā situācija reģionos bieži atspoguļo gan sociāli ekonomiskos apstākļus, gan institucionālās kapacitātes atšķirības. Analizējot noziedzības tendences Latvijā un Vidzemes reģionā, svarīgi ne tikai identificēt riska faktorus, bet arī stiprināt iesaistīto pušu sadarbību. A. Kipāne norādīja, ka noziedzības novēršanā būtiska ir ne tikai efektīva tiesībaizsardzības iestāžu darbība, bet arī preventīva pieeja – sabiedrības informēšana, sociālo risku mazināšana un cieša sadarbība starp valsts institūcijām un vietējām kopienām.
RSU pētnieks Gints Georgs Muraševs ar semināra dalībniekiem diskutēja par radikalizāciju un propagandu. Šīs jomas analīze ir svarīga, lai veidotu uz pierādījumiem balstītu drošības politiku un stiprinātu sabiedrības noturību pret dažādiem apdraudējumiem. “Radikalizācijas procesi mūsdienās arvien biežāk ir saistīti ar informācijas telpu, kur propaganda un dezinformācija var veicināt polarizāciju un neiecietību sabiedrībā,” akcentēja G. G. Muraševs.
Ņemot vērā šā gada oktobrī gaidāmās 15. Saeimas vēlēšanas, īpaša uzmanība jāpievērš politiskajai drošībai un stabilitātei gan nacionālā, gan reģionālā līmenī. Semināra laikā RSU pētnieks Romāns Gagunovs ar klātesošajiem sprieda par izaicinājumiem un problemātiku, kas saistās ar politisko drošību. “Politiskā drošība sākas ar uzticību un līdzdalību – demokrātija nav ilgtspējīga bez sabiedrības aktīvas iesaistes. Zema vēlētāju aktivitāte un atsvešināšanās no politiskajiem procesiem apdraud ne vien valsts pārvaldes efektivitāti, bet arī pašas valsts nacionālās drošības pamatus,” savā prezentācijā uzsvēra R. Gagunovs.
Civilās aizsardzības sistēmai ir jānodrošina iedzīvotāju pamatvajadzības gan miera, gan militāra iebrukuma gadījumā. Redzot, ar kādiem apdraudējumiem Ukrainas iedzīvotāji saskaras ik dienu, jāsecina, ka Latvijai ir svarīga Ukrainas pieredze civilās aizsardzības sistēmas plānošanā un pielāgošanā atbilstoši mūsdienu apstākļiem. “Spēcīga aizsardzības sistēma balstās ne tikai profesionālos bruņotajos spēkos, bet arī ciešā sadarbībā ar civilajām institūcijām un sabiedrību kopumā. Civilmilitārā sadarbība ļauj veidot efektīvu informācijas apmaiņu, labāk sagatavoties krīzēm un stiprināt valsts spēju ātri un koordinēti reaģēt uz drošības izaicinājumiem,” diskusijā ar klātesošajiem norādīja pētniece K. Kuzņecova.
RSU pētnieks Vitālijs Rakstiņš kopā ar semināra dalībniekiem diskutēja, kā stiprināt valsts un reģiona informatīvo telpu un kiberdrošību. Informatīvā drošība un kiberdrošība šobrīd ir īpaši nozīmīgs sektors, ņemot vērā graujošo tehnoloģiju nekontrolētu attīstību un izvērsto hibrīdkaru pret Baltijas reģionu. Pētnieks uzsvēra: “Digitālajā laikmetā informācijas izplatīšanās ātrums rada gan jaunas iespējas, gan riskus. Dezinformācijas izplatība sociālajos tīklos var veicināt polarizāciju un ietekmēt sabiedrisko domu, tāpēc būtiska nozīme ir kritiskajai domāšanai un uzticamu informācijas avotu izmantošanai.”
Projektā tika īstenoti pieci reģionālie semināri Rīgā, Rēzeknē, Kuldīgā, Jelgavā un Valmierā. Semināru cikla mērķis bija veicināt diskusijas par aktuālajiem izaicinājumiem un drošības stiprināšanas iespējām, kā arī dalīties ar jaunākajiem risinājumiem, kas sekmē efektīvāku aizsardzību pret iekšējiem un ārējiem draudiem. Dalībniekiem bija iespēja gūt vērtīgu pieredzi, pilnveidot savas zināšanas un iesaistīties diskusijās ar nozares profesionāļiem. RSU pētnieku kolektīvs izsaka pateicību visiem interesentiem, kuri piedalījās organizētajos semināros, kopīgi diskutējot par risinājumiem Latvijas un drošības stiprināšanai.
Seminārs tika organizēts reģionālo semināru cikla granta Nr. RSU-PAG-2024/1-0015 Drošības apdraudējumu un risku novēršana politiskajā, aizsardzības, sabiedriskajā, sociāli ekonomiskajā un informatīvajā vidē (projekts RSU iekšējā un RSU ar LSPA ārējā konsolidācija (Nr. 5,2,1,1.i.0/2/24/I/CFLA/005) tiek finansēts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna un valsts budžeta ietvaros) ietvarā.
