RSU pētnieki analizē saistību starp mazu dzimšanas svaru un placentas nozīmi bērna attīstībā
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā tiek analizēti faktori, kas ietekmē jaundzimušo ar mazu dzimšanas svaru attīstību, īpašu uzmanību pievēršot placentas funkcijai un gēnu regulācijas mehānismiem.
Pētījums Mātes un augļa epiģenētiskā profila saistības noteikšana ar augļa intrauterīnu augšanu izgaismo, ka bērna attīstību grūtniecības laikā ietekmē vairāki savstarpēji saistīti faktori – placentas attīstība un funkcija, mātes veselības stāvoklis, kā arī paša augļa ģenētiskās īpatnības. Placenta nodrošina augli ar skābekli un barības vielām, un tās darbības traucējumi var ietekmēt augļa augšanu.
Šie faktori – placentas funkcija, mātes veselība un augļa ģenētika – ir zināmi kā nozīmīgi bērna attīstības ietekmētāji, taču pētījuma aktualitāte ir padziļinātā DNS metilācijas analīze un fokuss uz Latvijā iegūtiem datiem par jaundzimušajiem ar mazu dzimšanas svaru.
“Mazs dzimšanas svars ir viens no būtiskākajiem perinatālās mirstības riska faktoriem jaundzimušajiem bez iedzimtām anomālijām. Par mazu dzimšanas svaru attiecībā pret gestācijas laiku uzskata situāciju, kad jaundzimušā svars ir zem 10. percentīles. Šāds svars ne vienmēr nozīmē patoloģiju – tas var būt saistīts arī ar ģenētiskiem faktoriem, piemēram, vecāku augumu,” norāda pētniecības projekta vadītāja Dr. med. Linda Gailīte.
Īpaša uzmanība pētījumā pievērsta DNS metilēšanai – vienam no galvenajiem gēnu darbības regulācijas mehānismiem. Šis process nosaka, kuri gēni tiek aktivēti jeb “ieslēgti” vai inaktivēti jeb “izslēgti”, nemainot pašu DNS secību. Metilēšanas izmaiņas var būt gan pārmantotas, gan veidoties vides un dzīvesveida ietekmē, un tām var būt nozīme arī dažādu patoloģiju attīstībā.
Pētījuma norise un dalībnieki
Pētījumā kopā piedalās 70 ģimenes ar jaundzimušajiem, un dalībnieki tika sadalīti divās grupās. Vienā grupā ir bērni, kuri dzimuši noteiktajā laikā, bet kuru svars ir zem 10. percentīles (percentīles parāda, kā jaundzimušā svars salīdzinās ar citiem bērniem viņa gestācijas vecumā; piemēram, svars zem 10. percentīles nozīmē, ka bērns sver mazāk nekā 90 % vienāda gestācijas laika bērnu). Otrā (kontroles) grupā ir jaundzimušie ar atbilstošu svaru. No dalībniekiem tiek iegūti placentas un asins paraugi turpmākai analīzei. Tāpat bērnu attīstībai tiek sekots līdzi ilgtermiņā – speciālisti regulāri izvērtē viņu augšanu un psihomotorās iemaņas.
Placentas analīze un pētījuma nozīme
Analizējot placentas audus, pētnieki meklē atšķirības DNS metilācijā starp abām grupām, lai labāk izprastu iespējamos maza dzimšanas svara mehānismus.
Papildus tiek veikta plaša zinātniskās literatūras analīze, kas atklāj būtiskas nepilnības līdzšinējos pētījumos.
Lielākoties pētījumos uzmanība pievērsta bērniem ar augšanas aizturi grūtniecības laikā, bet maz pētīti tie bērni, kuriem ir mazs dzimšanas svars bez šīs diagnozes. Turklāt dažādie pētījumu veidi un metodes – gan paraugu ņemšanā, gan DNS metilācijas analīzē – apgrūtina skaidru un salīdzināmu secinājumu izdarīšanu.
Turpmākie pētījuma rezultāti
Plašāks ieskats par pētījuma rezultātiem tiks publicēts 2026. gada laikā, lai veicinātu izpratni par šo sarežģīto jautājumu un nākotnē palīdzētu pilnveidot bērnu aprūpi, uzlabojot bērnu veselību un dzīves kvalitāti.
Pētījums Mātes un augļa epiģenētiskā profila saistības noteikšana ar augļa intrauterīnu augšanu (nr. RSU-ZG-2024/1-0019) tiek īstenots projektā RSU iekšējā un RSU ar LSPA ārējā konsolidācija nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005), ko finansē no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna un valsts budžeta līdzekļiem.
