Digitalizācija nedrīkst izstumt gados vecākus darbiniekus no darba tirgus
Digitālo tehnoloģiju straujā attīstība maina darba vidi dažādās profesijās un paaudzēs. Starptautiskais pētniecības tīkls DIGI-net, kurā iesaistīti arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki, pēta, kā digitalizācija ietekmē cilvēkus vēlākajos darba dzīves posmos un kādas jaunas iespējas un nevienlīdzības formas tā rada darba tirgū.
COST projekts CA21107 Work inequalities in later life redefined by temporalities and digitalization (DIGI-net) kopš 2022. gada apvieno vairāk nekā 400 pētnieku no 44 valstīm. Pētnieki analizē, kā digitalizācija, automatizācija un mākslīgā intelekta attīstība ietekmē 50 gadu vecu un vecāku darbinieku darba apstākļus, veselību un situāciju darba tirgū. Uzmanība tiek pievērsta nevienlīdzībai starp jaunākiem un vecākiem darbiniekiem, ar vecumu saistītai organizāciju kultūrai, eidžismam jeb diskriminācijai vecuma dēļ, kā arī saiknei starp darba vietas digitalizāciju un veselību.
Viens no būtiskiem projekta secinājumiem ir tas, ka gados vecāki darbinieki nav viendabīga grupa. Viņu pieredze tehnoloģiju izmantošanā atšķiras atkarībā no profesijas, izglītības, veselības stāvokļa, līdzšinējās profesionālās pieredzes un darba devēja nodrošinātā atbalsta. Pētījumi rāda, ka problēma bieži vien nav pats darbinieka vecums, bet gan veids, kā jaunās tehnoloģijas tiek ieviestas darba vietā.
Ja darbiniekiem netiek nodrošināts pietiekami daudz laika, apmācību un atbalsta, lai pielāgotos pārmaiņām, digitalizācija var palielināt tehnostresu, nedrošības sajūtu un bažas par profesionālo kompetenču zaudēšanu. Savukārt pārdomāti ieviestas tehnoloģijas var atvieglot darbu, uzlabot tā efektivitāti un pavērt jaunas profesionālās iespējas. Tādēļ pētnieki uzsver, ka digitalizācija jāuztver ne tikai kā tehnoloģisks process, bet arī kā sociālas un organizatoriskas pārmaiņas.
Lai tehnoloģiju attīstība nepalielinātu nevienlīdzību darba tirgū, būtiska ir pieejamu un praktiski orientētu apmācību nodrošināšana, darbinieku iesaiste jauno tehnoloģiju ieviešanā un zināšanu apmaiņa starp paaudzēm. Nozīmīga ir arī dažādu vecumgrupu vajadzībām atbilstīga personāla politika un pārdomāta komunikācija, kas nenostiprina stereotipu, ka gados vecāki cilvēki nespēj pielāgoties digitālajām pārmaiņām.
DIGI-net pētnieki pievērsušies arī tam, kā priekšstati par gados vecākiem darbiniekiem tiek veidoti un izplatīti sociālajos medijos, organizāciju komunikācijā un ziņu medijos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta stereotipiem par vecumu un digitālajām prasmēm, tostarp darbinieku atlases procesā, jo šādi priekšstati var ietekmēt cilvēku nodarbinātības un profesionālās attīstības iespējas.
RSU iesaiste DIGI-net ļauj Latvijas pētniekiem līdzdarboties starptautiskā un starpdisciplinārā pētniecības tīklā, kurā darba tirgus pārmaiņas tiek skatītas kopsakarībā ar sabiedrības novecošanu, veselību, digitalizāciju un sociālo nevienlīdzību.
Četru gadu sadarbības rezultāti tika prezentēti DIGI-net noslēguma konferencē šā gada jūnijā. Konference pulcēja pētniekus, praktiķus un politikas veidotājus, kuri strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar digitalizāciju, sabiedrības novecošanu un darba tirgus pārmaiņām. Tās dalībnieki iepazīstināja ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem un diskutēja par to, kā straujas tehnoloģiju attīstības apstākļos veidot taisnīgāku un iekļaujošāku darba vidi.
DIGI-net pētījumu rezultāti parāda, ka, runājot par novecošanu digitālajā darba vidē, būtiskākais jautājums nav tikai par to, vai gados vecāki darbinieki spēj pielāgoties jaunajām tehnoloģijām. Tikpat nozīmīgi ir tas, kā tehnoloģijas tiek ieviestas un kāds atbalsts tiek nodrošināts darbiniekiem, lai iespējas pilnveidot prasmes, pielāgoties pārmaiņām un turpināt profesionālo darbību būtu pieejamas dažādu paaudžu cilvēkiem.
