Doktorantu pēcpusdienā dalās pieredzē par doktorantūras studijām, izaicinājumiem un iespējām
Foto: RSU
Otrdienas, 15. septembra, pēcpusdienā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) telpās Konsula ielā 12 draudzīgā un neformālā gaisotnē norisinājās Doktorantu skolas rīkotā doktorantu pēcpusdiena, kurā par savu pieredzi doktorantūrā, pētniecības izaicinājumiem un profesionālās izaugsmes iespējām stāstīja trīs RSU doktori – lektore Jolanta Dinsberga, asistente p. i. Dana Kigitoviča un lektors Rūdolfs Cešeiko.
Pasākumā pulcējās gan tie, kuri tikai apsver iespēju sākt doktorantūras studijas, gan esošie doktoranti, promocijas darbu vadītāji un doktorantūras absolventi. Pieredzes stāsti un sarunas ļāva paraudzīties uz doktorantūru ne tikai kā akadēmisku procesu, bet arī kā personīgās izaugsmes, jaunu ideju un profesionālu kontaktu veidošanas laiku.
Ticēt savai idejai un nepadoties
Daloties savā pieredzē, RSU doktore tiesību zinātnē Jolanta Dinsberga uzsvēra, ka lēmums par doktorantūras studijām ne vienmēr ir pašsaprotams. Arī tad, ja sākotnēji šķiet, ka studijas vairs nav nepieciešamas, dzīves un profesionālās intereses var mainīties – “nekad nesaki nekad!”. Viņas lēmumu turpināt studijas veicināja vēlme attīstīties un padziļināti pētīt konkrētu tēmu. Būtisks motivācijas avots bijusi apziņa, ka pētījuma rezultāti var būt nozīmīgi ne tikai pašai pētniecei, bet arī plašākai sabiedrībai.
J. Dinsberga kā vienus no būtiskākajiem doktorantūras izaicinājumiem minēja laika plānošanu un nepieciešamību sabalansēt dažādas dzīves jomas. Viņa aicināja nepadoties pie pirmajām grūtībām, bet izmantot kolēģu, ģimenes un citu atbalsta personu palīdzību. Tāpat nozīmīga ir dalība starptautiskās konferencēs, kas ļauj iegūt atgriezenisko saiti par savām idejām un veidot kontaktus ar citu jomu speciālistiem.
Pētniecība prasa disciplīnu un sadarbību
RSU docente, nefroloģe un interniste Dana Kigitoviča stāstīja par promocijas darba izstrādi medicīnas jomā, finansējuma piesaisti, projektiem un grantiem, kā arī sadarbību ar promocijas darba vadītāju. D. Kigitoviča doktorantūras studijas apvienoja ar rezidentūru, tādēļ šis periods bijis īpaši intensīvs. Viņa uzsvēra komandas nozīmi, īpaši medicīnas pētniecībā, kā arī starptautiskās sadarbības un tīklošanās nozīmi. Ja konkrēta pētniecības tēma Latvijā ir maz pētīta un speciālistu loks ir neliels, starptautiskās konferences var kļūt par iespēju sastapt pētniekus ar līdzīgām interesēm un veidot jaunus sadarbības kontaktus.
Viņa aicināja doktorantus arī izvērtēt, vai viņu pētījuma tēma varētu iekļauties plašākos pētniecības projektos, piemēram, Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā (FLPP) vai Valsts pētījumu programmā, kā arī izmantot iespējas pieteikties RSU grantiem.
Par nozīmīgu izaicinājumu medicīnas pētniecībā D. Kigitoviča minēja pacientu rekrutēšanu, kā arī nepieciešamību savienot pilnas slodzes profesionālo darbu ar promocijas darba izstrādi. Viņas pieredzē īpaši nozīmīga bijusi regularitāte un disciplīna, tostarp iknedēļas atskaite promocijas darba vadītājam par paveikto.
“Pat ja nav iedvesmas rakstīt, kaut kas ir jāuzraksta,” ar šo atziņu D. Kigitoviča raksturoja konsekventas darba organizēšanas nozīmi.
Doktorantūra kā iespēja attīstīt idejas
RSU lektors Rūdolfs Cešeiko savā stāstā atgriezās pie maģistrantūras studijām Trondheimā, Norvēģijā, kur arī aizsākās interese par tēmu, ko viņš vēlāk turpināja pētīt doktorantūrā, – fiziskajām aktivitātēm onkoloģijas pacientiem.
Viņš uzsvēra publikāciju nozīmi augsta līmeņa zinātniskajos žurnālos un mudināja izmantot dažādas doktorantiem pieejamās iespējas, tostarp starptautiskus pasākumus, akadēmijas un profesionālās tīklošanās iespējas. Pētniecības sākumposms var būt izaicinošs, jo vēl nav iegūts pietiekams datu apjoms un jaunu secinājumu, tomēr būtiski ir turpināt iesākto un nepadoties pie pirmajām grūtībām.
R. Cešeiko doktorantūru raksturoja kā iespēju un platformu jaunu ideju īstenošanai. No viņa promocijas darba tēmas izaugušas arī tālākizglītības aktivitātes, savukārt dalība starptautiskos pasākumos palīdzējusi attīstīt pētniecības idejas un veidot jaunus kontaktus.
Viņa pieredze apliecina, ka doktorantūras laikā pētniecības tēma var turpināt attīstīties un pavērt ceļu jaunām profesionālās darbības iespējām. Lai arī ceļš nav bijis viegls, R. Cešeiko to raksturoja kā daudzveidīgu un vērtīgu pieredzi, kuras laikā attīstījis ne tikai zinātniskās prasmes, bet arī spēju argumentēt savu viedokli un komunicēt.
Galvenās atziņas doktorantūras ceļam
Pasākuma noslēgumā lektoru pieredzes stāstos izskanējušās atziņas tika apkopotas vairākos principos, kas var palīdzēt doktorantiem promocijas darba izstrādes procesā:
- ticēt savai idejai un apzināties tās nozīmi;
- savlaicīgi plānot darbu un pieturēties pie plāna;
- būt pacietīgam un motivētam;
- nepadoties pie pirmajām grūtībām;
- meklēt kolēģu un citu atbalsta personu iesaisti;
- savlaicīgi domāt par zinātniskajām publikācijām;
- izmantot konferenču un starptautiskās tīklošanās iespējas;
- rūpēties arī par sevi – atvēlēt laiku atpūtai, kustībām un hobijiem.
Doktorantu skola arī turpmāk plāno katru mēnesi organizēt tīklošanās pasākumus, kuros doktoranti un citi doktorantūras procesā iesaistītie varēs neformālā vidē pārrunāt praktiskus jautājumus, dalīties pieredzē un saņemt kolēģu ieteikumus.
