Vide, kas palīdz strādāt. Atjaunotas telpas RSU centrālās ēkas D korpusā
RSU centrālās ēkas D korpusā atklātas atjaunotās telpas, kas veidotas, domājot par mūsdienīgu, ērtu un ilgtspējīgu darba vidi. Divu gadu laikā ēkā īstenoti apjomīgi būvdarbi – pilnībā atjaunotas telpas, nomainītas inženierkomunikācijas, siltinātas ārsienas, nomainīti logi, modernizētas mikroklimata sistēmas un izveidota mūsdienīga darba vide.
Ceļš līdz rezultātam nebija vienkāršs – būvdarbi notika ekspluatētā ēkā, un vienlaikus bija jānodrošina universitātes ikdienas darbs, tostarp RSU bibliotēkas pieejamība studējošajiem. Projekta laikā tika pārceltas vairāk nekā 20 struktūrvienības, izbūvēti tehniski sarežģīti risinājumi un pārdomāta arī pati darba vides organizācija. Kopējās būvniecības projekta izmaksas ir 4,5 miljoni EUR, atjaunotā platība – 2960,5 m2, kā arī atjaunotais jumts virs bibliotēkas 915 m2.
Par to, kas paveikts, kādi bijuši lielākie izaicinājumi un kā atjaunotās telpas mainīs RSU darbinieku ikdienu, stāsta kolēģi no RSU Infrastruktūras departamenta – tā direktors Dainis Zemešs un Būvniecības projektu nodaļas būvniecības projektu vadītāja Vita Mitrofanova.
Šonedēļ atklājām D korpusa atjaunotās telpas. Ar ko šie telpu uzlabojumi ir īpaši?
D. Zemešs: Pirmām kārtām tā bija uzdrīkstēšanās plānot būvdarbus RSU centrālajā ēkā – administrācijas un bibliotēkas korpusā, kur būvdarbu laika troksnis, putekļi un neērtības ietekmē daudz nopietnāk. Plānošanas stadijā sapratām, ka būvdarbu zonās esošās struktūrvienības būs jāpārceļ uz pagaidu darba telpām. Arī darbs blakus būvdarbiem nebūtu bijis komfortabls – troksnis, putekļi un citi būvdarbu radītie apstākļi nebija savienojami ar pilnvērtīgu darba vidi, tāpēc pārceļamo struktūrvienību skaits pieauga.
Administrācijas darba vietu nodrošināšanai tika nomātas telpas Mellužu ielā, izmantota katra iespēja darba vietai centrālajā ēkā, kā arī pie ēkas tika papildus izvietotas moduļtipa ēkas. Kopumā jurģus piedzīvoja vairāk nekā 20 struktūrvienības.
V. Mitrofanova: Būvniecības līgums tika noslēgts 2024. gada 26. augustā. Sākotnēji bija plānots, ka būvdarbi ilgs aptuveni 1,6 gadus, tomēr darbu apjoma un sarežģītības dēļ projekts tika īstenots divu gadu laikā.
No būvniecības viedokļa apjoms bija ļoti liels. Pilnībā tika demontētas līdzšinējās starpsienas, griesti un grīdas, atstājot tikai ārsienas un kolonnu konstrukcijas. Ar to arī sākās telpu modernizācija.
Tika nomainīti visi stāvvadi un komunikācijas, izbūvētas jaunas ventilācijas, elektroapgādes un apkures sistēmas, nosiltinātas ārsienas un uzstādīti jauni logi. Šodien telpas ir pilnībā atjaunotas, aprīkotas ar mēbelēm, un to lietotāji jau ir uzsākuši darbu atjaunotajās telpās.
Trešajā un ceturtajā stāvā atjaunojamo darbu apjoms bija salīdzinoši neliels, tomēr visi būvdarbi bija cieši saistīti ar pirmā un otrā stāva pārbūvi. Inženierkomunikāciju šahta šķērso visus ēkas stāvus. Tādēļ, lai arī trešā un ceturtā stāva telpas tika pabeigtas agrāk, tās nebija iespējams nodot lietotājiem, kamēr nebija pabeigta un noregulēta visu ēkas inženierkomunikāciju sistēmu darbība.
Ar ko jaunās telpas atšķiras no iepriekšējām un kā šīs pārmaiņas izjutīs darbinieki?
D. Zemešs: Darbiniekus sagaida moderna un mūsdienīgi iekārtota darba vide. Nodrošināts kvalitatīvs telpu mikroklimats, ļoti piestrādāts pie telpu pasīvās akustikas un apgaismojuma.
Mērķis bija izveidot ne tikai vizuāli pievilcīgas, bet galvenokārt funkcionālas un dažādi mēbelētas telpas, kurās cilvēkiem ir patīkami un ērti strādāt.
Apzinoties, ka RSU aug un attīstās, vēlējāmies domāt par to, kādai jābūt mūsdienīgai darba videi. Struktūrvienības iesaistījām līdz šim nepierastā darba vietas organizācijas formātā – aktivitātēs balstīta biroja izveidē. Klātienē skatījām TET, RIMI, CMB un Valsts nekustamo īpašumu biroja telpas, lai saprastu, kādi risinājumi varētu būt piemēroti RSU.
Mēs vēlējāmies saprast un izplānot, kā cilvēki šajās telpās strādās ikdienā, nevis tikai to, kā telpām jāizskatās. Tāpēc domājām par dažādām darba situācijām, kad nepieciešams koncentrēties, kad jārunā ar kolēģiem un kad nepieciešama sapulce vai vienkārši cita darba vide.
Svarīgs uzstādījums bija daudzveidīga darba vide – atšķirīga dizaina mēbeles, komunikācijas zonas, sarunu telpas un privāto mantu glabātavas. Būtisks ir arī akustiskais komforts, trokšņu slāpēšana, apgaismojums, mikroklimats un digitālais aprīkojums. Darba vidi papildina arī augi.
Iekārtojums un aprīkojums ir iespējami universāls, lai darba vieta pēc nepieciešamības varētu izmantot cits kolēģis. Ārējo apstākļu ietekmē, realitāte šobrīd ir tāda, ka piecu darba dienu klātiene nozīmē katram darbiniekam iezīmētu darba vietu. Ceram, ka izveidotā vide sniegs gandarījumu arī šādā formātā un nākotnē, iespējams, dos iespēju būt daudz elastīgākiem un atvērtākiem darba vides izmaiņām.
Kādi ir telpu vizuālie akcenti?
V. Mitrofanova: Projekta gaitā tika veikta arī telpu labiekārtošana, tajā skaitā aprīkošana ar mēbelēm, aizkariem, datortehniku. Iebūvējamās mēbeles tika uzstādītas pakāpeniski, tiklīdz konkrētās telpas bija gatavas to montāžai.
Vizuālajā risinājumā ieturēti gaišie toņi, akcentus liekot grīdas segumā, proti, grīdas segums sniedz norādes par konkrētās vietas funkcionālo izmantošanu.
Uzskatām, ka gala rezultāts ir veiksmīgs – izveidotas mūsdienīgas un vizuāli saskanīgas telpas, kurās visas mēbeles un interjera elementi veido vienotu kopumu.
Telpu īpašo atmosfēru veido zaļie augi, koka apdare un aizkari. Tie ir elementi, kas palīdz telpai kļūt ne tikai funkcionālai, bet arī mājīgai.
Retinātā ritmā izvietotie griestu akustiskie paneļi ne tikai vizuāli atsvaidzina telpu, bet arī uzlabo akustisko komfortu, samazinot skaņas reverberācijas laiku. Vienlaikus tie daļēji nosedz griestu inženierkomunikācijas, nesamazinot telpas gaisa tilpumu, kas šajā gadījumā bija īpaši būtiski. Pēc izstrādātā kopējā projekta un vienota koncepta, aprīkojuma un mēbeļu piegādē un uzstādīšanā bija iesaistīti vairāk kā pieci uzņēmumi.
Vai bija kāds īpaši sarežģīts būvdarbu posms?
V. Mitrofanova: Īpaši sarežģīti darbi tika veikti tagad jau izremontētajās IT nodaļas telpās, virs kurām bija paredzēts izbūvēt bibliotēkas krātuvi. Lai nodrošinātu nepieciešamo nestspēju, tika demontētas grīdas konstrukcijas, izrakta būvbedre, kā arī pastiprināti ēkas pamati, kolonnas un pārsegums. Tas bija tehniski ļoti sarežģīts posms ierobežotā telpā, kas prasīja rūpīgu darbu secības plānošanu.
D. Zemešs: Tāpēc būvdarbu zona bija jāskata ne tikai stāvu plāna kontekstā, bet arī kā vertikāls griezums. Būvdarbu norisi pagarināja tehniskie un organizatoriskie priekšnoteikumi nākamajiem darbiem, piemēram, iespēja sākt būvdarbus pirmajā stāvā bija saistīta ar stratēģiski svarīgas RSU galvenā servera telpas pārcelšanu. Tā ļāva sākt būvkonstrukciju izbūvi zem bibliotēkas krātuves, savukārt krātuves konstrukciju un plauktu izbūve deva iespēju atbrīvot otrā stāva bibliotēkas zāli, un zāles atbrīvošana ļāva uzsākt arī ēkas daļas jumta siltināšanu.
Viens no būtiskākajiem uzdevumiem būvdarbu laikā bija nodrošināt RSU bibliotēkas darbību. Lai arī ierobežotos un diskomforta apstākļos, bet tā joprojām bija pieejama studējošajiem Dzirciema ielā. Tas prasīja ļoti rūpīgu darbu organizēšanu, jo būvdarbi un universitātes ikdienas dzīve bija jāspēj savienot vienā ēkā.
Protams, bija arī savi izaicinājumi. Lielas rūpes sagādāja laika apstākļi – vairākas stipras lietus gāzes beidzās ar bibliotēkas un IT departamenta inventāra bojājumiem. Putekļu ietekmē vairākkārt nostrādāja ugunsdzēsības signalizācija. Milzīgs izaicinājums būvdarbu laikā bija bibliotēkas pirmā stāva mikroklimata nodrošināšana situācijā, kad otrajā stāvā un uz jumta notiek darbi, un daļa inženiersistēmu tiek remontētas.
Kādi ilgtspējīgas attīstības aspekti tika ņemti vērā?
D. Zemešs: Uzskatu, ka darba vides uzlabojumi ir spēcīga investīcija universitātes ilgtspējā. Svarīga ir arī vides pieejamība – te ir nodrošināta vide personām ar kustību traucējumiem, izveidojot ērtu savienojumu starp D korpusu un bibliotēku otrajā stāvā.
Ilgtspējīga darba vide nav tikai energoefektivitāte. Tā ir arī kvalitatīvs gaiss, labs apgaismojums, akustiskais komforts, pieejamība un vide, kurā cilvēkam ir labi atrasties.
Tehnisku inovāciju un ilgtspējas kontekstā jāmin arī ēkas ārsienu siltināšana no iekšpuses, kas bija izaicinošs uzdevums no siltumtehnikas procesa viedokļa. Tika izstrādāts siltināšanas materiālu salikuma metode, kuru pielietosim arī nākotnes darbos. Nomainījām arī logus – tie ir energoefektīvi, rūpīgi iestrādāti, vērtnēs integrējot arī saules aizsardzību.
Īpaša uzmanība veltīta telpu vēdināšanai – gaisa sagatavošanai un iekārtu darbības efektivitātei. Gaisa sagatavošanas iekārtu darbu vada CO₂ sensori, kas signalizē, ka iekārtai jāpalielina vai jāsamazina gaisa padeve.
Manuprāt, labs birojs ir tāds, par kuru ikdienā daudz nedomā. Ir silti, ir svaigs gaiss, nav lieka trokšņa, ir pietiekami daudz gaismas, ir ērti apsēsties un ir vieta, kur sarunāties ar kolēģi. Ja šīs lietas vienkārši strādā un palīdz cilvēkam labi paveikt savu darbu, tad esam sasnieguši mērķi.
