RSU pētnieki: Latvijai ciešāk jāintegrējas ES un NATO partneru ražošanas ķēdēs
5. martā notika diskusija Covid-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski, kurā tika prezentēti valsts pētījumu programmas projekta reCOVery-LV rezultāti. Atklājot diskusiju, Valsts prezidents Egils Levits novērtēja zinātnieku paveikto Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgā pētījuma īstenošanā un uzsvēra zinātnieku secinājumu nozīmi informētu lēmumu pieņemšanā.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes dekāns prof. Andris Sprūds diskusijā akcentēja pastiprināto sāncensību, ko Covid-19 pandēmija ir veicinājusi starp lielākajiem starptautiskās vides aktoriem – Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm, Krieviju un Ķīnu. To raksturo cīņa par izvirzīšanos priekšgalā pandēmijas apkarošanā, "vakcīnu diplomātija" un vēlme dominēt informatīvajā telpā. Ilgtermiņā sāncensība var veicināt tāda starptautisko attiecību hibrīdscenārija attīstību, kurā integrācija, solidaritāte, suverenizācija, merkantilisms un protekcionisms pastāvēs vienlaikus. Praksē tas nozīmē lielāku reģionalizāciju un ciešāk integrētu politisko un ekonomisko reģionālo bloku veidošanās lielo aktoru vadībā.
Latvijai šādā scenārijā jāturpina dziļāka integrācija tās tuvāko ES un NATO partneru ražošanas ķēdēs, pārskatot ekonomisko attiecību perspektīvas ar Krieviju un Ķīnu, kā arī jārēķinās ar plašākas, pat ekskluzīvas solidaritātes pieprasījumu Rietumvalstu veidoto bloku iekšienē.
ReCOVery projektu kopš pērnā gada jūlija īstenoja starpdisciplināra pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, RSU, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes. RSU projektā pārstāvēja Eiropas studiju fakultātes pētnieki, veicot pētījumu par starptautiskās attīstības scenārijiem Covid-19 pandēmijas kontekstā.
