Jaunajā RSU raidierakstā par iemācīto bezpalīdzību un "latvieša gēnu", kas visu iekrāso tumšu
Klajā nākusi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) podkāsta jeb raidieraksta RSU Veselības ekspresis otrā epizode, kurā viesojas divi RSU mācībspēki – ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons un sociālantropoloģe, Vīnes Universitātes doktorante Anna Žabicka. Raidierakstā šķetināts iemācītās bezpalīdzības jēdziens un tiek meklēta atbilde uz jautājumu, vai tiešām latvieša gēns liek redzēt visu tumšās krāsās.
"Šis ir grūts laiks visiem – pandēmija ir ieilgusi, un joprojām esam ierobežoti izvēlēs un iespējās. Mūsu ikdiena ir būtiski mainījusies, un to, cik ilgi vēl tā, – nezinām. Ārsti zvana trauksmes zvanus par cilvēku emocionālo veselību, bet vai tiešām viss ir tik slikti, kā šķiet?" tēmu ieskicē RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inguna Potetinova, kura kopā ar kolēģi Vinetu Romāni vada raidierakstu. Ko darīt, ja ir krīze un neredzam izeju no tās? Vai cilvēka dzīves uztveri nosaka medicīniski faktori, iedzimts temperaments, tradīcijas vai vēsturiski notikumi? Kam jānotiek, lai mēs kļūtu atvērtāka un priecīgāka nācija, un vai tiešām esam bāreņu tauta? A. Miksons un A. Žabicka podkāstā šos jautājumus apskatīs katrs no savas jomas skatupunkta.
"Iemācītā bezpalīdzība ir paaudžu paaudzēs iemācītā reakcija uz krīzi. Reizēm cilvēkiem ir pārliecība, ka viņi jau tādi nedroši un neizlēmīgi piedzimuši. Var iedzimt nosliece uz konkrētu temperamentu, bet tas, kā to izmantosim, ir iemācīts," uzsver A. Miksons.
"Šobrīd ierobežojumu dēļ varam justies bezpalīdzīgi, bet situāciju mēs nevaram ietekmēt. Uz īsi brīdi tā varam justies, bet tad ir jāmaina domāšana, ir jāpielāgojas.
Šī krīze izgaismo arī mūsu katra iepriekšējās neatrisinātās problēmas. Tagad ir brīdis, kad varam paraudzīties uz savu dzīvi citām acīm, izvērtēt, kā mēs dzīvojam un vai nav pienācis laiks kaut ko mainīt."
Savukārt A. Žabicka atzīmē: "Izrietot no dažādu tautu līdzīgiem sociālajiem modeļiem, kultūras vides, politiskajiem režīmiem, vēsturiskajiem, ģeogrāfiskajiem vai ekoloģiskajiem faktoriem, pastāv arī līdzības domāšanas veidā. Tas veido vienojošas sociālās atmiņas, kuras vienā brīdī grūti nošķirt no indivīda atmiņām. Bērni ģimenē apgūst ne tikai konkrētās ģimenes tradīcijas, bet arī vispārējās kultūras vērtības, sociālo un politisko pieredzi. Sociālās atmiņas ir noturīgas, tās mainās tikai vairāku paaudžu garumā.
Ko darīt, lai mēs kļūtu dzīvespriecīgāka nācija? Jāapzinās mūsu šī brīža privilēģijas un iespējas, jo pasaules kontekstā dzīvojam drošā un diezgan pārtikušā vidē – saprotot to, varam iegūt spēku un prieku."
Jaunais podkāsts savu nosaukumu aizņēmies no augstskolas un AS Pasažieru vilciens kopš 2013. gada kopīgi īstenotās akcijas RSU Veselības ekspresis. Akcijas laikā īpašos reisos devās augstskolas mācībspēki un studenti, lai popularizētu veselīgu dzīvesveidu un uzkrātajās zināšanās dalītos ar plašāku sabiedrību. Tāds ir arī jaunā podkāsta mērķis, lielāku akcentu liekot uz starpdisciplināro aspektu, pie diskusiju galda pulcējot dažādu disciplīnu ekspertus, lai vienkāršās sarunās dalītos ar jaunākajiem atklājumiem un atgādinātu senas patiesības par to, kā varam dzīvot veselīgāk un harmoniskāk.
