Skip to main content
Page is available only in Latvian
Par mums medijos
Studentiem
Absolventiem
Darbiniekiem
Skolēniem
Skolotājiem
COVID-19

Kas jāzina par sejas maskām un respiratoriem, kā tie pareizi jālieto, lai nerastos kaitējums veselībai, un kādi standarti tiek ievēroti, ražojot sejas maskas, respiratorus un citu aizsargaprīkojumu, vairākos LR1 raidījumos skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors prof. Ivars Vanadziņš un citi eksperti.

30. septembra LR1 raidījumā Kā labāk dzīvot RSU prof. Ivars Vanadziņš un Rīgas Tehniskās universitātes profesore Inga Dāboliņa stāsta, no kādiem materiāliem rūpnieciski ražo maskas un respiratorus. Eksperti aicina ikdienā lietot medicīniskās maskas vai respiratorus, kas ir salīdzinoši dārgāki tikai tāpēc, ka tiem ir stingri noteiktas prasības materiāliem un ražošanai.

Mājās vai nelielās ražotnēs darinātajām auduma maskām nav vajadzīgā aizsargslāņa.

RTU prof. Inga Dāboliņa, atsaucoties uz literatūru, norāda, ka higiēniskā auduma maskā plānai marlei vajadzētu būt astoņās kārtās, lai veidotos nepieciešamais aizsargslānis.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore Linda Rinkule skaidro, ka PTAC veic tirgū pieejamo masku monitoringu. Pašlaik piedāvājums ir nostabilizējies, turklāt ir pieejams plašs masku klāsts un cenas kopš pandēmijas sākuma ir būtiski samazinājušās. Arī PTAC iesaka izvēlēties pārbaudītas maskas un standartiem atbilstošas higiēnas maskas.

30.09.2021. LR1 raidījuma Kā labāk dzīvot ieraksts

Cilvēki arvien vairāk interesējas par FFP2 respiratoriem

1. novembra LSM.lv rakstā un audio ierakstā uzzinām, ka Latvijas iedzīvotāji pēdējā laikā vairāk sākuši interesēties par FFP2 respiratoriem, tāpēc ka ar tiem ir labāka aizsardzība pret saslimšanu ar Covid-19. To apstiprina RSU prof. Ivars Vanadziņš, piebilstot, ka situācija būtu labāka, ja arī maskas cilvēki lietotu pareizi. Viņa statistika ir skarba: to dara labi ja 10 procenti Latvijas iedzīvotāju.

"Deguns ārpus maskas ir ļaunākais, kas var būt,"

uzsver RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors. "Mēs būtībā to vīrusu pamatā izelpojam caur degunu, jo viņš ir aizdegunē. Ja mums viņš ir, tad ir aizdegunē. Tā ir arī starpība starp mums un dažām Ziemeļvalstīm vai Centrāleiropu. Ja tur cilvēks masku nēsā, tad viņš nēsā pēc būtības, nevis lai mani nesodītu policija."

Profesors aicina nevienu saprātīgu cilvēku auduma maskas nelietot un skaidro, ka katrai maskai ir savas funkcijas, tieši tāpēc tās ir atšķirīgas. Medicīniskā maska, kas ir vaļīgāka un kurai gaiss ieplūst arī pa malām, domāta citu cilvēku aizsardzībai no lietotāja – lai izelpotais paliek maskā, bet respirators jau pasargā arī pašu lietotāju. Respiratoriem ir trīs veidi – FFP1, FFP2 un FFP3, katrs ar citu aizsardzības stiprumu.

"Tas P2 ir tāds labs kompromiss starp to, ka viņš ir pa nosacīti saprātīgu cenu un ar tikpat labu aizsardzību kā P3, bet tie daži procenti, visticamāk, nav ļoti būtiski," norāda profesors Ivars Vanadziņš.

"Maska nav vienkārši tāda lupatiņa pretēji vispārpieņemtam uzskatam. Maska ir izstrādājums ar kaut kādu uzbūvi. Gan respiratoriem, gan maskām ir trīs slāņi, katram slānim sava funkcija. Vidējais ir filtrējošais slānis, kurā vīrusi un mikrobi tiešām iesprūst, aizķeras," skaidro I. Vanadziņš.

"Medicīniskai maskai tas filtrējošais slānis, viņam tās poras ir līdz trīs mikrometriem lielas. Vīrusa izmērs ir 0,1 mikrometrs. Tas nenozīmē, ka viss brīvi lido cauri, jo tās poras ir nejauši viena ar otru savietotas, tāpēc liela daļa no vīrusiem, par cik viņi ceļo uz kaut kādām putekļu daļiņām vai uz ūdens daļiņām, viņas jau saķeras un sasprūst tur. Savukārt respiratoram mēs runājam par poru 0,3 mikrometri – 10 reizes mazāka tā poriņa, kurai vīrusam ir ļoti grūti tikt cauri. Pie tā kvalitātes procenta viņam būtu jāiztur 94 % daļiņu, kas viņam cauri plūst."

Ideālā gadījumā arī respiratori būtu jāmaina ik pēc divām stundām, bet tos var lietot arī vienu maiņu jeb vienu darba dienu, bet, ja no elpošanas respirators paliek mitrs ātrāk, tas savu funkciju vairs nepilda.

Tā kā FFP2 maskas šobrīd nav obligātas, tās nav arī deficīts.

Talsiniecei Dacei Maķevicai, kura strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, FFP2 maskas ir ikdiena. Viņa stāsta, ka, protams, ir grūtāk elpot, bet palīdz arī apziņa, ka tās vairāk aizsargā.

"Kaut kāds diskomforts jau ir, bet tas tāds tīri, ka tur seju paspiež un tu visu laiku redzi savu masku, – tas ir lielākais diskomforts. Paelpot viņā var. Protams, ir vieglāk elpot, kad vispār nekas nav uz sejas, bet vēl skābekļa bads nevienam nav iestājies, samaņu mēs neviens neesam zaudējuši tajā maskā," norāda Dace Maķevica.

Autors: ReTV