Skip to main content
Page is available only in Latvian
Studentiem
Darbiniekiem
Skolēniem
Startē Stradiņos!
Skolotājiem
Uzņemšana

Viņa vienmēr ir zinājusi, ka negrib sēdošu darbu pie datora vai papīru kalniem un ka grib strādāt saistībā ar medicīnu – lai nebūtu rutīnas. “Izskatīju visas ar medicīnu saistītās studiju programmas Latvijā, un mana izvēle krita uz Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) programmu Ortozēšana, protezēšana, jo tehniskā ortopēda darbs ir radošs un tur varu radīt savām rokām,” stāsta RSU absolvente Ieva Anda Kalupa.

ieva_kalupa00.jpgRSU pasn. Ieva Anda Kalupa

Viņa jau piecus gadus ir Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari Ortozēšanas un protezēšanas centra tehniskā ortopēde, kur sāka strādāt uzreiz pēc izlaiduma. Un savas zināšanas Ieva Anda netur zem pūra, bet nodod tālāk RSU bakalaura studiju programmas Ortozēšana, protezēšana studentiem, vadot studiju kursus Ortopēdiskie apavi un Ortozēšana ar cietajām ortozēm.

Kas jums pašai vislabāk patika, studējot RSU ortozēšanu un protezēšanu?

Man ļoti patika, ka bieži varējām iet pie pacientiem un redzēt, kā un cik ļoti mūsu profesija var ietekmēt pacienta dzīvi. No medicīnas studiju kursiem man tuvākā bija neiroloģija, kur, ja pareizi atceros, pirmo reizi aptvēru, ka gribētu strādāt ar cietajām ortozēm. Pabeidzot studijas, tehniskais ortopēds parasti strādā kādā novirzienā – man tās ir cietās ortozes.

Kāda ir tehniskā ortopēda darba ikdiena?

Vizītē vispirms aprunājos ar pacientu, uzklausu sūdzības, noņemu ģipša mērus. Pēc tam izgatavoju ortozi un apmācu pacientu, kā to lietot un valkāt. Mani pacienti ir dažāda vecuma, un katram ir atšķirīga diagnoze, taču lielākoties viņi ir ar neiroloģiskajām saslimšanām vai ķermeņa deformācijām.

Kāds kopumā bija jūsu studiju laiks RSU?

Pats grūtākais, studējot ortozēšanu un protezēšanu, bija iemācīties mācīties. Ja to prot, tad studijas lielas galvassāpes nesagādā.

Visu studiju laiku varēju apvienot ar darbu, tā ka tas bija liels pluss patstāvīgas dzīves uzsākšanā.

Studiju 4. kursā braucu Erasmus apmaiņas programmā uz Slovēniju. Tas ir laiks, ko atceros ar prieku. Man ļoti patika padzīvot kādu laiku citā valstī un izbaudīt tās klimatu un kultūru, patika rehabilitācijas centrs, kur notika prakse. Bija interesanti paskatīties, kā citur strādā mani amata brāļi un māsas. Ieguvu arī daudzus kontaktus, kas pēc tam darbā Latvijā man ir noderējuši.

ieva_kalupa_ortozes.jpg“Es apstrādāju korsetes ģipša modeli pacientam ar skoliozi,” skaidro Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” Ortozēšanas un protezēšanas centra tehniskā ortopēde un RSU absolvente Ieva Anda Kalupa

Jūs RSU lasāt lekcijas un vadāt nodarbības, tāpēc droši vien zināt, kāpēc daži studenti pamet ortozēšanas, protezēšanas studijas jau pašā sākumā?

Domāju, ka visbiežāk tas ir tāpēc, ka šīs studijas nav tas, ko viņi ir gaidījuši.

Ortozēšanas un protezēšanas studijas un tehniskā ortopēda profesija ir ļoti interesanta, tomēr ne katram radīta.

Tāpēc, pirms iestāties, iesaku ikvienam topošajam studentam uzzināt vairāk par to, kas ir tehniskais ortopēds un ko viņš ikdienā dara.

Kādam ir jābūt raksturam, zināšanām utt. tiem, kuri izvēlēsies studiju programmu Ortozēšana, protezēšana, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās par izvēlēto profesiju?

Lai mācītos par tehnisko ortopēdu, jābūt radošam un gatavam strādāt ar rokām, kā arī nedrīkst baidīties no putekļiem un nosmērēšanās, piemēram, ar ģipsi. (Smaida.) Visu pārējo var iemācīties.

Kas jums tehniskā ortopēda darbā sniedz vislielāko gandarījumu?

Vislielāko gandarījumu man sniedz pacienti, kuri kādas slimības dēļ atrodas ratiņkrēslā, bet ar manu palīdzību spēj nostāties uz kājām pirmo reizi vai pēc ilgāka pārtraukuma slimības dēļ. Nav daudz tādu profesiju, kur īsas vizītes laikā tik ļoti var izmainīt pacienta dzīvi uz labāku.