Skip to main content
Page is available only in Latvian
Studentiem
Darbiniekiem
Uzņemšana
Sociālais darbs

Labklājības ministrijas vecākā eksperte un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) absolvente Hanna Mihailova pierāda, ka pēc sociālā darba maģistra studijām, kad iegūts profesionālais maģistra grāds sociālajā darbā un vadošā sociālā darbinieka profesionālā kvalifikācija, paveras plašas darba iespējas.

Hannas Mihailovas darba pienākumi Labklājības ministrijā ir ļoti plaši un saistīti ne tikai ar metodikas izstrādi darbam ar dažādām klientu grupām, mācību programmu izstrādi un īstenošanu šo metodiku apguvei, bet arī pašvaldības īstenoto sociālo pakalpojumu sniedzēju darba efektivitātes izvērtējumu. “Manos darba pienākumos ietilpst arī metodiskais atbalsts dažādu projektu informatīvi izglītojošo pasākumu plānošanā un to īstenošanā,” skaidro Hanna.

Viņa ir viena no tiem, kas ar savu darbu un zināšanām ietekmē sociālā darba nozares attīstību, līdzdarbojoties politikas plānošanā un īstenošanā. Piemēram, pašlaik tas ir viņas darbs, kas saistīts ar iepirkumiem, īstenojot projekta aktivitāšu atbilstību ministrijas politikas plānošanas dokumentiem, apkopojot, analizējot un izvērtējot informāciju par sociālās darba politikas attīstību pašvaldībās un izstrādājot priekšlikumus.

hanna_mihailova_2023_junijs03.jpgHanna 2023. gada jūnijā. Foto no privātā arhīva

Kas no RSU maģistrantūrā apgūtā visvairāk noder jūsu amatā?

Teorētiskās zināšanas ir vērtīgas, ja tās tiek papildinātas ar praktisko pieredzi. Studiju laikā RSU mums tika dota tāda iespēja – apmeklējām dažādas iestādes, intervējām šo iestāžu darbiniekus un klientus.

Gribu gan piebilst, ka zināšanu apjoms, ko iegūsti maģistra studijās, atkarīgs no katra paša – no studenta spējas sadzirdēt, pieņemt, apstrādāt lielu datu apjomu un saprast, kas no tā visa ir svarīgākais.

Studiju laikā biju praksē vienā no sociālajiem dienestiem un bija plaša pieredzes apmaiņas programma visās ar sociālo jomu saistītajās iestādēs un organizācijās,

piemēram, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, Nodarbinātības valsts aģentūrā un Labklājības ministrijā. Bija arī tikšanās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju un Latvijas Samariešu apvienības pārstāvjiem. Braucām uz Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centru un Īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļu Rīgas 1. slimnīcā. Katrā no šīm mācību vizītēm guvu daudz vērtīgu atklāsmju, kas šobrīd man noder darbā.

Kāpēc jūs savulaik izvēlējāties studēt RSU maģistra studiju programmā Sociālais darbs?

Mana motivācija bija ļoti vienkārša – es strādāju sociālajā projektā, un bija nepieciešams maģistra grāds sociālajā jomā. Ikdienas darbā pati apzinājos, ka ir vajadzīga papildu izglītība šajā jomā, un maģistra studijās gūtās zināšanas man lieti noderēja, veicot savus darba pienākumus.

Studējot es vienlaicīgi ieguvu ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī daudz praktiskās pieredzes, kas ļāva citādāk skatīties uz sociālā darba nozares attīstību un specifiku.

Studiju laikā apguvu dažādas metodes, prasmes, kas palīdzēja strādāt ar dažādām mērķa grupām, izprast viņu vajadzības, stiprās un vājās puses.

hanna_mihailova_studiju_laika_2017-griezta.jpgHanna studiju laikā. 2017. gads. Foto no privātā arhīva

Kāds bija lielākais ieguvums no studijām maģistrantūrā?

Vislielākais ieguvums bija mani kursabiedri, zināšanas un pieredze. Studiju kursi, kas man šķita ārkārtīgi vērtīgi, bija Cilvēka uzvedības ģenētika, Mediācija teorijā un praksē, kur apguvu arī konfliktu risināšanas metodes, Psihosociālā palīdzība un psihoterapijas principi sociālajā darbā, Sociālās tiesības: aktualitātes ES un Latvijas sociālajā likumdošanā. Un, protams, tikpat liels ieguvums man bija studiju programmas direktores doc. Lolitas Vilkas un docētāju atbalsts, viņu dalīšanās ar vērtīgajām zināšanām un profesionālo pieredzi.

Par ko rakstījāt savā maģistra darbā?

Mana darba temats bija Sociālo pakalpojumu rezultāti un ietekmes rādītāji trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu labklājības veicināšanā Vidzemes reģionā. Es pētīju, kas ir sociālā labklājība un labklājības modeļi, konfliktu vadība sociālajā darbā, sociālo pakalpojumu nodrošināšana un kvalitātes kritēriji, kā arī sociālo pakalpojumu novērtējums trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu labklājības veicināšanā Vidzemes reģionā.

Pēc statistikas datiem, daudzbērnu ģimenes un viena vecāka ģimene ar bērniem tiek pakļautas lielākam nabadzības riskam. Viens no secinājumiem bija tas, ka galvenais atbalsts nāk no ģimenes, taču situācijā, kad ģimene vai kāds no ģimenes locekļiem nonāk grūtībās, ir svarīgs institūciju atbalsts, un daudzos gadījumos šis atbalsts var veicināt ģimenes sociālo attīstību, apturēt ģimenes izjukšanu vai nonākšanu trūcīgo statusā.

Man vienmēr šķitis aktuāls jautājums par ģimenes politiku Latvijā. Patīk salīdzināt ģimenes politikas attīstību, virzību Latvijā un citās valstīs, ņemot vērā straujo globālo mainību.

Uzskatu, ka ģimenes politika ir pamats valsts labklājībai un attīstībai, nevar noliegt, ka ģimene ārējo procesu ietekmē ir mainījusies un pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir vērojamas dažādas izmaiņas ģimenes modeļos. Šīm izmaiņām jāpievērš lielāka uzmanība, un valsts politikai jāpielāgojas ģimenes modeļu izmaiņām.

Kā, studējot maģistrantūrā, izdevās apvienot studijas ar darbu un ģimenes dzīvi?

Studijas RSU bija katru otro piektdienu un sestdienu. Ja students strādā pilnu darba slodzi, tad vajadzīgas divas brīvdienas mēnesī. Es studiju laikā strādāju projektā, un man nebija pilna darba slodze, līdz ar to varēju ieplānot studiju dienas un veiksmīgi apvienot darbu ar studijām.

Prakses laikā man kāda sociālā darbiniece ieteica izbaudīt studiju procesu, laicīgi iesniedzot visus darbus un vairāk komunicējot, diskutējot ar kursabiedriem. Šo ieteikumu es ņēmu vērā, un tas man ļoti noderēja.