Burvju mežs, vectēvs un vēsture
Mežs man saistās ar manu vectēvu. Kad biju maziņa (apmēram pieci gadi), kopā ar brāli, kurš bija gadu jaunāks, vasaras pavadījām Saulkrastos pie vecvecākiem, vasarnīcā, kas atradās pašā meža malā. Pārsvarā ar mums nodarbojās vecmamma, vectēvs bija dārznieks, un lielāko daļu sava laika pavadīja dārzā vai siltumnīcā. Ar mums viņš nerunāja. Bet bija viens izņēmums - viena vieta, kurā viņš mainījās, un tas bija mežs. Tieši blakus mūsu mājai bija mežs - tāds sauss priežu mežs, ar pauguriem, bedrēm, sēnēm un jocīgām koku saknēm. Kad vecmammai apnika ar mums nodarboties, viņa teica, lai vectēvs ņem mūs līdzi uz mežu lasīt sēnes. Šīs pieredzes man ir dziļi iespiedušās atmiņā. Vectēvs mežā pārvērtās, - viņš runāja un stāstīja par lietām, par kurām neviens cits ar mums nerunāja. Viņš bija patiess. Viņa stāsti radīja noslēpumainu un satraucošu gaisotni. Lielākoties viņš mums stāstīja par karu, kurā pats bija piedalījies. Meža bedres kļuva par ierakumiem, koku saknes par ienaidniekiem, mēs viens otram par sabiedrotajiem. Mēs slēpāmies, bēgām, meklējām, baidījāmies un klausījāmies. Papildu vectēva stāstiem mēs arī sēņojām, - vectēvs mums katram iedeva nazīti (ko vecmamma bija aizliegusi darīt), un ļāva vākt visas sēnes pēc kārtas. Atceros, ka pēc tam vectēvs tās visas izsvieda ārā, bet mes par to nebēdājāmies. Tas, kas mums patika, bija pats process. Es vēl šodien atceros to priežu meža smaržu, mīkstās sūnas, tos paugurus, kas bērnībā likās esam kalni, ierakumus, kuros slēpās ienaidnieki, un koku saknes, kuras mūs ķēra aiz kājām. Atceros kā krakšķēja zari, kad uz tiem uzkāpām, kā metām "granātas" (čiekurus), un cīnijāmies par Latviju. Kad vectēvs iznāca no meža, viņš mainījās. Devās uz savu dārzu un ar mums vairs nerunāja. Mēs ar brāli domājām, ka mežs ir burvju mežs, kas pārceļ mūs citā laikā, un pārvērš vectēvu par mūsu draugu. Domāju, ka šīs bērnības pieredzes ir ietekmējušas manas turpmākās attiecības ar mežu, - man tā ir vieta, kura fascinē un baida reizē, kā arī vieta, kurā gribu būt atklāta.
