RSU specbalvu zinātniski pētniecisko darbu konferencē gūst Brocēnu vidusskolas tandēms

Ja skolēnu anketēšana notiktu Covid-19 ērā, kad nācies strauji adaptēties virknei izmaiņu un pat ļoti tuva nākotne nav prognozējama, Renātes Vītolas un Samantas Turkas zinātniski pētnieciskā darba rezultāti, visticamāk, būtu citādāki. Viņas pieļauj, ka tie uzrādītu vēl izteiktāku stresa klātbūtni skolasbiedru ikdienā.

Ikgadējā Latvijas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē 12. klases meiteņu darbs Brocēnu vidusskolas 5.–12. klašu skolēnu stress, tā cēloņi un pārvarēšana nupat ieguvis gan pirmās pakāpes diplomu, gan arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) speciālbalvu. Turklāt darba process, kā stāsta abas vidusskolnieces, nostiprinājis vēlmi studēt kādā no veselības aprūpes programmām.

Ikvienam Latvijas vidusskolēnam pietiek ar vienu izstrādātu zinātniski pētniecisko darbu. Pērn valsts līmenī aizstāvējušas darbus katra savā jomā – Renāte pedagoģijā un Samanta zemes zinātnē – abas meitenes tomēr sajuta motivāciju startēt vēlreiz, šoreiz jau kopīgi. “Mums ļoti patika tā sajūta, ko noķērām gan reģionālajā, gan valsts līmeņa konferencē. Motivē arī tas, ka veiksmīgi aizstāvēts ZPD var dot pluspunktus, stājoties augstskolā. Process mums bija zināms un ceļā uz mērķi palīdzēja gan darba vadītāja skolotāja Daiga Barančane, kura nemitīgi rādīja gaismu šī tuneļa galā, gan darba konsultante RSU asociētā profesore Liāna Deklava, kura palīdzēja šajos labirintos neapmaldīties,” stāsta Renāte.  

Šā gada zinātniski pētniecisko darbu fināla konference 3. aprīlī noritēja attālināti – vairāk nekā pusotrs tūkstotis labāko darbu autoru, tostarp Renāte un Samanta, bija sagatavojuši video prezentāciju un darba posteri, kuru recenzenti tiešsaistē izvērtēja. Pētījumā meitenes noskaidroja, ka galvenais stresa cēlonis skolēniem ir mācību slodze – to atzina ap trešdaļa anketēto respondentu. Jaunieši norāda, ka ir pārāk daudz mājas darbu, reizēm ir grūti apgūt mācību vielu, ir bailes no pārbaudes darbiem, kā arī neveiksmēm. Vienlaikus kā pietiekami lielu problēmu 5.–12. klases skolēni norāda arī izsmiešanu vienaudžu vidū. Lai arī stresa cēloņu skolēniem netrūkst, pētījumā meitenes arī secina, ka jaunieši nemeklē risinājumus un neuztic šīs problēmas skolotājiem, turklāt daudzi nemaz nezina, kā rīkoties, lai pārvarētu stresu.

RSU Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadošā pētniece un docētāja Inese Čakstiņa ar bioloģijas zinātņu vērtēšanas komisijas kolēģiem tiešsaistē vērtē jauniešu darbus. Foto: Valsts izglītības satura centrs

Samanta lēš: ja anketēšana noritētu šajā periodā, kad valstī noteikts ārkārtas stāvoklis, tad stresa klātbūtni konstatētu vairāk skolēniem. “Pieļauju, tieši pamatskolēniem, kuri attālinātu mācīšanos vēl nav tik labi apguvuši, šī situācija rada slikto stresu jeb distresu,” stāsta Samanta. Ar darba secinājumiem ir iepazinušies arī Brocēnu vidusskolas skolotāji, apsverot veidus, kā jauniešiem palīdzēt. Viens no variantiem – veidot pašvadītas mācīšanās prasmes, plašāk stāstīt par laika plānošanu un darbu neatlikšanu uz pēdējo brīdi, kas nereti rada sastrēgumu un noved pie stresa.

No visiem šogad aizstāvētajiem darbiem pie pirmās pakāpes diploma tika vien 49, un skolotāja Daiga Barančane uzsver – par meiteņu panākumiem īpašs lepnums tādēļ, ka lielākoties pie augstākās godalgas tiek ģimnāziju audzēkņi. Galvaspilsētā un ap to bāzēto skolu audzēkņiem ir arī ērtāk un biežāk pieejami augstskolu piedāvātie resursi, piemēram, laboratorijas vai bibliotēkas, taču tas nenozīmē, ka mazākas skolas ārpus Rīgas nevar gūt panākumus, ko Brocēnu vidusskolas piemērs labi ilustrē. Renātes un Samantas nākamais lielais mērķis – absolvēt vidusskolu un rudenī uzsākt studijas. Renāti interesē medicīna, bet Samantu – rehabilitācijas joma.