ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Latvijas augstskolās – no pētījumiem līdz rīcībai

Foto no projekta arhīva

Cīņa pret klimata pārmaiņām, ko rada siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums, ir viens no 17 Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Klimata pārmaiņas var radīt problēmas, kas saistītas ar pārtikas pieejamību, cilvēku veselību, labklājību, nodarbinātību, valstu ekonomisko attīstību, drošību, teritoriju attīstību, dabas integritāti, bioloģisko daudzveidību u . c. Tāpēc Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļā RSU Sociālo zinātņu fakultāte Eiropas Savienības mājā 1. oktobrī aicināja uz diskusiju par to, kā veicināt institūciju sadarbību, panākt klimatneitralitātes sasniegšanu caur ANO IAM integrēšanu studiju kursos un augstskolu darbā.

Diskusijā piedalījās interesenti no dažādām institūcijām un uzņēmumiem. Aktīvākie viedokļu paudēji bija eksperti no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes, zinātnes universitātēm, augstskolām un nevalstiskā sektora.

Kā norāda projekta vadītāja RSU Dzintra Atstāja, “pusotra gada laikā ir daudz izdarīts. RSU komanda analizēja ES un globālās attīstības plānošanas dokumentus un normatīvos aktus, dažādu valstu labo praksi attiecībā uz klimata politikas efektīvu ieviešanu.

Projekta rezultāti integrēti vairākos studiju kursos, novadīti vairāki maģistra darbi, un sagatavotas publikācijas.

ES Ilgtspējīgas attīstības nedēļā izvēlējāmies runāt par klimatneitralitāti caur ANO IAM. Seminārs sniedza pārliecību, ka esam izvēlējušies pareizu darba taktiku, – sadarbība un diskusijas veicina informācijas apmaiņu un ļauj modelēt nākotnes scenārijus.”

Pieredzes apmaiņa un akadēmiskā diskusija

Akadēmiķe prof. Baiba Rivža rosināja apmainīties ar pieredzi par kursiem, kuri tiek vadīti, par metodēm, kādas tiek izmantotas, tādējādi savstarpēji bagātinoties.

Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece akcentēja divvirziena saikni – zinātnes devumu ilgtspējai un zinātnes pašas ilgtspēja –, akcentējot akadēmiskās brīvības ekonomisko atdevi: tā rada produktīvu vidi pētniecībai, sekmē starptautisko sadarbību un atspoguļojas reitingos un novērtējumos.

Sarunā Latvijas Universitātes (LU) profesors Māris Kļaviņš akcentēja, ka esam multipolārā, heterogēnā pasaules kārtībā un pieaugoša izolacionisma riska apstākļos ilgtspējīga attīstība jābalsta zinātnē – ne tikai studiju kursos, bet arī veidā, kā pašas augstskolas funkcionē.

Dr. oec. Džineta Dimante uzsvēra, ka nevajag atdalīt “ilgtspēju” kā atsevišķu disciplīnu, jo ilgtspējas aspekts būtu jāintegrē visos mācību priekšmetos un nozarēs.

Mūsdienīgas izglītības pieejas un spēļošanas metodes

Semināra otrajā daļā uzmanība tika pievērsta mūsdienīgām izglītības pieejām, īpaši spēļošanai kā efektīvam mācību instrumentam. Ar savu pieredzi dalījās Dr. sc. admin. Māris Purviņš (LU), kurš stāstīja par spēļošanas metožu izmantošanu izglītībā. Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Pelša iepazīstināja ar izlaušanās kastēm kā rīku ilgtspējīgas attīstības mācīšanā, bet par praktiskiem iesaistes risinājumiem ilgtspējības apmācībās stāstīja PhD Nellija Titova (Rīgas Biznesa skola).

Klimatneitralitātes un ilgtspējas sasaistes pētniecībā

Pasākuma trešā daļa tika veltīta klimatneitralitātes un ilgtspējas sasaistēm pētniecībā un lēmumu pieņemšanā. Prof. Agita Līviņa (Vidzemes Augstskola) runāja par ilgtspējas pētniecības nozīmi, pārneses iespējām un starpsektoru sadarbību. Savukārt uzņēmēju skatījumu pārstāvēja Agita Baltbārde, AS CleanR Grupa valdes locekle un Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā, daloties ar pieredzes stāstu par zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbību, izstrādājot Latvijas pašvaldību Aprites ekonomikas indeksu kā atbildi klimata pārmaiņām.

Pasākumu noslēdza radošā darbnīca, ko vadīja prof. Natālija Cudečka-Puriņa (LU Banku augstskola), piedāvājot iespēju interaktīvā formā analizēt un modelēt iespējamās nākotnes izvēles.

Semināra fotogalerija