RSU medicīnas tiesību konferences uzmanības centrā – pacientu drošība un atbildība veselības aprūpē

Pacienta tiesības uz saprotamu informāciju un drošu ārstniecību, ārstniecības personu darba tiesības un atbildības robežas bija 8. oktobrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) notikušās sestās zinātniski praktiskās medicīnas tiesību konferences uzmanības centrā. RSU Sociālo zinātņu fakultātes organizētā konference pulcēja ap 1500 veselības aprūpes, tiesību, valsts pārvaldes un akadēmiskās vides pārstāvjus klātienē un attālināti.

Konferences referātos uzmanība bija pievērsta situācijām, kur tiesību normu piemērošana tieši ietekmē pacienta aprūpi: informētajai piekrišanai, veselības datu izmantošanai, diskriminācijas novēršanai un palīdzības sniegšanai bez pacienta piekrišanas. Līdztekus tika vērtēta kaitējuma atlīdzināšana un iespējas veidot tādu atbildības un uzraudzības sistēmu, kas palīdz laikus novērst pacientu drošības riskus.

Programmā bija iekļauts arī Latvijas Republikas tiesībsardzes Karinas Palkovas referāts par medicīnas tiesībām kā cilvēktiesību pamatu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Stratēģiskās analīzes nodaļas priekšnieces Intas Nolles referāts par naudas aploksnēm medicīnā, aplūkojot robežu starp tradīciju, pateicību un korupciju.

Pacientu tiesības, izvēle un vienlīdzīga attieksme

Zvērināts advokāts un datu aizsardzības speciālists Reinis Papulis no Sorainen ZAB, analizēja pacientu personas datu izmantošanu ārstniecībā, saziņā un reklāmā. Viņš skaidroja atšķirību starp informēto piekrišanu ārstniecībai un piekrišanu personas datu apstrādei, kā arī pievērsa uzmanību pacienta veselības informācijas aizsardzībai reklāmā un saziņā ar trešajām personām. Ārstniecības iestādēm katrā situācijā jāvērtē datu izmantošanas mērķis, tiesiskais pamats un nepieciešamais apjoms.

Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības vadītājas Latvijā Karinas Zālītes prezentācijā veselības aprūpes reformas tika aplūkotas saistībā ar pakalpojumu kvalitāti un pacientu tiesībām. Tajā akcentēta vajadzība pēc valsts mēroga kvalitātes un pacientu drošības politikas, skaidras pārvaldības un pacientiem nozīmīgu rezultātu mērīšanas. Pakalpojumu pieejamības paplašināšana jāsaista ar drošu, efektīvu un cilvēka vajadzībām atbilstošu aprūpi.

Tiesībsardzes vietniece Laura Šāberte skaidroja atšķirīgas attieksmes aizliegumu pacientu tiesību nodrošināšanā. Referātā aplūkota tieša un netieša diskriminācija, personas aizskaršana un atšķirīgas attieksmes pieļaujamības kritēriji. Uzmanība pievērsta arī piekļūstamībai cilvēkiem ar invaliditāti, reliģiskajai pārliecībai un dzimuma stereotipiem. Diskriminācijas izvērtēšanā būtiski noskaidrot konkrētos apstākļus, aizliegto kritēriju un attieksmes pamatojumu.

Nacionālā psihiskās veselības centra pārstāvji Valentīna Berga un Deniss Ovčarenko analizēja psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas. Viņi uzsvēra konkrēta un objektīva pamatojuma nepieciešamību, samērīgumu un mazāk ierobežojošu alternatīvu izvērtēšanu. Referātā skaidrots, ka atteikšanās ārstēties pati par sevi nav pietiekams pamats ārstēšanai bez piekrišanas un pacienta nepretošanās nav automātiski uzskatāma par piekrišanu. Būtiska ir arī pacienta informēšana un viņa faktiskās brīvības izvērtēšana.

Ārstniecības personu tiesības un atbildība

Zvērināta advokāte Solvita Olsena pievērsās ģimenes ārstu darba tiesībām Satversmes tvērumā. Analizējot Senāta judikatūru, viņa skaidroja valsts apmaksātus primārās veselības aprūpes pakalpojumus sniedzošo ģimenes ārstu tiesības uz kolektīvajām sarunām ar Ministru kabinetu. Referātā vērtēts šo sarunu saturs, ārstu pārstāvība un tiesas sprieduma izpilde, uzsverot darba samaksas, darba laika un darba apstākļu nozīmi.

Aldis Lieljuksis analizēja ārstniecības personu kriminālatbildības robežas un Krimināllikuma 138. panta piemērošanu. Izmantojot tiesu prakses un ekspertīžu piemērus, viņš pievērsās cēloņsakarības pierādīšanai starp profesionālo pienākumu nepienācīgu izpildi un pacientam radītajām sekām. Referātā izcelta atšķirība starp kaitējuma novērtējumu Ārstniecības riska fonda lietās un miesas bojājumu vērtējumu kriminālprocesā, kā arī piedāvāts pilnveidot ārstniecībā radītā kaitējuma seku novērtēšanas kritērijus.

Veselības inspekcijas Ārstniecības riska fonda vadītāja, RSU pētniece un docētāja Dace Tarasova iepazīstināja ar aktualitātēm fonda lietās un tiesu prakses atziņām. Viņas referātā uzsvērta individuāla pacienta informēšana par paredzamiem riskiem, rūpīga pacienta gribas noskaidrošana un precīza medicīniskā dokumentācija. Vērtējot pacienta līdzestību, jāņem vērā viņa zināšanas un ārstniecības personas pienākums izskaidrot būtiskos riskus un nepieciešamo rīcību.

Latvijas Ārstu biedrības juridiskā konsultante un zvērināta advokāte Ilze Vilka prezentēja priekšlikumus ārstniecības personu profesionālās disciplināratbildības regulējumam. Piedāvātais modelis paredz profesionālu gadījumu izvērtēšanu, medicīniskas kļūdas nošķiršanu no disciplināri sodāma pārkāpuma un iespēju mācīties no anonimizētiem lēmumiem. Referātā uzsvērta arī darba organizācijas un sistēmas risku analīze, saglabājot pacienta tiesības uz atbilstīgu kaitējuma atlīdzinājumu.

Pacientu drošībai nepietiek tikai ar noteikumiem

Rafaels Ciekurs referātā par medicīnas tiesību lomu veselības aprūpē analizēja institūciju rīcību, saņemot informāciju par pacientu drošības riskiem. Kā piemērus viņš analizēja adrenalīna autoinjektoru un automātisko ārējo defibrilatoru pieejamību, pievēršoties jautājumam, vai pienākums sniegt palīdzību ir nodrošināts arī ar reāli pieejamu aprīkojumu. Viņš aicināja noteikt skaidru atbildīgo par riska izvērtēšanu, lēmuma pieņemšanas termiņu un ieviestā risinājuma pārbaudi.

Analizējot Veselības inspekcijas publiskos pārskatus, R. Ciekurs rosināja sabiedrībai sniegt vairāk informācijas par uzraudzības rezultātu: vai uzdotie trūkumu novēršanas pasākumi ir izpildīti un pārbaudīti, vai neatbilstības atkārtojas un vai pacientu risks ir mazinājies. Šis jautājums sasaucās ar vairākos referātos aplūkoto nepieciešamību izmantot datus, gadījumu analīzi un profesionālo sadarbību veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai.

Starpdisciplinārs dialogs – ceļš uz drošāku veselības aprūpi

RSU Sociālo zinātņu fakultātei šī konference ir iespēja veidot dialogu starp tiesību zinātniekiem, veselības aprūpes profesionāļiem un valsts institūciju pārstāvjiem, lai akadēmiskās zināšanas savienotu ar praktiskiem risinājumiem. Šāda starpdisciplināra pieeja palīdz ne tikai analizēt tiesisko regulējumu, bet arī kritiski izvērtēt tā ietekmi uz cilvēku tiesībām un drošību ikdienas praksē.