Skip to main content
Page is available only in Latvian
RSU vēsture

Foto no RSU Vēstures muzeja krājuma

22. novembris ir Mūžības svētdiena, kurā pieminam mirušos tuviniekus. Līdz ar viņiem aicinām atcerēties arī savus skolotājus. Šoreiz īpaši tos 15 kādreizējos  Rīgas Medicīnas institūta (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte) docētājus – prasmīgus un studentu mīlētus pedagogus un aizrautīgus zinātniekus –, kuri dzimuši pirms 100 gadiem.

Anatolijs Bļugers (08.07.1926. – 21.07.2007.) bija ne tikai izcils infektologs, RMI docētājs no 1957. līdz 1992. gadam, bet arī aizrautīgs zinātnieks, sabiedriskais darbinieks un prasmīgs organizators. Viņš bija Infektoloģijas katedras vadītājs (1962–1992), RMI zinātņu prorektors (1960–1992), Infekcijas slimību klīnikas bioķīmijas problēmu laboratorijas zinātniskais vadītājs (1961–1992), Veselības aizsardzības ministrijas Medicīnas zinātnes padomes priekšsēdētājs (1978–1991), LPSR Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1971) un īstenais loceklis (1978) u. c. Viņa zinātniskie pētījumi bija aknu un infekciju slimību klīniskajā bioķīmijā, morfoloģijā un ķīmijterapijā. Publicējis vairāk nekā tūkstoš rakstu un vairāk nekā divdesmit monogrāfiju un mācību grāmatu, 67 disertāciju zinātniskais vadītājs. Saņēmis daudz apbalvojumu, kuru vidū ir Paula Stradiņa balva (2004) un Triju Zvaigžņu ordenis (2006).

 

Akadēmiķis Anatolijs Bļugers. Ap 1970. gadu
Akadēmiķis Anatolijs Bļugers. Ap 1970. gadu

 

Prof. Aina Dālmane (pa labi). Ap 1980. gadu
Prof. Aina Dālmane (pa labi). Ap 1980. gadu

Aina Dālmane (08.04.1926. – 10.12.2014.) bija RMI 1951. gada absolvente. Pēc absolvēšanas sāka darbu RMI Histoloģijas katedrā, bija aspirante (mūsdienās doktorante) un asistente, tad docente, bet 1970. gadā viņu ievēlēja par profesori. No 1956. līdz 1994. gadam viņa bija Histoloģijas katedras vadītāja. Līdztekus tam no 1968. līdz 1971. gadam RMI Ārstniecības fakultātes prodekāne un no 1979. līdz 1996. gadam Latvijas Anatomu, histologu un embriologu zinātniskās biedrības priekšsēdētāja. Viņas zinātniskā darba pamatvirzieni: šūnu funkcionālās aktivitātes morfoloģisko kritēriju pētījumi un histoloģijas mācību līdzekļu izgatavošanas estētiskie aspekti. Profesore publicējusi 240 zinātniskos rakstus un sagatavojusi astoņas mācību grāmatas, bijusi septiņu disertāciju zinātniskā vadītāja. A. Dālmane saņēmusi daudz apbalvojumu, kuru vidū ir Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme (1997) un Jēkaba Prīmaņa piemiņas balva (2001).

 Gertrūde Eniņa (29.09.1926. – 28.11.2019.) RMI absolvēja 1952. gadā. Jau 1954. gadā līdztekus darbam praktiskajā neiroloģijā Rīgas 1. slimnīcā viņa sāka pedagoģisko darbu RMI Neiroloģijas katedrā, bija studentu iemīļota, bet arī ļoti respektēta docētāja, profesore (1973). RMI Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedru viņa vadīja no 1973. līdz 1992. gadam. Profesore G. Eniņa ir vairāku patentu un izgudrojumu autore neiroloģisko slimību diagnostikā. Viņa sarakstījusi vairākas mācību grāmatas neiroloģijā, publicējusi deviņas monogrāfijas, kā arī vairākus simtus zinātnisko rakstu. Profesore 1998. gadā saņēmusi IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Prof. Gertrūde Eniņa. Ap 1980. gadu
Prof. Gertrūde Eniņa. Ap 1980. gadu

 

RMI Terapeitiskās stomatoloģijas katedras docētāji. No kreisās sēž: Erna Grāvīte, Valija Pakalne, Ināra Rēvele, stāv: Ivans Lasovskis, Rūta Care. 1972./73. mācību gads
RMI Terapeitiskās stomatoloģijas katedras docētāji. No kreisās 1. rindā: Erna Grāvīte, Valija Pakalne, Ināra Rēvele. No kreisās 2. rindā: Ivans Lasovskis, Rūta Care. 1972./73. mācību gads

Erna Grāvīte (13.03.1926. – 05.07.2020.) 1962. gadā sāka strādāt RMI Terapeitiskās stomatoloģijas katedrā, no 1968. līdz 1987. gadam bija šīs katedras docente un vadīja RMI Kvalifikācijas celšanas fakultātes stomatoloģijas ciklu. Viņa strādājusi Republikas apvienotajā stomatoloģijas poliklīnikā (1950–1962), vadījusi poliklīnikas Terapijas klīniku (1955–1962). Ilgus gadus viņa pildīja Veselības aizsardzības ministrijas galvenā stomatologa pienākumus. Pētījusi zobu kariesa profilaksi.

Biruta Ilziņa (14.11.1926. – 06.03.1997.) RMI Ārstniecības fakultāti beidza 1952. gadā, un tad nosūtīta darbā par ginekoloģi Saulkrastu ambulancē un slimnīcā (1952–1955). Pēc tam, atgriezusies RMI, iestājās klīniskajā ordinatūrā (1955–1958), bet 1968. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju. Bijusi Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras asistente un docente (1958–1982). Bijusi līdzautore mācību grāmatai Dzemdniecība (1982).

No kreisās: docenti Jevgeņija Feodorova, Biruta Ilziņa, Voldemārs Lejiņš un Jella Upmane. 20. gs. 70. – 80. gadi
No kreisās: docenti Jevgeņija Feodorova, Biruta Ilziņa, Voldemārs Lejiņš un Jella Upmane. 20. gs. 70. – 80. gadi

 

Doc. Kajetans Juršāns (pa labi). 1972. gads
Doc. Kajetans Juršāns (pa labi). 1972. gads

Kajetans Juršāns (28.04.1926. – 31.03.1998.) bija studentu cienīts anatomijas un histoloģijas docētājs. Beidzis RMI Stomatoloģijas fakultāti (1952). Medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju viņš aizstāvēja 1961. gadā. Kopš 1952. gada viņš bija RMI Anatomijas katedras asistents (1952–1966), tad Histoloģijas katedras asistents (1966–1974), vecākais pasniedzējs (1974–1979), docents (1979–1990). Pētījis muskuļaudu inervāciju un žokļa locītavas attīstību. Vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju autors. Kopā ar kolēģi un dzīvesbiedri prof. Ausmu Bērziņu risināja diafragmas filoģenēzes un ontoģenēzes jautājumus, diafragmas nerva saistījumu ar veģetatīvo nervu sistēmu cilvēkam un dzīvniekiem.

Virginija Kuplais (11.06.1926. – 06.06.2018.) bija ārste un docētāja RMI Hospitālās terapijas katedrā. 1951. gadā viņa beigusi RMI, tad kā ārste rentgenoloģe nosūtīta darbā Saldus rajona slimnīcā. 1954. gadā atgriezusies Rīgā un iestājusies klīniskajā ordinatūrā RMI Hospitālās terapijas katedrā (1954–1956), kā arī bijusi katedras asistente (1955–1972), docente (1972–1984). Vairāk nekā 60 zinātnisko rakstu autore. Doc. V. Kuplais bija viena no tām, kura vadīja RMI studentu zinātnisko pulciņu un organizēja mācību olimpiādi Labākais terapeits.

 

Centrā ar rentgenuzņēmumu doc. Virginija Kuplais. Ap 1970. gadu
Centrā ar rentgenuzņēmumu doc. Virginija Kuplais. Ap 1970. gadu

 

Patoloģiskās anatomijas katedras asistenti (no kreisās) Vija Tipaine, Jeļena Laščetko un Fjodors Šurmins. 20. gs. 60.- 70. gadi
Patoloģiskās anatomijas katedras asistenti (no kreisās) Vija Tipaine, Jeļena Laščetko un Fjodors Šurmins. 20. gs. 60.- 70. gadi

Jeļena Laščetko (03.06.1926. – 11.01.1989.) beigusi RMI (1952). Pēc augstskolas pabeigšanas trīs obligātos gadus strādājusi Republikāniskajā prettuberkulozes dispanserā kā ārste ftiziatre (1952–1955). Kopš 1955. gada bijusi RMI Patoloģiskās anatomijas katedras asistente, tad vecākā pasniedzēja (1972–1982), docente (1983–1989). Pētījusi tuberkulozes morfoloģiju, 1963. gadā aizstāvējusi kandidāta disertāciju par tēmu Tebēzija asinsvadu patoloģiskā anatomija plaušu emfizēmas gadījumā.

Rūta Lindberga (23.08.1926. – 19.01.2009.) absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti (1956). Bijusi ilggadēja RMI Normālās anatomijas katedras vecākā laborante, asistente, stundu pasniedzēja un vecākā preparatore (1961–1988). Viņa bija Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāles Jēkaba Prīmaņa anatomijas muzeja vadītāja (1988–1999). R. Lindberga bijusi viena no iniciatorēm lielformāta freskas gleznojumam anatomikuma vestibilā, kas veltīts izciliem senatnes ārstiem. To 1984. gadā īstenoja Latvijas Mākslas akadēmijas mākslinieki profesora Induļa Zariņa vadībā. R. Lindberga pētījusi ievērojamu Latvijas 20. gs. pirmās puses anatomu, histologu un antropologu biogrāfijas un bija ieinteresēta viņu piemiņas saglabāšanā. 2004. gadā R. Lindberga saņēmusi Jēkaba Prīmaņa piemiņas balvu.


 

Rūta Lindberga Anatomijas muzejā. 20. gs. 80. gadi
Rūta Lindberga Anatomijas muzejā. 20. gs. 80. gadi


 

 

Eksāmenu pieņem (no labās) profesori Jūlijs Anšelevičs, Jevgenijs Nemiro, Nikolajs Andrejevs. Ap 1975. gadu
Eksāmenu pieņem (no labās) profesori Jūlijs Anšelevičs, Jevgenijs Nemiro, Nikolajs Andrejevs. Ap 1975. gadu

Jevgenijs Nemiro (16.12.1926. – 12.04.2012.) Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti absolvēja 1951. gadā. Tad kā ārsts rentgenologs nosūtīts darbā Siguldas rajona Centrālajā slimnīcā (1951–1953), bet no 1953. gada šos pienākumus pildīja Paula Stradiņa Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā (1953–2006). Līdztekus ārsta darbam bija asistents (1956–1966) Rīgas Medicīnas institūta Rentgenoloģijas un radioloģijas katedrā, šīs katedras vadītājs (1966–1993), docents (1970–1993), profesors (1993–2004). Bijis arī veiksmīgs vadošais darbinieks un organizators: RMI mācību prorektors (1976–1984), Latvijas Rentgenologu un radiologu zinātniskās biedrības priekšsēdētājs (1960–1990), LPSR Veselības Aizsardzības ministrijas galvenais rentgenologs (1959–1992). Veicis pētījumus rentgendiagnostikā un klīniskajā dozimetrijā. Publicējis vairāk nekā 188 zinātniskos darbus, t. sk. divas mācību grāmatas un piecas monogrāfijas. Par oriģinālas mēriekārtas un dozimetriskas kontroles sistēmas izstrādi saņēmis LPSR Valsts prēmiju (1977). 1997. gadā profesoram Jevgenijam Nemiro piešķīra Valsts emeritētā zinātnieka diplomu, bet 2000. gada novembrī viņš kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.

Valdis Rožkalns (25.10.1926. – 28.08.1988.) RMI absolvēja 1953. gadā. Pēc tam, būdams ārsts dermatovenerologs, strādājis Priekulē (1953–1959), tad Rīgas 1. slimnīcā (1959–1966). 1965. gadā ieguvis medicīnas zinātņu kandidāta grādu. Kopš 1966. gada RMI docētājs Ādas un venerisko slimību katedrā, bijis šīs katedras vadītājs (1972–1984). Bijis docētājs RMI Ārstu un provizoru kvalifikācijas celšanas fakultātē (1984–1988). Līdzautors mācību grāmatai Dermatoloģija un veneroloģija (1975). V. Rožkalns pētīja sifilisa patoģenēzi un imunoloģiju.

Doc. Valdis Rožkalns (vidū) – Rīgas Medicīnas institūta Uzņemšanas komisijas loceklis. Ap 1980. gadu
Doc. Valdis Rožkalns (vidū) – RMI uzņemšanas komisijas loceklis. Ap 1980. gadu

 

Docente Maija Sosāre (pa kreisi). 20. gs. 60.–70. gadi
Docente Maija Sosāre (pa kreisi). 20. gs. 60.–70. gadi

Maija Ņina Sosāre (01.07.1926. – 06.07.2008.) studēja angļu filoloģiju Latvijas Valsts universitātē, bija filoloģijas zinātņu kandidāte (1949). 1951. gadā viņa sāku darbu Rīgas Medicīnas institūta Svešvalodu katedrā kā vecākā pasniedzēja, tad docente un bija ilggadēja šīs katedras vadītāja (1969–1986). Viena no angļu-latviešu, latviešu-angļu vārdnīcas sastādītājām, tās redaktore. Viņa ir autore vairākām pazīstamām mācību grāmatām, kas paredzētas mediķiem un veselības aprūpes speciālistiem: The English that Doctors Speak (Angļu valoda, kurā runā ārsti), izdevniecība Zvaigzne, 1978. gads un English for doctors and nurses (Angļu valoda ārstiem un medicīnas māsām), izdevniecība Zvaigzne ABC, 1995. gads.

Līvija Štāle (14.10.1926. – 24.07.2017.) beigusi RMI Farmācijas fakultāti (1952), tad turpinājusi studijas RMI aspirantūrā (1952–1954). Bijusi Farmācijas ķīmijas katedras vecākā pasniedzēja (1954–1984), pēc tam Zāļu formu tehnoloģiju katedras vecākā laborante (1985–2000). Veikusi sulfapiridazīnnātrija biofarmaceitiskos pētījumus par šķidrajām veterinārajām zāļu formām.

RMI/ AML/ RSU Farmācijas fakultātes Zāļu formu tehnoloģijas katedras docētāja Līvija Štāle (pa kreisi). 20. gs. 60.–70. gadi
RMI/ AML/ RSU Farmācijas fakultātes Zāļu formu tehnoloģijas katedras docētāja Līvija Štāle (pa kreisi). 20. gs. 60.–70. gadi
Jella Upmane (centrā) operācijas laikā
Operē Jella Upmane (vidū). Asistē: no viņas pa kreisi Viktors Saveļjevs (Maskava), pa labi – Vilis Purmalis. Rīgas 1. slimnīcā pirmās sirds operācijas tika veiktas 1958. gadā. Maskavas speciālisti bija ieradušies nodot savu pieredzi, un Jella Upmane bija pirmā sieviete ķirurģe Latvijā, kas veica sirds operācijas. 1959. gads 

Ķirurģe Jella Upmane (17.01.1926. – 06.12.2012.) RMI absolvēja 1951. gadā. Pēc tam piecus gadus nostrādāja par ķirurģi Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā un vienlaikus darbojās arī kā Smiltenes rajona veselības aizsardzības nodaļas ārstniecības tīkla inspektore. Ārste ķirurģe Rīgas 1. slimnīcas ķirurģijas nodaļā (1956–1994), bijusi viena no kardioķirurģijas grupas, kad 1958. gadā šajā slimnīcā sāka veikt sirds un asinsvadu operācijas iegūtu un iedzimtu sirdskaišu ārstēšanai. J. Upmane 1959. gadā kā asistente sāka darbu RMI Hospitālās ķirurģijas katedrā, bet 1972. gadā viņa kļuva par docenti. Sekmīgi vadījusi ķirurģijas studentu zinātnisko pulciņu. 1971. gadā aizstāvējusi medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par aktuālām aknu un žultsvadu ķirurģiskās ārstēšanas problēmām.

Aina Visocka (17.11.1926. – 25.06.2006.) RMI beigusi 1952. gadā. Pēc absolvēšanas gadu strādāja Sarkanā Krustā, bet no 1953. gada – RMI. Bijusi RMI Normālās anatomijas katedras asistente (1953–1971), vecākā pasniedzēja (1972–1979), docente (1980–1998). 1962. gadā aizstāvējusi disertāciju Cilvēka spermatiskie gangliji. Bijusi līdzautore mācību grāmatai Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei, izdevniecība Zvaigzne ABC, 1997. gads.

Doc. Aina Visocka (pa labi) ap 1980. gadu
Doc. Aina Visocka (pa labi) ap 1980. gadu