Skip to main content
This page is available in Latvian only.
Pētniecība
Starptautiskā sadarbība
Ārkārtas stāvoklis
Sabiedrības veselība

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta (SVI) direktore profesore Gunta Lazdāne atzīst, ka pandēmija ir atnākusi ar savu nelūgto dienas kārtību un ietekmē katru no mums gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Tāpat kā daudzas citas nozīmīgas institūcijas un iestādes, kas rūpējas par sabiedrības veselību un pēta tās attīstību, arī SVI turpina darbu, izmantojot šodien plaši izmantojamās attālinātās komunikācijas formas.

Nevar noliegt, ka epidēmija ir ietekmējusi arī institūta darbu, jo vairāku projektu īstenošana, kuros ir nepieciešams tiešs cilvēcisks kontakts, ir kļuvusi apgrūtināta. Tajā pašā laikā COVID-19 krīze ir izaicinājusi zinātniekus uz jauniem darbiem un pētījumiem, nu jau saistībā ar vīrusa ietekmi uz sabiedrības ikdienu un tās visdažādākajām izpausmēm.

Par jauniem projektiem un izaicinājumiem pandēmijas laikā stāsta profesore G. Lazdāne (attēlā).

svi-konsultativas-padomes-sede12.jpg

Kā jūs raksturotu Sabiedrības veselības institūta iesaisti un devumu COVID-19 negatīvās ietekmes apkarošanā?

Mēs esam aktīvi un izmantojam dažādas iespējas. Piemēram, mūs ir uzrunājis liels starptautisks tīklojums ANSER ar centru Ģentes Universitātē Beļģijā, kura izpētes lauks ir saistīts ar seksuāli reproduktīvās veselību, un tās politikas veidošanu. RSU ir šī tīklojuma biedrs kopš 2017. gada. Aptuveni pirms mēneša, kad sākās plašāka analīze par COVID-19 situāciju un ietekmi pasaulē uz dažādām dzīves sfērām, mūsu partneri aicināja pievienoties starptautiskam projektam, kurā tuvāko mēnešu laikā tiktu pētīta COVID-19 ietekme uz seksuālo un reproduktīvo veselību (SRV). Paralēli starptautiskajam SRV un COVID-19 pētījumam, RSU kopā ar TNS uzsāk pētījumu par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem. Mēs ļoti ceram, ka projektu varēsim īstenot, jo mums ir plānotas klātienes intervijas, kas vēlākais sāksies septembrī.

Cik plašs ir starptautiskais pētījums?

Pētījumā piedalās vairāk nekā 40 pasaules universitātes, un pirms dažām dienām notika visu projekta dalībnieku kopēja attālinātā sēde. Lai varētu līdzvērtīgi startēt ar citām projektā iesaistītajām valstīm, pētījumam ir nepieciešami vismaz 200 respondenti. Mums ir svarīgi uzrunāt cilvēkus, panākt, lai viņi ir atklāti un godīgi atbild uz jautājumiem, kā COVID-19 un ar krīzi saistītie ierobežojumi ietekmē viņu veselību.

Pasaules piemēri ir dažādi. Ir valstis, kurās ir apgrūtināta pieeja kontracepcijas līdzekļiem, dažādiem veselības aprūpes un citiem pakalpojumiem. Pēdējā laikā ir arī nopietni ziņojumi par seksuālās vardarbības pieaugumu atsevišķās zemēs. Kopējos pētījuma rezultātus salīdzinās koordinatori, gan Londonā (London School of Hygiene and Tropical Medicine), gan Ģentē, un atklāsies aina, ar ko attiecīgajā kontekstā atšķiras valstis, un, protams, kur esam mēs Latvijā un kā COVID-19 ietekmē mūs.

Sabiedrības veselības institūts ir noslēdzis līgumu ar Veselības ministriju par plaša nacionāla projekta īstenošanu, kura mērķis ir līdzīgs – noskaidrot kā mainās un attīstās seksuāli reproduktīvā veselība Latvijā. Vai šis pētījums arī ir saistīts ar COVID-19?

Pētījuma metodoloģija neietver COVID-19, jo 2018. gadā par tādu vēl neviens neko nezināja. Tagad saskaņosim ar VM iespēju iekļaut pētījuma anketā jautājumus arī par COVID-19 un krīzes situācijas ietekmi uz SRV. Darbs tiks uzsākts rudenī, un mēs projektu īstenosim astoņpadsmit mēnešus, kuru laikā aptaujāsim Latvijas iedzīvotājus, analizēsim atbildes, formulēsim secinājumus un iesniegsim rekomendācijas par SRV uzlabošanas iespēju Latvijā, tostarp par COVID-19 ietekmes mazināšanu.

Nacionālajā pētījumā mēs vēlamies noskaidrot dažādus aspektus, piemēram, vai ir pilnībā pieejami kontracepcijas līdzekļi. Nopietna situācija ir Ķīnā un Indijā, kur ir slēgtas rūpnīcas, kas ražo prezervatīvus. Latvijā mēs esam atkarīgi no ievestā un šobrīd vēl pilnībā nezinām, vai rūpnīcu slēgšana pasaulē nopietni ietekmē pieejamību Latvijā un kādas varētu būt prognozes. Mēs negribam minēt un izteikt hipotēzes, bet secinājumus balstīt uz pētījumiem.

Vai būs iespēja salīdzināt SRV ilgākā laika posmā?

Pēdējais šāda rakstura pētījums ir bijis 2011. gadā, tātad pirms deviņiem gadiem, un mums šobrīd būtībā nav uz ko atsaukties, lai paši sev atbildētu uz jautājumu, kāda tad ir seksuāli reproduktīvā veselība Latvijā? Laba, slikta? Kā cilvēki to vērtē, kur ir galvenās problēmas. Protams, mēs varam kādus mazus kriksīšus izvilt no kopējās statistikas, piemēram, par pusaudžu grūtniecību, kas patlaban nedaudz samazinās. Esam pateicīgi Veselības ministrijai, ka, neskatoties uz citām prioritātēm, SRV nav aizmirsta.

Tomēr to, kā cilvēks pats vērtē savu veselību, nevar uzzināt ne no vienas statistikas datiem. To var noskaidrot tikai aptaujā atbildot uz konkrētiem jautājumiem. Piemēram, es vērtēju savu veselību kā labu vai kā sliktu, jo man ir vai nav pieejami noteikti pakalpojumi. Daļēji jaunā anketa, kura šobrīd ir pilota projekta fāzē, sasaucas ar 2011. gada anketu, savukārt pirmā aptauja par šo jomu Latvijā bija jau 1997. gadā, tā kā mēs varēsim salīdzināt progresu vai regresu ilgā laika posmā.

Dažkārt mums starptautiskā līmenī jautā: ja jums ir tik slikti efektīvas kontracepcijas rādītāji, kā panākat abortu skaita kritumu? Mēģināsim atrast atbildi uz šo jautājumu 2020. gada pētījumā.

Jums ir liela darba pieredze Pasaules Veselības organizācijā. Ņemot vērā globālo pandēmiju, tās loma un nozīme ir pieaugusi. Ir valstis, kas ievēro striktāku noteikumu kopumu, ir liberālākas valstis. Kā jūs vērtējat PVO ietekmi un dalībvalstu gatavību rekomendācijās ieklausīties?

Dažādas valstis ieteikumus uztver dažādi. Mums jāatceras, ka galvenais lēmējs PVO ir valstu kopums – Pasaules Veselības asambleja. Pirms dažām dienām pirmo reizi PVO vēsturē asambleja, kurā piedalās visas dalībvalstis, tikās un lēmumus pieņēma attālināti.

Man ir bijis tas gods piedalīties šajā lielākās pasaules veselības forumā, kad strādāju PVO. Valstis kopā diskutē un vērtē, kas tām ir svarīgi un kas nē. Lēmumi tiek pieņemti izvērtējot katru vārdu. Ir valstis, kuras tiem piekrīt un valstis, kuras nepiekrīt. Vienmēr tiek mēģināts atrast kopīgu viedokli, tomēr, ja kādas valstis nevar pieņemt noteiktus aspektus vai nu savu politisko vai, piemēram, reliģisko apsvērumu dēļ, tad tām ir tiesības no šā dokumenta vai darbības atteikties, jo visi PVO dokumenti ir tikai rekomendējoši.

Tomēr PVO apvieno dažādu valstu nozīmīgāko pieredzi un zināšanas, tādēļ tās secinājumi un ieteikumi pandēmijas laikā ir ļoti nozīmīgi un tajos ir jāieklausās. Latvijai, liekas, tas izdodas!