Skip to main content
Page is available only in Latvian
Bibliotēka
Darbiniekiem
Pētniecība

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir publicējusi pētījumu par atvērto zinātni un rīcībpolitikas rekomendācijas, ko pēc ministrijas pasūtījuma izstrādājuši pētnieki no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un vairākām augstskolām, arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU). Pētījums sākās 2020. gada janvārī un noslēdzās jūnija sākumā.

Pētījuma mērķis bija izzināt atvērtās zinātnes (Open Science) procesu virzību Latvijā, Eiropā un pasaulē un to potenciālo attīstību Latvijā, kā arī radīt atvērtās zinātnes politikas ieviešanas ceļa karti. Tas bija nepieciešams, lai palielinātu zinātnes ietekmi uz Latvijas ekonomikas un sabiedrības procesu attīstību un nodrošinātu, ka Latvijā tiek īstenota atbilstoša un moderna atvērtās zinātnes politika, tādējādi veicinot Latvijas zinātnes sistēmas attīstību un iekļaušanos globālajā zinātnes sistēmā.

RSU pētījumā pārstāvēja Bibliotēkas direktores vietniece Margarita Želve un Juridiskās fakultātes docente Kitija Bite.

Bibliotēkas direktores vietniece piedalījās pētījuma 1. un 2. kārtā. Pirmajā kārtā tika veikta literatūras analīze par atvērto zinātni, ievākta informācija par esošajām aktivitātēm un politiku Latvijā un Eiropā, izstrādāts apraksts par atvērto zinātni, kurā iekļautas Latvijā izmantojamas atvērtās zinātnes terminu definīcijas. Bija nepieciešams kartēt atvērtās piekļuves veidošanā un nodrošināšanā iesaistītos un iesaistāmos dalībniekus un iezīmēt Latvijā veiktos ar atvērto zinātni saistītos pasākumus un aktivitātes, apkopot mērķgrupu kontaktinformāciju IZM turpmākās komunikācijas veidošanai.

"Es biju iesaistīta augstākās izglītības iestāžu un pētniecības institūtu, augstākās izglītības iestāžu izdevējdarbībā iesaistīto struktūrvienību, zinātnisko publikāciju izdevēju/ apgādu, zinātnieku biedrību un organizāciju, amatierzinātnes pārstāvju kartēšanā. Pārskatīju un koriģēju sarakstus ar Latvijā izdotiem zinātniskiem žurnāliem, t. sk., indeksējamiem žurnāliem, turpinājumizdevumiem, sērijās iznākošiem rakstu krājumiem u. tml., apzināju institūcijas, kas šīs publikācijas izdevušas," pastāstīja Bibliotēkas pārstāve Margarita Želve.

Otrajā pētījuma kārtā tika veiktas intervijas un organizētas fokusgrupas, lai meklētu atbildes uz konkrētiem atvērtās zinātnes politikas veidošanai aktuāliem jautājumiem, iegūtu praktisku informāciju par esošās sistēmas darbības efektivitāti, nozares redzējumu par virzību uz atvērtāku zinātni, kā arī konkrētas rekomendācijas no iesaistītajiem dalībniekiem. 

Bibliotēkas direktores vietniece Margarita Želve piedalījās vairākās intervijās Rīgā (RSU akadēmiskais un vispārējais personāls, pētnieki) un Valmierā (Vidzemes Augstskolas akadēmiskais un vispārējais personāls), kā arī fokusgrupā, pēc tam vēlreiz klausījās interviju ierakstus un fiksēja atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem. 

Pētījums un tajā iekļautās rekomendācijas tiks izmantotas, izstrādājot Latvijas atvērtās zinātnes stratēģiju, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kā arī organizējot nākamā perioda investīciju pasākumus. Veiktā pētījuma rezultātus Latvijas politikas veidotāji izmantos tajās jomās, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas un sabiedrības procesu attīstību.

Pētījums ir noderīgs resurss arī zinātniskajām institūcijām, kuras plāno izstrādāt un ieviest savu atvērtās zinātnes stratēģiju, piemēram, lai veidotu datu pārvaldības plānus, izstrādātu atvērtās piekļuves publicēšanas nosacījumus un publiskās piekļuves principus digitālās pētniecības infrastruktūrām, lai celtu akadēmisko bibliotēku kapacitāti un ieviestu pētniecības datu pārvaldes atbalsta mehānismus.

Pētījumu veica Latvijas Nacionālā bibliotēka, RSU, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitāte. RSU dalību šajā pētījumā ieguva konkursa kārtībā ar RSU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta atbalstu.