RSU Humanitāro zinātņu katedras docētāji izdod monogrāfijas
Izdotas RSU Humanitāro zinātņu katedras (HZK) docētāju Māras Grīnfeldes un Ulda Vēgnera monogrāfijas par pētījumiem filosofijas apakšnozarē fenomenoloģijā.
Māras Grīnfeldes monogrāfija Neredzamā pieredze. Žana-Lika Mariona dotības fenomenoloģija veltīta mūsdienu franču fenomenologa Žana Lika Mariona darbu analīzei, centrā novietojot jautājumu par subjekta nenosacītas pieredzes iespējamību un šīs iespējamības nosacījumiem. Vai mēs varam pieredzēt kaut ko tādu, kas pārsniedz gan mūsu domāšanas, gan valodas robežas, esot neaptverams, neizsakāms un nenosacīts? Kādi būtu šīs pieredzes iespējamības nosacījumi? Darba autore izvirza šādas pieredzes iespējamības pamatojumu, sniedzot ieguldījumu mūsdienu fenomenoloģijas aktuālajās diskusijās, kas skar gan subjekta, fenomena, pieredzes, laika un citus jēdzienus, gan arī pašas fenomenoloģijas izpratni. M. Grīnfelde strādā RSU kopš 2012. gada. Viņas galvenās pētījumu tēmas RSU ir ķermeņa fenomenoloģija un medicīnas fenomenoloģija, slimības pieredzes fenomenoloģiska analīze.
Arī Uldis Vēgners strādā par docētāju RSU HZK kopš 2012. gada. Galvenās pētījumu tēmas RSU ir laika, ķermeņa un slimības pieredzes fenomenoloģiska analīze, tāpēc monogrāfijā Tagad. Laika pieredzes filosofija uzmanība ir vērsta uz vienu no šiem pētnieciskajiem aspektiem, proti, laika pieredzi. Grāmata veltīta laika pieredzes analīzei no fenomenoloģiskās perspektīvas. Tā mēģina sniegt atbildi uz šo fenomenoloģijas tradīcijā būtisko jautājumu par laika pieredzes nosacījumiem un, precīzāk, uz jautājumu – kā iespējams pieredzēt mainību? Grāmatā tiek izvērtētas fenomenoloģijas dibinātāja, vācu filosofa Edmunda Huserla izstrādātās laika pieredzes koncepcijas un piedāvāta alternatīva laika koncepcija, kas balstās idejā par tagad kā saturiski noteiktu pieredzes vienību.
Fenomenoloģiskā pieeja, kas apraksta nepriekšmetiskas jeb neredzamas pieredzes, var tikt izmantota arī medicīnas fenomenoloģijas ietvaros, it īpaši, lai aprakstītu slimības pieredzes būtiskās struktūras, izgaismojot pacientu subjektīvās pieredzes nozīmīgākos aspektus.
