RSU docente un molekulārbioloģe Renāte Ranka: "Darbā ir jāieliek sirds!"
RSU Farmācijas fakultātes Farmācijas ķīmijas katedras docente un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece Renāte Ranka 26. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijā saņēma L’Oréal Baltijas stipendiju Sievietēm zinātnē. Pašlaik viņa Molekulārās mikrobioloģijas un saimniekorganisma-patogēnu mijiedarbības laboratorijā strādā trīs pētnieciskajos projektos, kas saistīti ar dažādām infekcijas slimībām – ērču pārnēsātajām slimībām un tuberkulozi.
Jau farmācijas studiju laikā RSU Renāte Ranka ir sapratusi, ka darbs laboratorijā viņai saista vairāk nekā darbs aptiekā ar cilvēkiem. Aptiekā ir stabili, bet pētniecībā – interesanti.
RSU Farmācijas fakultātes studentiem viņa docē studiju kursu par farmakoģenētiku, kurā stāsta par to, ka cilvēki var atšķirīgi reaģēt uz vienām un tām pašām zāļu vielām, jo esam ģenētiski atšķirīgi, un parāda, kā veido bioloģiskos zāļu līdzekļus. Lekcijās viņa sagaida, lai students ir procesa dalībnieks – lai klausās, domā, uzdod jautājumus un lai iegūst no procesa.
Kāpēc jūs savulaik izvēlējāties studēt Rīgas Stradiņa universitātē?
Tajā laikā tā bija Latvijas Medicīnas akadēmija, un tur bija iespēja studēt farmāciju.
RSU Farmācijas fakultātes Farmācijas ķīmijas katedras docente Renāte Ranka. Foto: Iveta Gabaliņa
Kāpēc tieši farmācija?
Tāpēc, ka mana mamma bija farmaceite un skolā man padevās ķīmija. Gulbenes vidusskolā man bija stingra un prasīga ķīmijas skolotāja. Gribēju studēt ko tuvāku medicīnai, lai varētu palīdzēt cilvēkiem, un farmācijā ir zāles, medikamenti…
Kādas ir atmiņas no studiju laika Rīgas Stradiņa universitātē?
Ļoti jaukas! Ar grupas biedriem bija saliedētas attiecības. Kaut arī katrs bijām individualitāte, mikroklimats grupā bija labs. Joprojām ar dažiem no viņiem satiekamies. Visi studiju kursi bija interesanti.
Kā sākās jūsu ceļš pētniecībā?
5. kursā man paralēli studijām piedāvāja strādāt par laboranti Farmācijas ķīmijas katedrā. Bija jāsagatavo viss studentu praktiskajiem darbiem – jāsaliek, lai vajadzīgie šķidrumi un pulveri ir vietā, jāpārbauda, vai visas reakcijas notiks u. c. Pārējais ir notikumu sakritība un dažādu cilvēku ietekme. Tā īsti zinātnisko darbu pirmo reizi izmēģināju Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā pie profesora Viestura Baumaņa, kad plānoju stāties doktorantūrā. Mums izdevās lieliska sadarbība, un tā tas sākās…
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ir lielākā pētniecības iestāde molekulārajā bioloģijā, biomedicīnā un biotehnoloģijā, kas dibināts 1993. gadā. Centrā tiek veikti gan fundamentālie, gan lietišķie pētījumi molekulārajā mikrobioloģijā, vakcīnu izstrādē, šūnu bioloģijā, genomikā un proteomikā, vēža bioloģijā, imunoloģijā, struktūrbioloģijā u. c.
Jūs 27 gadu vecumā aizstāvējāt disertāciju Laima slimības patogēna "Borrelia burgdorferi" molekulārbioloģiskais raksturojums. Kāpēc šāda tēma?
Šādai tēmai pievērsties man piedāvāja laboratorijā, tikai pēc tam radās precīzs mana darba nosaukums.
Kāds bija disertācijas galvenais secinājums?
Šīs disertācijas ietvaros pirmo reizi parādīju, ka Latvijā ir vairāki šīs baktērijas, kas izraisa Laima slimību, genotipi. Piemēram, Amerikā ir viens baktērijas tips, mums ir trīs atšķirīgi. Tas bija ģenētiskais pētījums. Kopā ar pārējiem laboratorijā pētīju šo baktēriju gēnu struktūru, tādā veidā pierādot, ka tās ir atšķirīgas pēc ģenētiskās uzbūves.
RSU Farmācijas fakultātes docente, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece un stipendijas "Sievietēm zinātnē" ieguvēja Renāte Ranka (pirmā no labās) 26. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijā. Publicitātes foto
L'Oreal stipendija Sievietēm zinātnē jums piešķirta par pētījumu, kas saistīts ar dažādu ērču sugu mikrobiomu jeb mikroorganismu kopu Latvijā, to iespējamo ietekmi uz ērču izraisīto slimību ekoloģiju un tādu faktoru konstatēšanu, kas var ietekmēt infekciju izplatīšanos populācijā.
Jā, pētījuma lauks ir ļoti plašs. Agrāk mēs vairāk pievērsāmies ērču encefalīta un Laima slimības pētījumiem, bet nepietiek resursu un darbinieku, lai pētītu visu. Tagad tam pievērsušās arī citas grupas. Mūsu grupa laboratorijā palikusi pie ģenētiskajiem pētījumiem. Pašlaik pētām ērču mikrobiomu, t. i., visus mikrobus, kas ir ērcē. Nevis meklējam vienu konkrētu patogēnu, bet apskatām mikroorganismu spektru dažādās ērču sugās.
Plašāk pētām babeziozi, kas ir infekcija, ko pārnēsā ērces. Babēzijas ir vienšūņu parazīti, kas dzīvo eritrocītos. Pēc ērces kodiena šie vienšūņi nonāk asinsritē, inficē eritrocītus, pakāpeniski attīstās parazitēmija un anēmija. Latvijā cilvēkiem šādi saslimšanas gadījumi nav oficiāli reģistrēti. Šie patogēni, kas ir ērcēs, cilvēkam var būt bīstami tad, kad ir novājināta imūnsistēma, piemēram, HIV slimniekiem.
Pašlaik Latvijas ērcēs ir atklāta babēzijas suga, kas ir ļoti kaitīga un pat nāvējoša suņiem. Sadarbojamies ar veterinārārstiem, kas deva pamatu šim jaunajam projektam. Nākotnē jādomā par jaunām šīs infekcijas slimības diagnostikas metodēm un, iespējams, arī vakcīnu. Pašlaik svarīgākais ir novērtēt situāciju un informēt sabiedrību, ka suņiem iespējama šāda saslimšana. Ja to laikus diagnosticē, suni var izārstēt.
Šī infekcija, iespējams, saistīta ar jauno ērču sugu, kas pēdējā laikā izplatās no dienvidiem paralēli mums zināmajām divām ērču sugām Latvijā. Nav arī skaidrs, ko vēl šī jaunā ērču suga var atnest un vai tas būs kas kaitīgs cilvēkam.
Kāpēc joprojām nav izgudrota vakcīna pret Laima slimību?
Tāpēc, ka Laima slimības izraisītājs ir daudzveidīgs. Nevar izveidot vakcīnu, kas aptver visus atšķirīgos izraisītājus. Arī Latvijā cilvēki strādā pie šādas vakcīnas pret Laima slimību izveides.
Vispār pasaulē ir ideja izstrādāt vakcīnu pret pašu ērci, respektīvi, ja viņa iekožas, ir tik stipra reakcija pret ērces proteīniem, ka tiek pārtraukts patogēnu transmisijas process. Piemēram, tāda varētu būt vakcīna pret ērces siekalu dziedzeru proteīniem.
Kādām rakstura īpašībām jāpiemīt, lai varētu strādāt zinātnē?
Ja ņemam vērā cilvēka temperamenta tipu – holēriķis, sangviniķis, melanholiķis vai flegmatiķis –, katram ir savi plusi un mīnusi. Mūsu laboratorijā arī ir ļoti dažādi cilvēki, un tas ir tikai ieguvums.
Ir vajadzīga uzcītība, pacietība, spēja tikt galā ar daudziem paraugu daudzumiem. Laboratorijā nevarēs strādāt tie, kuriem tas ir pieskriešanas darbiņš, kurš kaut ko ātri padara un cer, ka būs rezultāts.
Kas jums darbā sniedz gandarījumu?
Tie brīži, kad izdodas atklāt ko interesantu vai pierādīt kādu savu ideju. Darbā ir jāieliek sirds!
Liels gandarījums par zinātniskajām publikācijām, ko pieņem publicēšanai starptautiski citējamie žurnāli, tas ir liels novērtējums. Gandarījums ir arī par studentiem. Priecājos, ka studenti ir tik atšķirīgi! Mans mērķis ir parādīt viņiem ne tikai to, ko pati daru un protu, bet arī ceļu zinātnē. Ja viņi labi aizstāv bakalaura vai maģistra darbu, tad arī man ir prieks.
Jūs pašlaik vadāt trīs disertācijas. Ko tas no jums prasa?
Doktorants ir jāuzmundrina, kad neiet tā, kā iecerēts, un jāuzmana, lai nenoiet no ceļa – lai neaiziet plašumā, lai pārāk neaizraujas ar blakus lietām. Doktorantūrā iet studēt tie, kuriem patīk konkrētā tēma, un tas, protams, ir labi, ka viņš ir zinātkārs un grib aptvert visu, bet jāatceras, ka ir noteikts laiks, kurā jāiekļaujas ar doktora darba rakstīšanu. Vajadzīgs rezultāts un arī publikācijas.
Kas mudina turpināt pētniecību Latvijā, nevis braukt prom?
Es uzskatu, ka zinātniekam ir jābrauc prom, lai pamēģinātu. Žēl, ka pēc disertācijas aizstāvēšanas man nesanāca aizbraukt, jo man bija mazs bērniņš.
Zinātnē ir tāda prakse, ka doktora darbu izstrādā vienā valstī, bet pēcdoktorantūras projektu – citā. Tas vajadzīgs, lai ieraudzītu plašumu, lai redzētu un iemācītos atšķirīgus domāšanas veidus.
Te man ir ģimene, draugi, studenti… Nākotnē visādi var sanākt. Pašlaik ir labi – ir projekti, ir darbinieki. Nekad nesaki "nekad"! Sevi ir jāpilnveido!
Ko jūs ieteiktu tiem Latvijas jauniešiem, kuri nevar izšķirties, ko studēt?
Es iesaku viņiem nebaidīties pamēģināt. Sākumā ir bail par to, ka nepatiks un ka zaudēs gadu vai divus. Tas taču nekas! Nav jābaidās kaut ko pamainīt! Arī tā būs pieredze. Dzīve ir pietiekami gara.
Daži fakti par Renāti Ranku
- RSU (toreiz – Latvijas Medicīnas akadēmija) Farmācijas fakultātes 2000. gada absolvente.
- Kopš 2012. gada Rīgas Stradiņa universitātes docente.
- Kopš 2008. gada Latvijas Biomedicīnas Pētījumu un studiju centra Molekulārās mikrobioloģijas un saimniekorganisma-patogēnu mijiedarbības laboratorijas vadošā pētniece.
- 2004. gadā iegūts bioloģijas zinātņu doktora grāds molekulārās bioloģijas specialitātē.
- Kopš 2013. gada Latvijas Zinātnes padomes eksperte bioloģijā un farmācijā.
- 27 zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos.
- Pašlaik vada trīs disertācijas.
- Vaļasprieki – ceļošana, dārza darbi, klasiskās dejas u. c.
