Jaunā pētniece: par pārmantotajiem krūts un olnīcu audzējiem
Gunda Zvīgule-Neidere ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes studiju programmas Pediatrija 6. kursa studente. Viņa ir izstrādājusi zinātniski pētniecisko darbu Konstitucionālas genoma kopiju skaita izmaiņas krūts un olnīcu audzēja gadījumā.
Darba vadītāja: Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas vadītāja un Medicīnas fakultātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docente Zanda Daneberga.
Gunda savu pētījumu prezentēja RSU studentu zinātniskajā konferencē 16. martā un starptautiskās žūrijas vērtējumā ieguva 1. vietu, kā arī Latvijas Cilvēka ģenētikas asociācijas balvu par labāko pētījumu ģenētikā. Šis pētījums tika prezentēts arī RTU konkursā ResearchSlam 2014. gadā maģistrantu atlasē.
Gunda Zvīgule-Neidere par darba tēmas izvēli: "Pašlaik Latvijā krūts un olnīcu audzēja pacientēm ir iespēja noteikt BRCA1 un BRCA2 gēnu ciltstēva mutācijas, tomēr statistika rāda, ka šo gēnu mutācijas ir audzēja attīstības cēlonis vien 20 % pārmantoto krūts un olnīcu vēža gadījumu. Mana pētījuma grupa sastāvēja no tādām pacientēm, kurām ir ļoti pārliecinoša ģimenes audzēju vēsture, bet ir negatīvas BRCA1 un BRCA2 gēnu mutācijas, tādēļ to audzēju izraisošais ģenētiskais faktors pašlaik ir nezināms, un šo ģimeņu sievietes nevar saņemt pilnīgu ģenētisko konsultāciju. Pētījuma mērķis un man visaizraujošākā pētījuma daļa bija palūkoties uz šo pacienšu genomu pēc iespējas plašāk, lai ieraudzītu ģenētisko izmaiņu, kas tieši viņu gadījumā ir audzēja cēlonis."
Eiropā pārmantotie krūts un olnīcu audzēji sastopami vidēji 5 – 10 % populācijas. Visas zināmās krūts audzējam predisponējošo gēnu mutācijas, ieskaitot BRCA1 un BRCA2 u. c., ir tikai 20 – 25 % no pārmantotajiem gadījumiem. Atlikušajiem 75 – 80 % pacientu, kuri klīniski atbilst pārmantota krūts un olnīcu vēža kritērijiem, audzēju izraisošais faktors ir cits.
Kā vēl viens pārmantota krūts un olnīcu vēža rašanās iemesls ir lielas delēcijas (ģenētiskā materiāla iztrūkumi) un duplikācijas BRCA1 un BRCA2 gēnos. Arī kopiju skaita izmaiņas citos gēnos var būt par iemeslu audzēja attīstībai. Pašlaik krūts un olnīcu audzēja mutāciju diagnostikā galvenokārt izmantotās laboratorijas diagnostikas metodes ir polimerāzes ķēdes reakcija ar restrikcijas fragmentu analīzi (specifiska DNS rajona pavairošana un šķelšana ar fermentu ļauj ātri un salīdzinoši lēti analizēt jau zināmas izmaiņas ģenētiskajā materiālā) un gēnu kodējošo daļu – eksonu – sekvenēšana (specifiska DNS rajona pavairošana un secības noskaidrošana), kas ļauj atklāt nezināmas punktveida mutācijas, bet nedod ziņas par lielākām gēnu izmaiņām. Šajā pētījumā tika izmantota metode ar speciāli veidotu platformu (čipu) lielu strukturālu izmaiņu atrašanai gēnos. Izmantojot šo metodi, tika meklētas izmaiņas visā genoma kodējošajā daļā (ģenētiskā materiāla daļa, kura satur informāciju par organisma olbaltumvielu struktūru) – eksomā. Katrai pētītajai pacientei tika atrastas dažādas izmaiņas genomā, un, lai noskaidrotu šo izmaiņu nozīmi, tika pētītas genoma datu bāzes, apskatīts katrs izmainītais gēns atrastās izmaiņas robežās, analizētas izmainīto gēnu funkcijas.
Interesanti, ka lielākā daļa šo izmaiņu ir labdabīgas un pieder pie indivīdu ģenētiskās dažādības. Tomēr tika atrastas arī izmaiņas ar potenciāli vēža attīstību veicinošu efektu. Šis pētījums ir jāturpina, analizējot, vai tādas pašas izmaiņas ir pārējiem slimajiem ģimenes locekļiem.
