Skip to main content
Page is available only in Latvian
Skolēniem

Rīgas 2. ģimnāzijas 11. klases skolnieks Roberts Miķelsons (attēlā) ir izcīnījis otro vietu Zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) konferencē medicīnas un veselības zinātņu sekcijā.

roberts_mikelsons.jpg

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) speciālā balva par šo panākumu ir sagatavošanās kursi pirms studijām. Roberta izvēlētās tēmas nosaukums "Saziņas kakla" (text neck – angļu val.) diagnostika un kakla leņķa uzlabošana ir gan sarežģīts, gan intriģējošs, tādēļ jautājam autoram par pētījuma būtību un aktualitāti šodien.

Kā nokļuvi līdz sava pētījuma tēmai?

Sākšu ar to, ka mani jau ilgāku laiku interesē fizioterapija, kuras nozīme mūsdienās arvien pieaug, it īpaši attālināto mācību vai darba laikā, kad ikdiena bieži ir mazkustīgāka nekā agrāk, pirms pandēmijas.

Mūsdienās daudziem jauniešiem ir raksturīgas regulāras sāpes kaklā, kas saistītas ar ilgstošu galvas noliekšanu uz priekšu, jo ikdienā tiek izmantotas dažādas viedierīces, piemēram, datori un telefoni, neievērojot ergonomikas pamatprincipus.

Pētīt šo tēmu man ieteica bioloģijas skolotāja Ginta Boldāne, kura zināja manu aizraušanos ar fizioterapiju. Skolotāja man daudz palīdzēja arī darba izstrādes laikā, jo bija tā vadītāja.

Pastāsti par pētījuma gaitu!

Vienu mēnesi deviņi jaunieši ik dienu veica īpašus plecu un kakla vingrinājumus. Pirms un pēc katra vingrinājuma mērījām kakla leņķi, savukārt pētījuma mēneša sākumā un beigās dalībnieki aizpildīja anketu par sāpēm kakla daļā.

Ko atklāji?

Pētījums apliecināja, ka pēc muskuļus stiprinošiem un lokanības vingrinājumiem, vairumam pētījuma dalībnieku kakla leņķis un kustību amplitūda uzlabojās, kas liecina par sāpju un iespējamās deformācijas mazināšanos. Aptauju anketas apliecināja, ka kaklam raksturīgās sāpes vingrinājumu ietekmē samazinājās.

Svarīgi fizioterapeitiskos vingrinājumus nepārtraukt, uzskatot, ka viss ir kārtībā, jo, kamēr pastāvēs riska faktors, t. i., ikdienas darbs ar noliektu galvu, sāpes nepazudīs vai tās var atgriezties.

Tātad vingrinājumi nepieciešami regulāri un ilgstoši.

Vai, rakstīdams darbu, domāji arī par augstu vietu ZPD konferencē?

Par to noteikti nedomāju, tādēļ varu teikt, ka biju pat šokēts, kad uzzināju par savu panākumu.

Tu stāstīji, ka interesējies par fizioterapiju. Vai var teikt, ka medicīna kļūs par tavu nākotnes darba jomu?

Teikšu godīgi, ka var, tomēr man prātā ir arī citas izvēles iespējas, par kurām šobrīd vēl negribu runāt. Esmu vēl tādā kā pārdomu posmā, pa kuru ceļu iet, tomēr medicīnas tematikā jau esmu iesaistīts, jo visu šo mācību gadu aktīvi darbojos RSU Jauno mediķu akadēmijā.

Pastāsti tuvāk, ko uzzināji JMA!

Sapratu, ka mani interesē traumatoloģija. Bija iespēja sekot līdzi dažādām interesantām operācijām. Tajā pašā laikā noskaidroju arī vairākus tematus, kuri mani interesē mazāk, nekā domāju sākumā. Arī tas, manuprāt, ir svarīgi.

Rīgas 2. ģimnāzijā Roberts iestājās 10. klasē, bet pirms tam mācījās Olaines 1. vidusskolā. Šomēnes jāpabeidz 11. klase, nākamgad ģimnāzija, un, protams, vēl jāizvēlas nākotnes profesija. Lai izdodas, Robert!