Skip to main content
Page is available only in Latvian
Studentiem
Intervijas

Rehabilitācijas fakultātes dekānes asociētās profesores Signes Tomsones (attēlā) daudzajiem akadēmiskajiem sasniegumiem nu var pieskaitīt vēl vienu – tagad viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Veselības komunikācija absolvente.

izlaidums_tomsone_sq.png

“28. jūnijā man bija dubultizlaidums – kā dekāne un studiju programmas Rehabilitācija vadītāja pasniedzu diplomus jaunajiem funkcionālajiem speciālistiem, bet pati saņēmu maģistra diplomu komunikācijas zinātnē,” stāsta S. Tomsone.

Jums ir iziets viss augstākās izglītības cikls – esat ieguvusi doktora grādu un studējusi pēcdoktorantūrā. Kāpēc nolēmāt atkal studēt un kāpēc izvēlējāties veselības komunikāciju?

Jā, sākumā bija vispārīga vēlme studēt, jo man patīk mācīties un uzskatu, ka mūžizglītība ir lieliska lieta. Savās ikdienas profesionālajās gaitās, piedaloties dažādos projektos kā eksperte, sapratu, ka man pietrūkst zināšanu par mūsdienu tendencēm sabiedrības veselībā, tāpat arī dziļākas izpratnes par aktuāliem procesiem sabiedrībā. Sāku pētīt, kāds ir piedāvājums mūsu universitātē. Izskatīju programmas Veselības komunikācija studiju kursus, vai tie atbilst manām interesēm, tāpat arī man bija svarīgi, lai docētāji ir savas jomas eksperti.

Arī mana kaislība uz starpdisciplināru sadarbību nospēlēja par labu šīs studiju programmas izvēlei – paralēli labāk zināmām jomām, piemēram, sabiedrības veselībai vai veselības psiholoģijai bija iespēja apgūt man pilnīgi nezināmas jomas – komunikācijas teorijas, studiju kursus par medijiem un komunikācijas efektiem, sociālo mārketingu u. c.

Vēl viens apsvērums bija pašreizējā situācija veselības aprūpē. Mums ir daudz pacientu ar hroniskām slimībām, un tāpēc īpaši svarīgi ir runāt par veselības saglabāšanu un veselības pratību. Tas ir panākams ar dažādām komunikācijas metodēm, kas veselības aprūpes speciālista darbu padara daudz efektīvāku.

Kādas bija studijas, kādi izaicinājumi un ieguvumi?

Lai savienotu tiešo darbu un studijas, negāja viegli, bet mani kursabiedri bija ļoti motivējoši. Mūsu kursā bija gan komunikācijas, gan veselības aprūpes speciālisti, un varu teikt, ka studijas bija savstarpēja bagātināšanās.

Bija grupas biedri, kuri beiguši bakalaura studijas komunikācijas zinātnēs un kuriem bija interese par veselības aprūpi. Bija arī kolēģi no veselības aprūpes jomas ar vēlmi padziļināti apgūt komunikāciju, jo savā ikdienas pieredzē bija pārliecinājušies, cik svarīga ir saskarsme starp speciālistu un pacientu, kā arī speciālistu vidū.

Mācības bija Covid-19 pandēmijas laikā un norisinājās attālināti, bet tas bija vēl viens iemesls, kas studijas padarīja vieglākas. Attālinātās studijas ir liels pluss maģistrantūrā – to manu arī pie saviem studentiem. Bieži vien ir tā, ka students sāk mācības maģistrantūrā, bet, saskaroties ar reālās dzīves izaicinājumiem, studiju apvienošanu ar darbu un ģimeni, bieži vien studijas pārtrauc. Attālinātais formāts ļāva šo visu veiksmīgāk savienot laika ekonomijas ziņā. Protams, bija arī mīnusi – nebija tiešā kontakta ar studiju biedriem. Dažas nodarbības mums notika klātienē, un tas ļāva iepazīt kursabiedrus.

Studijas pandēmijas laikā mums deva milzīgu pieredzi – varējām realitātē pārliecināties par medijpratību, par to, kā krīzes situācijā darbojas dažādi informācijas avoti, arī kā institucionālā līmenī notiek sabiedrības informēšana. Dzīve piespēlēja mums labu mācību materiālu.  

Esmu cilvēks, kurš nebaidās no grūtībām un liela darba apjoma, jo tas māca pašdisciplīnu un trenē spējas plānot un organizēt veicamos uzdevumus. Arī studijas bija jauns izaicinājums, kas ļāva attīstīt un stiprināt šīs prasmes. Vislielākais izaicinājums man bija apgūt komunikācijas tēmas, jo iepriekš to nebiju studējusi. Uzzināju daudz vairāk par sociālajiem medijiem, tehnoloģijām, un tagad citādāk skatos uz jebkādas komunikācijas saturu.

Ikdienā mēs sastopamies ar sarežģītām, kompleksām problēmām, kurām nevar būt vienkāršs risinājums. Tāpēc veselības komunikācijas piedāvātais daudzpusīgais skatījums uz problēmu dažādos līmeņos no dažādiem skatpunktiem bija vērtīgs ieguvums.

Man studijas bija arī zināma atslodze no darba pienākumiem, tās deva impulsu skatīties uz lietām un notikumiem citādāk, paplašināt redzesloku. Arī kā cilvēks personiskā līmenī es daudz ieguvu no diskusijām un studiju uzdevumiem, tostarp obligātās literatūras lasīšanas, ko citos apstākļos varbūt arī nebūtu darījusi.

Mūsu universitātē notiek fantastiskas lietas, kuras mēs ne vienmēr zinām, jo ikdienā katrs esam savā struktūrvienībā un koncentrējamies uz saviem pienākumiem. Mums notiek Pedagoģiskās izaugsmes centra rīkoti kursi, kas ietver arī savstarpējās pieredzes apmaiņu, bet, studējot šo pieredzi par kolēģu darbu, ieguvu empīriskā veidā.

Vēl viena būtiska pieredze bija iespēja iekāpt studenta kurpēs. Tas man ikdienā palīdz dekānes darbā – tagad noteikti labāk saprotu studentu vajadzības, arī dažādus jautājumus varu labāk izprast no studenta viedokļa. Man bija arī lieliska iespēja iepazīties, kā strādā kolēģi citās struktūrvienībās – no viņiem aizguvu labas idejas, kuras gribētu redzēt savā fakultātē un studiju programmā.

Mana maģistra darba temats bija mazkustīga uzvedība. Analizēju faktorus, kas ietekmē mazkustīgu uzvedību darbā, un skatīju tos caur sociāli ekoloģiskā modeļa prizmu. Visi zinām, ka fiziskās aktivitātes ir nozīmīgas, un tas ir atzīmēts arī sabiedrības veselības politikas dokumentos Latvijā, tomēr mazkustīga uzvedība ir nonākusi uzmanības lokā vien pēdējā desmitgadē, un lielā mērā tā ir saistīta ar darba veidu, pārsvarā ar biroja darbu. Lai uzlabotu situāciju, var izmantot dažādas uzvedības maiņas tehnikas un paņēmienus, kas orientēti uz cilvēku kā indivīdu. Tomēr liela nozīme ir arī vides faktoriem, un tāpēc noteikti būtu jāpārskata mūsu darba kultūra. Mazkustīga dzīvesveida problēma īpaši saasinājās pandēmijas laikā, kad mūsu mājvietas kļuva par darba birojiem.

Kam jūs ieteiktu studēt veselības komunikāciju?

Veselības komunikācija piedāvā daudzpusīgu un starpdisciplināro saturu, tāpēc šī studiju programma ir piemērota visiem, kurus interesē iespējas uzlabot un veicināt cilvēku veselību dažādos veidos, kā arī veicināt veselības pratību sabiedrībā.

Tā būs interesanta tiem, kuri ir gatavi paplašināt savu redzesloku, apgūt jaunas zināšanas un gatavi starpdisciplinārai mijiedarbībai. Ilgāk strādājot vienā jomā, uztvere un skatījums uz pasauli ir nostabilizējies, tāpēc papildu zināšanas un jauns skatījums var būt noderīgs. Veselības komunikācijas studijas piedāvā ieskatīties daudzās disciplīnās – komunikācijas teorijās, sabiedrības veselībā un epidemioloģijā, veselības psiholoģijā, socioloģijā u. c. To var uztvert kā rasolu, bet man tas rasols šķita ar ļoti labu garšu. Mēs dzīvojam sarežģītā pasaulē, tāpēc ir jātrenē spēja skatīties uz pasauli daudzpusīgi.

Sabiedrības veselības politikas dokumenti uzsver to, ka cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par savu veselību un sabiedrībā jāveicina veselības pratība. Jādomā, kas būs cilvēki, kuri to īstenos, un šeit būtu darbs veselības komunikācijas speciālistiem. Arī veselības aprūpes iestādēs tiek veidotas jaunas amata pozīcijas (piemēram, pacientu pieredzes vadītājs). Veselības aprūpes sistēma mums ir diezgan sarežģīta, un ir vajadzīgi speciālisti, kas izskaidro to pacientiem saprotamā veidā. Komunikācija ar pacientu kļūst arvien svarīgāka, bet sistēma tam neparedz laiku un vietu. Ja gribam, lai būtu ilgtermiņa ārstēšanas rezultāti, tad to nevar panākt bez paša pacienta līdzdalības un ieinteresētības. Tas viss būtu veselības komunikācijas speciālistu darba lauks.