Skip to main content
Page is available only in Latvian
Pētniecība
SHARE
COVID-19
Sabiedrības veselība

Izglītības sektorā strādājošie bija tā valsts un pašvaldību sektora darbinieku grupa, kurai salīdzinoši ātri vajadzēja pielāgoties prasībām, ko noteica epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 laikā. Vairākums darbinieku nebija gatavi pēkšņai attālinātā darba ieviešanai, jo tā prasīja ne vien digitālās kompetences, bet arī atbilstošu darba vidi, kā arī veica sociālās korekcijas ierastajā komunikācijā.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki veica analīzi par situāciju, ar kuru saskārās teju visi izglītības nozares darbinieki, lai izceltu izaicinājumus un priekšrocības krīzes radītajos apstākļos. Analīze aptver Covid-19 pandēmijas periodu Latvijā. Pētījuma aptaujā par veselību, novecošanos un pensionēšanos Eiropā (Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe, SHARE) piedalījās 50 gadus un vecāki dalībnieki: 29 strādāja izglītības nozarē, bet 130 – citā nozarē.

Veselības paradumi pirms Covid-19

No sabiedrības veselības perspektīvas, izglītības nozares darbiniekiem ir mazāks risks saslimt ar dažādām slimībām, ko izraisa alkohola lietošana un smēķēšana, un potenciāli patērē mazāk sabiedrības resursu no veselības aprūpes budžeta.

Būtiskākie rezultāti:

  • Izglītībā strādājošie retāk lieto alkoholu:
    • 87,8 % izglītības nozarē salīdzinājumā ar 63 % citur strādājošie respondenti nelieto alkoholu;
    • izglītībā strādājošie biežāk norādīja, ka alkoholu lieto 1–2 reizes mēnesī vai retāk (9 %), savukārt citās nozarēs strādājošiem novērota tendence alkoholu lietot gan vairākas reizes nedēļā (13 %), gan gandrīz katru dienu (1 %).
  • Mazāks īpatsvars izglītībā strādājošo smēķē (90 % izglītībā salīdzinājumā ar 69% citiem respondentiem nesmēķē).
  • Izglītības nozarē strādājošo fiziskā aktivitāte būtiski neatšķiras no pārējo nodarbināto vecumā virs 50 gadiem paradumiem (vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes vienu vai vairākas reizes nedēļā veic 90,4 % izglītībā un 91,1 % citur strādājošo, bet augstas intensitātes fiziskās aktivitātes vienu vai vairākas reizes nedēļā attiecīgi atzīmē 75,1 % un 77,3 % dalībnieku).

Veselības izmaiņas Covid-19 ietekmē

Izmaiņas veselībā tika vērtētas, izmantojot vairākus jautājumus saistībā ar hronisko slimību, ikdienas aktivitāšu u. c. ar veselību saistītu stāvokļu raksturojumu. Laba veselība – ja saņemti vairāk par 6 no 10 punktiem. Analizējot veselības stāvokļa novērtējumu Covid-19 pirmā viļņa laikā, ievērojami vairāk izglītībā strādājošo (63 %) salīdzinājumā ar citiem (54 %) savu veselību vērtēja kā labu.

No tiem, kuru veselības stāvokļa novērtējums pirms Covid-19  nebija labs, veselības stāvokļa pasliktināšanos pirmā viļņa laikā norādīja 17 % izglītībā strādājošo salīdzinājumā ar 2 % citur nodarbināto. Tāpat redzams, ka izglītības darbinieki nebija tā strādājošo grupa, kurai Covid-19 periods būtu viesis veselības uzlabojumus, salīdzinot ar pozitīvām izmaiņām 3 % citā nozarē strādājošo. Tieši pretēji – izglītības nozarē strādājošie izjuta daudzkārt lielāku veselības pasliktināšanos, nekā citās nozarēs strādājošie.

Būtiskākie rezultāti rāda, ka izglītības nozarēs strādājošie ir vairāk apmierināti ar dzīvi, viņiem ir mazāk hronisku saslimšanu, nejūtas vientuļi un viņu dzīve ir jēgpilna, turklāt mazāk izjuta arī finansiālās grūtības Covid-19 pirmā viļņa laikā. Tomēr lielākajai daļai izglītības nozares darbinieku bija ierobežotas ikdienas darbības vecuma dēļ, kā arī divreiz vairāk bijušas domas par pašnāvību un vajadzēja ārstēties stacionārā Covid-19 pirmā viļņa laikā. No tiem izglītībā strādājošiem, kuri pirms Covid-19 pandēmijas norādīja, ka viņiem ir depresijas simptomi, visi norādīja depresijas sajūtas pastiprināšanos Covid-19 pirmā viļņa laikā, savukārt citās nozarēs strādājošie depresijas simptomu pastiprināšanos norādīja mazāk nekā puse.

Rezultāti liecina par nepieciešamu monitorēt izglītības nozares darbinieku veselības izmaiņas un identificēt tās veselības problēmas, kas neuzlabojas arī pēc Covid-19 pandēmijas beigām.

Raksta autores:
RSU vad. pētniece Ieva Reine, lekt. Madara Miķelsone un doc. Aija Bukova-Žideļūna

Raksts veidots, izmantojot pētniecības pieteikumu Sabiedrības novecošanās izaicinājumi Baltijas jūras reģionā nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/540.