RSU Liepājas filiālei – 80. Cilvēki, stāsti un ieguldījums Kurzemes veselības aprūpē

Šis notikums nav tikai atskats vēsturē, bet arī apliecinājums tam, cik nozīmīga ir bijusi un joprojām ir medicīnas izglītības loma Liepājā un visā Kurzemē gan veselības aprūpes izglītībā, gan sabiedrības attīstībā.

Mūsdienu medicīnas nozares izaicinājumi mums visiem ir labi zināmi – sabiedrība noveco, pieaug hronisko slimnieku skaits, trūkst ārstu un māsu, iedzīvotāju skaits samazinās. Tādēļ ir ļoti svarīgi novērtēt gan dažāda profila speciālistu, gan starpdisciplināru zināšanu lomu, kas ļauj pielāgoties laikmeta mainīgajai situācijai. RSU Liepājas filiāle, sagatavojot dažādus veselības aprūpes speciālistus, ir daļa no šo izaicinājumu risinājuma. Tāpēc šodien sakām lielu paldies un veltām atzinīgus vārdus visiem tiem sadarbības partneriem, kuru rūpes, ieinteresētība un līdzatbildība ir palīdzējusi filiālei augt un attīstīties!

Jau vairāk nekā 20 gadus RSU Liepājas filiāles mājvieta ir Riņķu ielā, Liepājas Laumas rajonā. Pieaugot studentu skaitam, iepriekšējā – Republikas ielas adresē, bija kļuvis par šauru. Gadu gaitā mainījusies gan skolas vadība, gan docētāji. Līdztekus māszinību speciālistiem, šeit tikuši izglītoti gan māsu palīgi, gan ārstu palīgi, kā arī vecmātes, veselības sporta speciālisti, ārstnieciskās masāžas speciālisti un psihologi, tomēr māszinību izglītība šeit piedāvāta vienmēr, un šobrīd to iespējams apgūt gan bakalaura, gan maģistra studiju līmenī. 

Ikdienā strādājam labiekārtotā, laikmeta prasībām atbilstošā vidē, ar labu informācijas tehnoloģiju nodrošinājumu, kā arī manipulāciju un simulāciju aprīkojumu. Mums ir prieks un gandarījums par iespēju būt RSU struktūrvienībai – esam Veselības un sporta zinātņu fakultātes sastāvā. RSU dod stabilitātes un drošības sajūtu. Tas nav tikai materiāli tehniskais nodrošinājums – tas ir atbalsts studējošajiem un docētājiem studiju un zinātniskajā darbā; tā ir pieeja starptautiskām datu bāzēm, e-grāmatām, plašai studiju literatūrai, e-studiju videi, tālākizglītībai, pedagoģiskajai izaugsmei, starptautiskai projektu darbībai un citiem resursiem.

Svētku reizes ir tās, kad atceramies un novērtējam mūsu ilggadējo pasniedzēju un darbinieku ieguldījumu, jo tieši viņu zināšanas, pieredze un sirds gudrība ir palīdzējusi izskolot vairākas liepājnieku mediķu paaudzes. Uz nelielu sarunu aicināju dažus no viņiem, vispirms jautājot par viņu darba gaitu pirmsākumiem un pieredzi.

Kā viss sākās?

Lelde Atvara, Liepājas filiāles mācību procesa organizatore un RSU Māszinību un dzemdību aprūpes katedras docētāja, strādā RSU Liepājas filiālē jau 30 gadus. Beigusi Liepājas Medicīnas skolu, pēc tam ieguvusi bakalaura un maģistra grādu, strādājusi Rīgā, Linezera slimnīcā, bet vēlāk atgriezusies dzimtajā pilsētā, atceras:

Deviņdesmito gadu beigas un šā gadsimita sākums bija reformu laiks, kad tika mainītas un uzlabotas profesionālās studiju programmas, bija iespēja redzēt, kā aprūpes process tiek organizēts citās valstīs – sākās ilgstoša sadarbība ar Gēteborgas Universitātes Sālgrēna Akadēmiju Zviedrijā. Šajā laikā paviesojos arī veselības aprūpes un izglītības iestādēs Dānijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Beļģijā, Grieķijā, Francijā un citās valstīs. 2000. gadā būtisku starptautisku redzējumu uz aprūpes procesu pavēra iespēja piedalīties kursos Izraēlā. Kopš 1995. gada esmu bijusi gan Mācību daļas vadītāja un direktores vietniece mācību darbā, gan mācību procesa organizatore, bet līdztekus administratīvajam darbam esmu saglabājusi arī pedagoģisko aktivitāti, jo man vienmēr paticis strādāt ar studentiem.

Dagnija Deimante, RSU Liepājas filiāles docētāja jau 30 gadus:

Filiālē strādāju kopš 1995. gada. Pirms tam izglītības jomā biju nostrādājusi 10 gadus, un tas mani iedrošināja piekrist uzaicinājumam strādāt par lektori, jo likās interesanti apgūt arī citu jomu. Pasniedzu angļu un latīņu valodu.

Dina Berloviene, studiju programmas Ārstnieciskā masāža direktore, veselības sporta speciālistu programmas koordinatore, docētāja, arī starptautisko projektu vadītāja, RSU Liepājas filiālē strādā jau 28 gadus, atceras:

Pēc sporta ārsta grāda iegūšanas Tartu Universitātē sāku darbu Liepājas Sporta medicīnas dispanserā. Strādāt skolā mani uzaicināja toreizējā Medicīnas skolas direktore Gunvalda Pacunska. Pirmos iespaidus atceros kā izaicinājumu izvērtēt un saprast, kas nepieciešams studentiem. Pirmais studiju kurss, kuru pasniedzu, bija Rehabilitācija.

Inga Petermane, dzimusi rīdziniece, Liepājā ienāca kā praktizējoša pediatre, to dara vēl aizvien, bet 27 gadus ir arī docētāja:

Pasniedzējas darbu izvēlējos medicīnā sākušos pārmaiņu dēļ, kad pediatrija beidza pastāvēt kā primārās aprūpes specialitāte. Pirmie docētie studiju kursi bija Bērnu attīstība un aprūpe un Pediatrija.

Gunta Bēta, 24 gadu pieredze RSU Liepājas filiālē, ilggadēja māszinību programmas vadītāja, docētāja:

Strādāt Medicīnas skolā mani savulaik uzrunāja direktore G. Pacunska, jo bijām kolēģes toreizējā MSD Liepājas metalurgs stacionārā. Tolaik bija daudz izaicinājumu, jo skola sāka darbību jaunās telpās. Prioritāte bija četru pirmsklīnisko kabinetu aprīkošana ar jaunāko inventāru – mulāžām, ergonomiskām mēbelēm u. c. Telpas bija pietiekami aprīkotas, lai katrs students pirms prakses, realitātei pietuvinātos apstākļos, veiktu paredzētās manipulācijas. Sākumā mācīju praktiskās iemaņas, prakses laikā bija iespēja kopā ar studentiem doties uz LRS, jo, tikai strādājot reālā vidē, vari pilnveidot personīgās zināšanas.

Solvita Smilgzieda, mūsu absolvente, tagad ārstu palīgu programmas direktore, IT speciāliste, docētāja, arī praktizējoša māsa LRS; RSU Liepājas filiālē strādā 23 gadus:

Tā nebija plānota, mērķtiecīga izvēle – drīzāk var teikt, ka tā vienkārši sastājās zvaigznes tālajā 2002. gadā. Liela loma bija toreizējai Medicīnas skolas direktorei G. Pacunskai. Viņa bija tā, kura manī kaut ko saskatīja un ievirzīja šajā izaicinājumu pilnajā ceļā, pa kuru eju joprojām. Teikšu godīgi: ne reizi nav nācies nožēlot šo izvēli!

Līga Ēriksone, docētāja gan RSU Liepājas filiālē, gan RSU Māszinību un dzemdību aprūpes katedrā, mūsu absolvente:

Esmu daļa no filiāles komandas jau 23 gadus. Darbs šeit ir dinamisks un nepārtraukti mainīgs, kas liek arī pašai augt kopā ar studentiem. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka zināšanas kļūst vērtīgas tad, kad tās nodod tālāk. Mani motivēja vēlme ne tikai strādāt medicīnā, bet arī stāties pretī izaicinājumiem. Viens no šādiem izaicinājumiem bija piedāvājums kļūt par mācībspēku RSU LF (tajā laikā – Liepājas Medicīnas skola). Pirmais iespaids: liela atbildība, apziņa, ka tava ietekme nav tikai zināšanu līmenī, bet tiek veidota arī studentu attieksme pret profesiju. Ātri sapratu, ka būt pasniedzējam nozīmē būt ne tikai zināšanu devējam, bet arī mentoram un iedvesmotājam. Sāku ar māszinību studentiem, tad docēju arī ārsta palīgiem, vecmātēm, masieriem un veselības sporta speciālistiem. Redzēt, kā no nedrošiem pirmkursniekiem izaug kompetenti speciālisti, liels gandarījums!

Evita Jaure, biroja vadītāja, strādā RSU Liepājas filiālē 20 gadus:

Mani darba pienākumi ir saistīti ar filiāles pamatdarbības jautājumu organizēšanu, esmu kontaktpersona studentiem – pie manis vēršas ikvienā neskaidrā situācijā. Esmu guvusi plašu pieredzi, risinot dažādas, arī nestandarta situācijas, vienmēr meklēju studentam saprotamāko un draudzīgāko variantu. Dokumentu pārvaldība ir nozare, kuru pārzinu, tādēļ studiju kursa Lietvedība docēšana kļuva par loģisku soli. Darbs RSU prasa nepārtrauktu pielāgošanos, zināšanu atjaunošanu un spēju būt par atbalstu citiem. Es augstu vērtēju šo iespēju veicināt kvalitatīvu, uz sadarbību balstītu studiju vidi.

Laila Bethere, projektu vadītāja RSU Liepājas filiālē astoņus gadus:

Lailas pārziņā ir filiāles atpazīstamības veicināšana, sadarbības projektu vadība, personāla atlases process un darbs ar Studējošo pašpārvaldi. Šo gadu laikā ir izdevies radīt tradicionālus, Liepājā un apkārtējā reģionā atpazīstamus pasākumus – Jauno mediķu nometne (šogad jau sesto reizi), lekciju cikls Mana izvēle – medicīna, kā arī mūsu ikgadējās konferences, kas ir ļoti labi apmeklētas. Lailai ir izdevies izveidot stabilu sadarbību ar Liepājas pilsētas pašvaldību, īpaši Vides un veselības daļu, Liepājas reģionālo slimnīcu, Liepājas Jauniešu māju un citām iestādēm.

Ko par izglītības attīstību un pārmaiņām saka docētāji?

L. Atvara: Ar katru gadu studenti kļūst prasīgāki, bet gribētos, lai arī paši studenti spētu saskatīt perspektīvas savai tālākajai profesionālajai izaugsmei un aktīvāk iesaistītos savā studentu dzīvē. Tas nav viegli, bet studiju laiks ir jāizbauda – tas ir neaizmirstams!

D. Deimante: Pēdējā laikā lielākajai daļai studentu ir labas angļu valodas zināšanas. Kursa apjoms ir samazināts, bet ir iespēja uzreiz pievērsties medicīniskiem tekstiem angļu valodā, arī tehnoloģijas ir atvieglojušas darbu. Studentu izvēli kļūt par mediķi, manuprāt, nosaka profesijas prestižs.

D. Berloviene: Mainījušās vērtības un prioritātes. Studenti vienmēr ir bijuši dažādi – izcili un ne tik, taču kopumā izvērtējot, studenti agrāk bija motivētāki un ar lielāku pietāti pret studijām. Arī digitalizācija ir ieviesusi izmaiņas – tā sniedz ļoti plašas iespējas. Ne vienmēr ir viegli, bet tehnoloģiju attīstība ir vērtējama kā atbalsts pedagoga darbā. Mediķa profesijai nenoliedzami ir prestižs sabiedrībā, iespējas darba tirgū, kā arī daļai studentu tas ir aicinājums. Prieks par iespēju sadarboties arī starptautiskajos projektos.

I. Petermane: Mainījušies ir studenti – kļuvuši prasīgāki, nogurušāki, aizņemtāki. Studiju procesā ir e-studijas, kurās ir daudz laba, bet visu aprobēt ir laikietilpīgi. Labi, ka nav jādiktē lekcijas, kā agrāk, bet līdz ar to studentam atmiņā paliek mazāk zināšanu. Es teiktu, ka studentu vidējais zināšanu līmenis ir pasliktinājies. Šobrīd ir mazāk kontaktstundu, kas samazina pārrunu iespējas ar studentiem. Protams, informācijas iegūšanas iespējas ir ļoti plašas.

G. Bēta: Mainījies mans izglītošanas darba fokuss – no praktiskām lietām uz teorētiskām. Izglītības procesā, un ne tikai, produktīvai sadarbībai un abpusējai mijiedarbībai nepieciešama augsta iekšējā motivācija. Studenti vienmēr ir bijuši un arī tagad ir dažādi. Gan agrāk, gan šodien nozīme ir bijusi tam, ar cik plašu zināšanu bagāžu students atnāk pēc vidusskolas. Iepriekšējā pieredze nodrošina studentu vienmērīgu integrāciju izglītības procesā, izpratni par laika plānošanu un atbildību, kā arī apziņu, ka ikviens topošais ārstniecības profesionālis ir ne tikai savas profesionālās jomas pārzinātājs, bet arī valsts veselības politikas īstenotājs.

S. Smilgzieda: Vislielākās pārmaiņas saistītas ar tehnoloģijām un digitalizāciju. Tās ir ienākušas gandrīz visur – gan mācību materiālos, gan studiju procesā kopumā. Studenti kļuvuši daudz atvērtāki un prasīgāki. Viņi vēlas interaktīvākas mācību metodes un daudz vairāk praktiskas pieejas. No vienas puses, daudz kas kļuvis pieejamāks un vizuālāks, bet no otras puses – pašam pasniedzējam nepārtraukti jāpielāgojas un jāmācās līdz ar studentiem.

L. Ēriksone: Studiju process ir kļuvis daudz interaktīvāks un tehnoloģiski bagātāks. Agrāk mācījāmies galvenokārt no grāmatām un praktizējām tikai slimnīcās, taču tagad ir simulāciju telpas un mulāžas, kas ļauj apgūt prasmes drošā vidē. Studenti ir drosmīgāki, apveltīti ar kritisko domāšanu un vēlmi visu saprast līdz detaļām. Vislielākās pārmaiņas ir tehnoloģiju ienākšana – simulācijas, e-mācības, virtuālās mācību platformas. Tās ir pilnībā mainījušas pieeju izglītībai. Vairs nav tikai teorija un prakse slimnīcā – mēs varam sagatavot studentus, izmēģinot dažādus scenārijus jau mācību vidē.

Digitalizācija noteikti ir palīdzējusi. Protams, pasniedzējam tas prasa nemitīgi mācīties un sekot līdzi jaunumiem, bet ieguldījums atmaksājas. Studenti var apgūt prasmes drošā un kontrolētā vidē, kas samazina stresu gan viņiem pašiem, gan pēc tam arī pacientiem.

Kolēģu atziņas par izaicinājumiem un gandarījumu docētāja darbā – līdzīgas

Pasniedzēja darbs ir nepārtraukta izaugsme. Būt pacietīgam, elastīgam un nebaidīties mācīties kopā ar studentiem. Censties saglabāt līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi un atcerēties, ka ne vienmēr viss izdodas perfekti. Tas ir normāli. Patīkami, ka, sastopot bijušo studentu, kurš strādā veselības aprūpes jomā, jūti, ka viņa darbs ir jēgpilns un ka viņš ir lepns par piederību profesionālajai kopienai. Ir gandarījums, ja students grib zināt, cenšas, sadarbojas, pasaka, ka iegūtās zināšanas ir noderējušas praksē vai tālākajā dzīvē, kā arī brīžos, kad redzu, kā students, kurš sākumā baidījās, vēlāk strādā pārliecinoši un profesionāli.

Kā redzat filiāles attīstību un ko gribētu novēlēt jubilejā?

Redzu ļoti tehnoloģisku nākotni – vēl vairāk simulāciju, virtuālās realitātes apmācības, mākslīgā intelekta izmantošanu. Bet, lai cik moderni būtu mācību līdzekļi, vissvarīgākais paliks cilvēciskais faktors – empātija un komunikācija. Novēlu lielāku dzimstību un vairāk zinātkāru studentu. Izglītības sistēma veselības aprūpē pilnveidojas nepārtraukti – tā turpināt! Filiāli es redzu kā ļoti perspektīvu izglītības iestādi, kas dod atspērienu kaut kam lielam. Lai izdodas studentu izvēli pārvērst par sirds aicinājumu! Galvenais, lai aiz  dzīvību nodrošinošajiem monitoriem nepazūd cilvēcība. Novēlējumi studentiem un docētājiem – kad šaubies, sper tikai vēl vienu soli!

Cienījamie kolēģi, absolventi, studenti un draugi!

RSU Liepājas filiāle savu 80 gadu jubileju – nozīmīgu laiku ceļā, ko kopīgi veidojuši skolotāji un pasniedzēji, studenti un absolventi, sadarbības partneri un mūsu draugi – svinēs 17. oktobrī plkst. 18 Liepājas Latviešu biedrības namā.

Ar prieku un sirsnību aicinām pievienoties mūsu svētkiem, lai kopā atskatītos uz paveikto, dalītos atmiņās un ielūkotos nākotnē!

Programma