Atskats uz zobārstniecībai nozīmīgo konferenci "Fluorīdi un antibiotikas: līdzsvars profilaksē un ārstēšanā"

Šā gada 29. jūnijā Rīgas Stradiņa universitātē norisinājās zobārstniecībai nozīmīgs notikums – konference Fluorīdi un antibiotikas: līdzsvars profilaksē un ārstēšanā. Tajā piedalījās pasaulē atzīti nozares eksperti un izcili viesprofesori Žaimi Kuri (Jaime Cury), Sintija Tabšuri (Cínthia Tabchoury) un Pedro Rikomini (Pedro Ricomini), kā arī RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docents Aigars Reinis.

Konferences tematika aptvēra zobārstniecībā vienmēr aktuālos jautājumus par fluorīdu darbību un to neaizstājamo nozīmi iedzīvotāju mutes veselības uzlabošanā, īpaši kariesa kontrolē un ārstēšanā, kā arī antibiotiku lomu gan sistēmiskā, gan lokālā ārstēšanā, un par pasākumiem, kas var mazināt antibakteriālās rezistences izplatīšanos, kā arī to, kā zobārstniecība var palīdzēt šo globālo problēmu ierobežot.

Doc. A. Reinis uzsvēra, ka pārmērīga antibiotiku izrakstīšana nav vienīgais un pat ne būtiskākais antibakteriālās rezistences attīstības iemesls. Ikdienā pērkot, lietojot vai izmetot produktus, kuri satur antibakteriālas vielas (piemēram, zobu pastu un mutes skalojamos līdzekļus ar triklozānu vai hlorheksidīnu), mēs veicinām antibakteriālās rezistences attīstību apkārtējā vidē, turklāt šādu līdzekļu rutīnas lietošana mutes veselības uzlabošanai lielākoties nav pamatota. Asoc. prof. Rikomini savā lekcijā skaidroja: lai terapeitiskās antibiotiku devas spētu efektīvi iedarboties uz patogēnajām baktērijām, vispirms ir jānoārda ekstracelulāro polisaharīdu matrica jeb biofilma, atbrīvojot baktērijas no tās aizsargājošās struktūras. Mutes dobumā baktērijas brīvā formā sastopamas salīdzinoši reti, tādēļ vairumā gadījumu antibakteriālu kosmētisko līdzekļu lietošana nav efektīva pat tad, ja to lietošana būtu indicēta. To apstiprināja arī doc. Reinis, sniedzot praktiskus ieteikumus par pareizām antibiotiku devām, ārstēšanas ilgumu un precīzām indikācijām. Ievērojot šos principus, ikviens zobārsts var dot savu ieguldījumu antibakteriālās rezistences ierobežošanā.

Vēlreiz tika uzsvērta cukura nozīme nevēlamu procesu norisē biofilmā, kas rezultējas zobu bojājumos. Interesanti, ka saharoze ir tas ogļhidrāts, kurš veicina īpaši blīvu un strukturētu biofilmu, kuras dziļākajos slāņos pH pazeminās līdz kritiskam līmenim un saglabājas zems ilgu laiku, radot apstākļus emaljas demineralizācijai un kariesa attīstībai. Ļoti uzskatāmi bija redzēt, ka, uzņemot glikozi un fruktozi atsevišķi, lai gan abi šie monosaharīdi veido saharozi, biofilmas biezums un virulence palielinās tikai nedaudz, savukārt, uzņemot tos saharozes veidā, biofilma veidojas aptuveni divreiz straujāk, kļūst ievērojami biezāka, un tajā daudz vieglāk tiek sasniegts kritiskais pH līmenis. Pie tam, ja uzņemam saharozi kopā ar cieti, efekts ir vēl nelabvēlīgs: vai ikdienā aizdomājamies, ka suši (tie satur cieti no rīsiem un cukuru no rīsu etiķa) vai makaroni ar tomātu mērci var būt zobu emaljai kaitīgāki par konfekti?

Un fluorīdi. Mediji ir pārpildīti ar šaubām un mītiem par fluorīdu efektivitāti un drošumu. Mums, profesionāļiem, bieži apnīk attaisnoties, jo cīņa evidence vs. reference ir gandrīz neuzvarama, ja emocijas stāv pāri zinātnei. Tomēr mums jāsaņemas un jāturpina diskutēt, atkal un atkal pierādīt un aizstāvēt, jo labāka rīka kariesa kontrolei mūsdienu sabiedrībā nav. Profilakse gan nav populārs termins – cilvēkiem bieži labāk patīk būt ārstētiem nekā vēl neredzamas slimības novēršana, turklāt fluorīds nemaz nedarbojas profilaktiski: zobu tīrīšana ar fluorīdu saturošu zobu pastu ir ikdienas zāles mazajiem emaljas bojājumiem, savukārt zobārsta vai zobu higiēnista veiktās fluorīdu aplikācijas pēc zobu pulēšanas ir būtiskāka kariesa ārstēšana nekā zobu urbšana un plombēšana, kas pašu slimību nemaz neārstē, bet tikai novērš ar zaudētiem zoba audiem saistītos veselības riskus. Apvienojot pacienta ikdienas ārstēšanos mājās un profesionālās fluorīdu aplikācijas ik pēc trim, sešiem vai 12 mēnešiem, mēs panākam efektīvu kariesa kontroli, kas var ļaut cilvēkam nodzīvot dzīvi ar saviem zobiem.

Diskusijās arī radās sajūta, ka pasaulē kariesa kontroles temats daudzviet kļūst mazāk aktuāls. Lielākā daļa fundamentālo zināšanu radās pirms aptuveni 50 gadiem, un daudzās valstīs tās veiksmīgi ieviestas praksē. Piemēram, Skandināvijā ir iedzīvotāju grupas, kurās kariesa izplatība ir mazāka par 10 %, bet kopumā nepārsniedz 50 %. Tikmēr Latvijā kariesa izplatība jau pirmsskolas vecumā sasniedz aptuveni 90 %. Protams, Latvija nav vienīgā valsts ar šādu situāciju. Tur, kur izdevies samazināt kariesu līdz sabiedrības veselības ziņā kontrolējamam līmenim, šodien var atļauties vairāk pievērsties estētikai, botoksam un citām modernām zobārstniecības metodēm. Tās, protams, ir universālas un svarīgas arī valstīs, kuras apmierinošus veselības rādītājus nav sasniegušas, tomēr publiskajā sektorā jeb pakalpojumu grozā, ko apmaksā valsts, būtu jāliek tas, ko veiksmīgās valstis darīja pirms 40–50 gadiem, nevis tas, ko tās dara pašreiz. Zobārstiem darbs būs vienmēr, un nav noslēpums, ka vairums labprātāk strādātu ar gados vecākiem cilvēkiem, kam saglabājies vairāk zobu, nekā ar raudošiem bērniem.

Ar nule aizvadītās konferences un viesprofesoru pieasistes palīdzību RSU studentiem pamazām veidojas unikāla lekciju bibliotēka no pašiem pirmavotiem. Mēs, iespējams, nevaram ilgtermiņā algot profesorus un zinātniekus, kuri ir radījuši fundamentālas zināšanas par mutes dobuma bioloģiskajiem procesiem, slimību etioloģiju un ārstēšanas mehānismiem, taču ar RSU viesprofesoru, RSU Stomatoloģijas institūta un Latvijas Bērnu zobārstu asociācijas atbalstu mūsu studentiem ir iespēja mācīties no zināšanu pirmavotiem. Patlaban šajā lekciju krājumā jau ir prof. Filipa Mārša (Philip Marsh) lekcijas par biofilmas nozīmi kariesa attīstībā, prof. Egijas Zauras lekcijas par mikrobioma lomu veselības saglabāšanā, prof. Nikolas Inesas (Nicola Innes) un prof. Davida Evansa (Dafydd Evans) lekcijas par kariesa ārstēšanas pamatprincipiem bērnu un pieaugušo zobārstniecībā, un tagad tām pievienojas arī profesoru Kuri un Tabšuri lekcijas par fluorīdu lomu kariesa kontrolē, kā arī asoc. prof. Rikomini lekcija par jaunākajiem pētījumiem biofilmas kontrolē un paradigmas maiņu, samazinot antibakteriālās rezistences risku.