Skip to main content
This page is available in Latvian only.
Iepazīstieties!
Jaunais pētnieks
Studentiem

Liene Masļeņikova ir Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes Socioloģijas un psiholoģijas katedras maģistra studiju programmas Sociālo procesu analīze un vadība2. kursa studente. Viņa izstrādājusi zinātniski pētniecisko darbu Ģimenes funkciju realizēšana transnacionālās ģimenēs.

Darba vadītāja: RSU Komunikācijas fakultātes Socioloģijas un psiholoģijas katedras vec. pasniedzēja (Dr. sc. soc.) Viola Korpa.

Savu pētniecisko darbu Liene Masļeņikova ir prezentējusi jauno pētnieku maģistrantu konferencē 2015. gada 22. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijā. Pētnieciskais darbs tapis Valsts pētījumu programmas projektā Refleksija par vērtībām un rīcības modeļi sociālo un ekonomisko pārmaiņu laikā (EKOSOC-LV Nr. 5.2.5).

liene-maslenikova-rsu-studente-lead_0.jpg

Liene Masļeņikova par darba tēmas izvēli: "Strādāju bērnu tiesību aizsardzības jomā, līdz ar to saskaros ar dažādām ģimeņu funkcionēšanas problēmām. Ņemot vērā Latvijā pastāvošo emigrācijas apmēru, maģistra darbā izvēlējos pētīt tieši ģeogrāfiski izkliedētu jeb transnacionālu ģimeņu funkcionēšanas problēmu apzināšanai un iespējamo risinājumu meklēšanai."

Latvijā emigrācija savu augstāko rādītāju sasniedza ekonomiskās krīzes laikā, un, kaut arī pēdējo gadu statistikas dati liecina, ka emigrācijai ir tendence samazināties, joprojām daudzi Latvijas iedzīvotāji izceļo no savas valsts.

Emigrējušo vidū mēdz būt gan veselas ģimenes, gan viens vai vairāki vienas ģimenes locekļi. Tādējādi izveidojušās ģeogrāfiski izkliedētas jeb transnacionālas ģimenes.

Ņemot vērā, ka transnacionālās ģimenes bieži nonāk atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju redzeslokā, pētījumā tika skatīti jautājumi par šo ģimeņu funkciju realizēšanas iespējām, ģimenēm pieejamo un nepieciešamo sociālo atbalstu Latvijā.

Pētījumā tika veiktas intervijas ar ģimeņu atbalsta sistēmā iesaistīto institūciju pārstāvjiem (ekspertiem) un transnacionālo ģimeņu pārstāvjiem, kā arī tika apskatīta saistītā zinātniski teorētiskā literatūra, politikas dokumenti, normatīvie akti un iepriekš veiktie pētījumi.

Izvērtējot pētījumā gūtos rezultātus, tika secināts: apstāklis, ka ģimenes viens vai abi vecāki atrodas ārzemēs, ir riska faktors transnacionālo ģimeņu spējai realizēt ģimenes funkcijas (ekonomiskais nodrošinājums ģimenes locekļiem; socializējošā/ izglītojošā funkcija; emocionālā atbalsta funkcija u. c.).

Valsts un pašvaldību līmenī netiek atsevišķi izdalīts atbalsts transnacionālām ģimenēm, tomēr minētajām ģimenēm pienākas jebkāds uz ģimenēm attiecināms atbalsts un palīdzība. Vienlaikus transnacionālām ģimenēm nepieciešams sociāls un/ vai juridisks atbalsts pāru konfliktsituāciju risināšanā, ģimenes locekļu emocionālā atbalsta saņemšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, tajā skaitā emocionālajā audzināšanā. Līdz ar to pētījumā izvirzīti priekšlikumi valsts un pašvaldību līmenī veicamām darbībām transnacionālo ģimeņu situācijas uzlabošanai.