Skip to main content
Page is available only in Latvian
Studentiem
Uzņemšana

Lauma Legzdiņa ir aktīva un dzīvespriecīga Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Starptautiskais bizness un tiesības absolvente, kurai patīk ceļot, patīk pārmaiņas un attīstība. Uz interviju viņa atnāk pēc sekmīgi aizstāvēta maģistra darba par ilgtstpējīgu apģērbu mērķauditoriju Latvijā, kas novērtēts ar deviņām ballēm. "Šī studiju programma paver plašas iespējas darba tirgū. Šeit iegūtās starpdisciplinārās zināšanas jurisprudencē, biznesā, mārketingā un citās jomās būs pieprasītas daudzās darbavietās,” uzsver Lauma. “Svarīgi ir nepalikt komforta zonā, bet gan attīstīties un augt. To vislabāk var izdarīt studējot."

Lauma_Legzdina-_izlaidums-lead.jpg

Pamatstudijās apguvi mārketingu un reklāmu, maģistrantūrā – starptautisko biznesu un tiesības. Kā savulaik radās doma studēt sociālās zinātnes?

Vidusskolā man visos mācību priekšmetos bija labas atzīmes, tāpēc bija grūti izvēlēties, kur iet tālāk mācīties. Ja patīk gan literatūra, gan matemātika, tad izvēlēties profesiju nav viegli. Man likās, ka reklāma un mārketings vienlaikus ir kaut kas radošs un eksakts, tāpēc izvēlējos šo virzienu.

Apmeklēju arī RSU Atvērto durvju dienu. Tur redzētais un piedzīvotais mani pārliecināja par labu studijām šeit – varēju satikt un iztaujāt docētājus un studentus, piedalīties diskusijās, iepazīties ar studiju programmām.

Kādi apsvērumi lika izlemt par labu maģistrantūrai tieši RSU?

Pēc bakalaura studijām bija pārdomas, ko gribētu tālāk studēt, tāpēc uzreiz pēc beigšanas neiestājos maģistrantūrā. Negribēju iet mācīties tikai tāpēc, ka obligāti kaut kur jāstudē.

Sāku strādāt Tiesu administrācijā par Eiropas Sociāla fonda projektu koordinatori, kur bija saskarsme ar tieslietu nozari un es vairāk ieinteresējos par jurisprudenci. Pateicoties šim darbam, sāku meklēt, kur var maģistrantūrā studēt tieslietu jautājumus bez iepriekšējas bakalaura izglītības šajā jomā.

Izrādījās, ir ļoti maz studiju programmu, kas apvieno biznesu un tiesības. Viena no šīm programmām bija RSU maģistra studiju programma Starptautiskais bizness un tiesības. Sapratu, ka šādas zināšanas un kompetences, turklāt starptautiskā griezumā, ir nepieciešamas ļoti daudzos amatos, un absolventiem pēc šo studiju beigšanas paveras plašas karjeras iespējas gan Latvijā, gan starptautiski.

Kas visvairāk patika, studējot RSU maģistrantūrā?

Ieinteresēja moduļu sistēma, kas praksē izrādījās ļoti ērta – to varēju salīdzināt ar Erasmus apmaiņas programmas laika pieredzi Nīderlandē Fontys University of Applied Sciences un Spānijā Huelvas universitātē (University of Huelva), kur bija klasiskās sesijas līdz ar stresu semestra pēdējā mēnesī. RSU vienlaikus bija jāfokusējas tikai uz diviem vai trim studiju kursiem, nevis sešiem vai septiņiem, līdz ar to varējām labāk iedziļināties tēmā un labāk nokārtot pārbaudījumus.

Es un visi mani kursabiedri maģistrantūras laikā strādājām, jo lekcijas un nodarbības pārsvarā bija piektdienās un sestdienās. Pēc darba Tiesu administrācijā sāku strādāt sabiedrisko attiecību aģentūrā, bet jāatzīst, ka esmu vēl sava ideālā darba un jomas meklējumos.

Studiju ilgums bija ļoti optimāls – pusgadu biju Erasmus programmā, pusgadu rakstīju maģistra darbu, un viens gads bija studijām šeit. Kā RSU pamatstudiju absolvente saņēmu 10 % atlaidi mācību maksai.

Kuri studiju kursi un docētāji īpaši palikuši prātā?

Bija tādi studiju kursi, kas studējot šķita ļoti sarežģīti, piemēram, finanšu menedžments, bet tagad, atskatoties uz studiju laiku, domāju, ka grūtie kursi ir svētīgi, tie ieliek pamatus zināšanām. Studijas RSU ir kā kvalitātes zīmogs visiem absolventiem – ne tikai ārstiem, bet arī sociālo zinātņu speciālistiem. To novērtē darba devēji, esmu to pieredzējusi darba intervijās.

Daži studiju kursi bija angļu valodā pie viesdocētājiem. Tur varēja iegūt starptautisku redzējumu.

Par docētājiem un viņu attieksmi man ir tikai pozitīvas atsauksmes. Bijām neliels kurss – astoņi cilvēki, līdz ar to attieksme pret studentiem bija ļoti personīga un tieša – kā pret līdzvērtīgiem kolēģiem.

Kādas bija studijas Erasmus apmaiņas programmā?

Erasmus programmā biju sešus mēnešus jeb vienu semestri un izbaudīju gan studiju procesu, gan sesiju. Tā bija kārtīga starptautiska pieredze, jo kursabiedri bija no visas pasaules. Studijas notika angļu valodā, un tas uzlaboja manas valodas prasmes. Docētāji bija ļoti atvērti, bet vienlaikus prasīgi.

Ko pētīji savā maģistra darbā?

Maģistra darba tēmu par ilgtspējīgu apģērbu mārketingu izvēlējos ilgtspējīga mārketinga studiju kursa iespaidā. Aizbraukšana Erasmus apmaiņas programmā uz Spāniju vēl vairāk mani pamudināja pētīt šo tēmu, jo tur ilgtspējīgai ekonomikai tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība.

Pasaules pētījumi rāda, ka ilgtspēja ir aktuāla tendence, kas ies tikai plašumā. Uzņēmumiem ir svarīgi sākt ražot ilgtspējīgus produktus, jo cilvēki arvien vairāk par to domā, redzot klimata izmaiņas un tuvojošos ekoloģisko krīzi. Savā maģistra darbā Ilgtspējīga apģērba mērķauditorijas identificēšana un mārketinga komunikācija Latvijā pētīju, kas ir potenciālie pircēji šādiem produktiem. Identificēju, kura sabiedrības daļa ir visvairāk ieinteresēta ilgtspējas aspektos un kuri ir tie pircēji, kas gatavi maksāt 40 vai vairāk procentus par attiecīgiem produktiem. Latvijā šī auditorija pārsvarā ir izglītotas, jaunas sievietes bez bērniem.

Arī pasaules pētījumi rāda, ka ilgtspējīgu produktu auditorija ir t. s. mileniāļi, kas ir 19–39 gadus jauni cilvēki. Savā darbā arī pētīju, kā ražotājam vislabāk komunicēt ar šo auditoriju, kādus komunikācijas kanālus un saturu izvēlēties. Mans pētījums varētu palīdzēt saprast uzņēmējiem, cik nozīmīgi ir iet ilgtspējas virzienā, jo cilvēkiem tas arvien vairāk interesē.

Vai tu citiem studentiem ieteiktu studēt maģistrantūrā?

Latvijā ir daudz bakalaura izglītību ieguvušu cilvēku, tāpēc darba tirgū viennozīmīgi vinnētāji būs tie, kuriem ir konkurētspējīgs maģistra grāds.

Manuprāt, svarīgi ir mācīties tad, kad ir interese, vēlme un nepieciešamība. Jāatceras, ka nekad nav par vēlu mācīties, bet labāk būtu saprast savu virzienu un tad doties uz priekšu.

Man gandarījumu un prieku dod apziņa, ka esmu attīstībā un neesmu iestigusi rutīnā un komforta zonā. Laiks jau rit uz priekšu neatkarīgi no tā, ko darām, tāpēc labāk darīt kaut ko lietderīgu. Kāpēc lai tās nebūtu studijas maģistrantūrā, kas vēlāk nākotnē var pavērt kādas durvis, kas citkārt būtu aizvērtas?