Sabiedrības veselības institūta pētījums apliecina vakcinācijas nozīmi un izmaksu efektivitāti
Jauni Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta (RSU SVI) pētījuma rezultāti sniedz pārliecinošus ekonomiskus pierādījumus tam, ka vakcinācija ir ne tikai efektīvs sabiedrības veselības veicināšanas instruments, bet arī izmaksu ziņā pamatots ilgtermiņa ieguldījums Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Izmantojot Latvijā izstrādātus veselības ekonomikas modeļus, RSU SVI pētnieki ir pierādījuši, ka trīs vakcinācijas stratēģijas vienlaikus uzlabo pacientu veselības iznākumus un samazina slimību radīto ilgtermiņa finansiālo slogu.
RSU SVI ir pirmā zinātniskā institūcija Latvijā, kas sistemātiski izstrādā veselības tehnoloģiju ekonomiskās novērtēšanas modeļus, izveidotus Latvijas veselības aprūpes kontekstam. Pētījumu programmas mērķis ir atbalstīt pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu sabiedrības veselības politikā un racionālāku valsts budžeta līdzekļu sadali.
Sperot būtisku soli pretim ilgtspējīgākai veselības aprūpei, RSU SVI valsts pētījumu programmas Sabiedrības veselība projektā Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai tika izstrādāti veselības tehnoloģiju ekonomiskās novērtēšanas modeļi atbilstīgi starptautiski atzītām metodēm. To mērķis ir uzlabot pacientu veselību, vienlaikus optimizējot ierobežoto finanšu resursu izmantošanu.
Ekonomiskā modelēšana veselības aprūpē ļauj strukturēti izvērtēt dažādu intervenču – tostarp vakcīnu – izmaksas un veselības ieguvumus pacienta mūža garumā. Šie modeļi balstās uz pacientu ceļu simulācijām, kas atspoguļo slimības dabisko gaitu, ārstēšanas iespējas un iespējamos iznākumus, integrējot datus no vairākiem avotiem un izmantojot matemātiskas un statistiskas metodes.
Pieaugot pacientu vajadzībām un veselības aprūpes izmaksām, ekonomiskā modelēšana vairs nav izvēles jautājums – tā ir neatņemama lēmumu pamatošanas sastāvdaļa. Mūsu izstrādātie modeļi parāda, kā ierobežotus resursus iespējams izmantot maksimāli efektīvi, vienlaikus palielinot pacientu veselības ieguvumus.
Uldis Hļevickis, RSU SVI pētnieks
Programmas gaitā izstrādātie ekonomiskie modeļi tika pilotēti trīs profilaktisko vakcīnu novērtējumam Latvijā: imūnprofilaksei pret ērču encefalītu, respiratori sincitiālo vīrusu priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem un pneimokoka infekciju gadījumos senioriem.
Galvenie rezultāti liecina, ka vakcinācija pret ērču encefalītu pieaugušo populācijā nodrošina papildu veselības ieguvumus un vienlaikus samazina tiešās ārstēšanas izmaksas. Aprēķini 100000 iedzīvotāju populācijā uzrāda hospitalizāciju samazinājumu par 21671 gadījumu un intensīvās terapijas gadījumu skaitu par 546 mazāk vakcinēto pacientu grupā, kā arī ilgtermiņa neiroloģisko seku ārstēšanas gadījumu skaita samazinājumu par 31 vakcinēto grupā. Atbilstīgi Latvijas novērojumu datiem ekonomiskais modelis aprēķināja sešus nāves gadījumus nevakcinēto pacientu kohortā, savukārt vakcinēto vidū tādu nebija.
Imunizācijas pret respiratori sincitiālo vīrusu ekonomiskais novērtējums priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem apliecina izmaksu efektivitāti ar vidējo izmaksu efektivitātes pieauguma rādītāju 13822,55 eiro par vienu papildus iegūtu kvalitatīvu dzīves gadu. Modelis paredz 100 novērstus hospitalizācijas gadījumus, 18 intensīvās terapijas gadījumus un 118 ilgtermiņa seku ārstēšanas gadījumus uz 1000 zīdaiņiem, kā arī sešu nāves gadījumu novēršanu.
Savukārt vakcīnas pret pneimokoku infekciju PCV20 – pneimokoku konjugēta vakcīna, kas ietver 20 S. pneumoniae serotipus – novērtējums iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem rāda hospitalizāciju samazinājumu par 88 gadījumiem, intensīvās terapijas gadījumu samazinājumu par diviem gadījumiem un 11 novērstus nāves gadījumus, vienlaikus samazinot tiešās ārstēšanas izmaksas. Līdzīgi kā vakcinācijas pret ērču encefalītu novērtējumā arī PCV20 ekonomiskā novērtējuma rezultāts liecina par papildus veselības ieguvumiem vakcinācijas rezultātā pie zemākām tiešajām ārstēšanas izmaksām.
“Iegūtie rezultāti ļauj mums apvienot klīniskos pierādījumus ar finansiālo realitāti,” norāda U. Hļevickis. “Tas ir būtisks pamats pārredzamiem, pierādījumos balstītiem lēmumiem, kas uzlabo pacientu piekļuvi pakalpojumiem un stiprina veselības aprūpes sistēmas ilgtspējību.”
Pētījuma rezultāti sniedz nozīmīgu pamatu valsts imunizācijas programmas pilnveidošanai un politikas rekomendāciju izstrādei. Tie apliecina, ka ieguldījumi vakcinācijā jāvērtē ne tikai īstermiņa budžeta ietekmes kontekstā, bet galvenokārt pēc to ilgtermiņa ieguvuma sabiedrības veselībai.
