Pirmais Baltijas Neatliekamās medicīnas kongress
Atzīmējot Starptautisko neatliekamās medicīnas dienu, 2026. gada 26. un 27. maijā Rīgas Stradiņa universitātē notiks Pirmais Baltijas Neatliekamās medicīnas kongress – nozīmīgs notikums veselības aprūpes nozarē un pirmais šāda mēroga pasākums neatliekamās medicīnas vēsturē Latvijā.
Divu dienu laikā kongress pulcēs neatliekamās medicīnas profesionāļus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, veidojot dinamisku platformu pieredzes apmaiņai, profesionālai diskusijai un starpvalstu sadarbības stiprināšanai. Programmā paredzēts Baltijas neatliekamās medicīnas kongress ar vadošo speciālistu un vieslektoru uzstāšanos, profesionāļu sacensības Baltic Emergency Medicine SimCup, praktisko prasmju darbnīcas, paneļdiskusija, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas (LNMA) ikgadējā tikšanās, kā arī studentu tēžu konkurss Show Your Research.
Pirmais Baltijas neatliekamās medicīnas kongress iecerēts kā ilgtermiņa iniciatīva, kas aktualizēs neatliekamās palīdzības sistēmas attīstību, cilvēkresursu izaicinājumus, profesionālās kompetences un inovācijas akūtas aprūpes nodrošināšanā, vienlaikus stiprinot nozares prestižu.
Programma
- Izvērstā versija
9.00 Atklāšanas sesija 9.15–9.45 Neatliekamās medicīnas izaicinājumi
Aleksejs Višņakovs,
Latvijas Republikas Veselības ministrijas galvenais speciālists neatliekamajā medicīnā,
Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs,
RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs (Latvija)I sekcija
Slimnīcu neatliekamā palīdzība10.00–10.30 Ievadruna "Ārpus Baltijas valstīm. Neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcās kā veselības aprūpes sistēmas pamats – globālas mācības un nākotnes virzieni"
Dr. Jānis Tupesis,
University of Wisconsin School of Medicine & Public Health (ASV)10.30–10.45 Neatliekamā medicīna Lietuvā
Prof. Pranas Šerpytis, MD, PhD
Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikas vadītājs, Viļņas Universitātes Medicīnas fakultāte (Lietuva)10.45–11.00 Smagu traumu pārvaldība terciārās pakāpes traumu centrā
Dr. Paulius Uksas, MD, PhD cand.
Neatliekamās palīdzības nodaļas vadītājs, Viļņas republikāniskā universitātes slimnīca (Lietuva)11.00–11.15 Augsta riska akūti koronārie sindromi. Neaizsargātu pacientu identificēšana un nelabvēlīgu iznākumu mazināšana
Dr. Renata Juknevičienė, MD, PhD
neatliekamās palīdzības ārste, pētniece, Viļņas Universitātes Medicīnas fakultāte, Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnika (Lietuva)11.15–11.30 Smagas hipotermijas invazīvas ārstēšanas metodes (Stradiņa slimnīcas pieredze)
Dr. Jevgēnijs Kravčuks,
klīniskais virsārsts, Neatliekamās medicīnas centrs, PSKUS (Latvija)11.30–11.45 “Noklīdis” vadulis un to iznākums pēc 5 gadiem
Dr. Siim Rinken,
Tartu Universitātes slimnīca, EM speciālists Igaunijas Aizsardzības koledža, Militārās un katastrofu medicīnas centrs, lektoru grupas vadītājs (Igaunija)11.45–12.00 Netipiska vertebrālās artērijas disekcijas klīniskā izpausme
Dr. Olga Saļuka,
RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika, neatliekamās medicīnas ārste (Latvija)12.00–12.15 Izolēts proksimālā urīnvada bojājums pēc vieglas trulas traumas
Dr. Marks Tumass,
RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika, neatliekamās medicīnas ārsts (Latvija)12.15–13.00 Pusdienu pārtraukums II sekcija
Pirmsslimnīcas neatliekamā medicīna13.00–13.30 Ievadruna "Ventilācija sirdsdarbības apstāšanās gadījumā – nepieredzēta vajadzība"
Prof. Abdo Khoury,
Neatliekamās medicīnas profesors, Besansonas Universitātes slimnīca (Francija)13.30–13.45 Pirmsslimnīcas hospitalizācijas neizmantošana. Pierādījumi, drošība un sekas neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstiem
Aleksandras Briedis,
neatliekamās palīdzības ārsts, doktora grāda kandidāts. neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts, Viļņas republikāniskā universitātes slimnīca, Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa
Viļņas Universitātes slimnīca Santaros Klinikos, Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa
Viļņas Universitāte, Medicīnas fakultāte, Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnika (Lietuva)13.45–14.00 Dronu izmantošanas iespējas un nākotnes potenciāls pirmsslimnīcas neatliekamajā medicīnā
Rafaels Ciekurs,
NMPD Krasts vadītājs, RSU doktorants (Latvija)14.00–14.15 Mākslīgā intelekta triāžā. Iepriekšējā darba pārskats un turpmākās direktīvas
Dr. Dovydas Matuliauskas, MD, PhD cand.
Neatliekamās palīdzības nodaļas vadītājs, Viļņas republikāniskā universitātes slimnīca (Lietuva)14.15–14.30 Augstākā pilotāža. Aviācijas drošības principi neatliekamajā medicīnā
Dr. Aleksandra Oborina,
anestezioloģijas un reanimatoloģijas rezidente, RAKUS (Latvija)14.30–14.45 Personāla kompetenču pilnveide – organizācijas noturības pamats
Antra Laumane,
NMPD, Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Kompetenču attīstības centrs vadītāja (Latvija)14.45–15.00 Pārtraukums III sekcija
Civilmilitārā neatliekamā medicīna15.00–15.30 Ievadruna
Dr. Roman Huk,
Neatliekamās un katastrofu medicīnas katedra, Ternopiļas Nacionālā medicīnas universitāte (Ukraina)15.30–15.45 Civilmilitārā medicīna Lietuvā
Dr. Šarūnas Maciulevičius,
neatliekamās medicīnas ārsts; lektors, Viļņas Universitāte (Lietuva)15.45–16.00 Evolūcija simulāciju apmācībā karamedicīnā un katastrofu medicīnā
Dr. Kuido Nõmm,
Igaunijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu biedrības prezidents, Igaunijas Aizsardzības koledža, Militārās un katastrofu medicīnas centrs, ārsts lektors16.00–16.15 Civilmilitārās medicīnas izglītība Latvijā
Asoc. prof. Vladimirs Voicehovskis, MD, PhD
Militārās medicīnas mācībspēku grupas vadītājs, RSU Medicīnas fakultāte (Latvija)16.15–16.30 Slimnīcu gatavība ārkārtas situācijām. SAIRIS loma resursu pārvaldībā un krīzes reaģēšanā
Dita Heiberga,
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Katastrofu medicīnas centra direktore (Latvija)Noslēguma sesija 16.30–16.45 Veselības aprūpes simulācija neatliekamās medicīnas jomā
Aleksandrs Oborins,
simulāciju izglītības attīstības vadītājs, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs (Latvija)16.45–17.00 Baltijas neatliekamās medicīnas stratēģiskā attīstība. Kopsēdē pieņemtie lēmumi
Sarmīte Villere,
Latvijas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente
Galvenie runātāji
Prof. Jānis Tupesis, Viskonsinas Universitātes Medicīnas un sabiedrības veselības skola (University of Wisconsin School of Medicine and Public Health), ASV
MD, profesors Jānis Tupesis ir neatliekamās medicīnas ārsts un globālās veselības līderis, kurš veltījis savu darbu veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai un neatliekamās palīdzības attīstībai visā pasaulē. Viņa darbība ir vērsta uz ilgtspējīgu apmācību programmu izveidi, vienlīdzības veicināšanu veselības aprūpē un praktisku risinājumu izstrādi krīzes skartām kopienām ar ierobežotiem resursiem.
Savas karjeras laika profesors sadarbojies ar kolēģiem visā pasaulē, lai izveidotu un attīstītu neatliekamās medicīnas apmācību programmas. Viskonsinas Universitātē viņš ieņēmis vadošus amatus rezidentūras izglītības un akreditācijas jomā, cieši sadarbojoties ar Globālās veselības institūtu (Global Health Institute), lai apvienotu akadēmiskās apmācības ar reālās pasaules veselības aprūpes vajadzībām.
Prof. Tupesis sadarbojies ar starptautiskām organizācijām, tostarp Pasaules Veselības organizāciju (World Health Organization – WHO), Starptautisko ārkārtas medicīnas federāciju (International Federation for Emergency Medicine – IFEM), Āfrikas Federāciju neatliekamās medicīnas jomā (African Federation for Emergency Medicine – AFEM) u. c., lai iestātos par taisnīgiem, inovatīviem un tehnoloģijās balstītiem risinājumiem veselības aprūpes nodrošināšanā un medicīnas izglītībā. Viņš tic, ka izglītība un inovācija ir galvenie sistemātisku pārmaiņu virzītājspēki ar īpaši būtisku lomu nākamās paaudzes veselības līderu sagatavošanā.
Prof. Abdo Kurī, Besansonas Universitātes slimnīca, Francija
Profesors Abdo Kurī (Abdo Khoury) ir speciālists neatliekamās un kritiskās aprūpes medicīnā Besansonas Universitātes slimnīcā Francijā. Viņa klīniskā darba lauks aptver neatliekamo medicīnu, intensīvo terapiju, katastrofu medicīnu, mobilās intensīvās terapijas vienības, gaisa un kalnu glābšanas operācijas, kā arī reaģēšanu bīstamās vidēs.
Būdams starptautiski atzīts eksperts, prof. Kurī ir konsultants Pasaules Veselības organizācijā (World Health Organization) un Eiropas Komisijā (European Commission), kur sniedz ieguldījumu ārkārtas situāciju sagatavotības plānošanā un ārkārtas medicīnas sistēmu stiprināšanā. Viņš vada mehāniskās ventilācijas pētījumus, izstrādā simulācijās balstītu apmācību modeli neatliekamajā medicīnā. Viņš ir ieņēmis vadošus amatus Eiropas Neatliekamās medicīnas biedrībā (European Society for Emergency Medicine) un ar savām lekcijām, publikācijām un globālo sadarbību viņš veicina inovācijas, izglītību un augsta līmeņa sagatavotību kritiskajā un katastrofu medicīnā.
Doc. Romans Huks, Ternopiļas Nacionālās medicīnas universitātes Neatliekamās un katastrofu simulācijas katedra, Ukraina
Dr. Romans Huks ir ārsts, zinātnieks un pedagogs, kurš specializējas neatliekamās medicīnas, intensīvās aprūpes un simulācijas medicīniskās izglītības jomā.
Ternopiļas Nacionālās medicīnas universitātes docents Romans Huks apmāca medicīnas studentus, paramediķus un veselības aprūpes speciālistus, izmantojot progresīvas simulāciju metodes. Viņa kompetence ietver reanimāciju, elpceļu atbrīvošanu, traumu aprūpi, fokusētus ultrasonogrāfijas izmeklējumus (POCUS) un uz pierādījumiem balstītu neatliekamās palīdzības protokolu izstrādi.
Doc. Huks ir Eiropas Reanimācijas padomes (European Resuscitation Council) un Eiropas traumu kursu (European Trauma Course) sertificēts instruktors un sagatavo veselības aprūpes komandas darbam ar kritiski slimiem pacientiem, kā arī masveida nelaimes gadījumu un katastrofu scenārijos.
Viņš ir arī iniciatīvas dibinātājs, kas izstrādā Ukrainā ražotus medicīniskos simulatorus un apmācību aprīkojumu, tostarp 3D drukātus un silikona procedūru modeļus, tādējādi veicinot mūsdienīgu, uz simulācijām balstītu medicīnas izglītību gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Darbsemināri
Neinvazīvā ventilācija neatliekamajā medicīnā
Ilgums: 90 min. (40 min. teorija + 50 min. praktiskā daļa)
Mērķauditorija: neatliekamās medicīnas profesionāļi (pirmsslimnīcas ārstniecības personas un slimnīcu neatliekamās palīdzības speciālisti)
Lektors: Dr. Rūdolfs Vilde, pneimonologs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, RSU pasniedzējs
Dalībnieku skaits: 15
Šis darbseminārs paredzēts ārstniecības personām, kuras ikdienā saskaras ar pacientiem akūtas elpošanas mazspējas situācijās neatkarīgi no tā, vai darbs notiek pirmsslimnīcas etapā vai slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Dalībnieki apgūs būtiskas zināšanas un praktiskas iemaņas, kā droši un efektīvi pielietot neinvazīvo ventilāciju (NIV) tādos stāvokļos kā HOPS paasinājums, kardiogēna plaušu tūska, pneimonija un citas respiratoras krīzes.
Teorētiskajā daļā tiks apskatītas NIV indikācijas, kontrindikācijas, klīniskie algoritmi un ierīču iestatīšanas principi.
Praktiskajā daļā dalībnieki darbosies ar NIV iekārtām, apgūs masku pielietošanu un konfigurāciju, kā arī simulēs situācijas, kurās NIV palīdz stabilizēt pacienta elpošanu.
POCUS FAST ultrasonogrāfija
Ilgums: 120 min. (45 min. teorija + 75 min. praktiskā daļa)
Mērķauditorija: Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta darbinieki (pirmsslimnīcas posmā praktizējošas ārstniecības personas un slimnīcu neatliekamās palīdzības ārsti un citi interesenti)
Lektors: Dr. Artūrs Šilovs, radiologs, USG speciālists
Dalībnieku skaits: 10
Seminārā dalībnieki apgūs POCUS FAST ultrasonogrāfijas izmantošanu neatliekamajā medicīnā traumu gadījumos. FAST (Focused Assessment with Sonography for Trauma) ir fokusēts ultrasonogrāfisks izmeklējums, kurš ļauj dažu minūšu laikā ātri un neinvazīvi konstatēt iekšēju asiņošanu vai brīvu šķidrumu vēdera dobumā un perikardā. FAST izmeklējums izmanto portatīvu ultrasonogrāfijas iekārtu pie pacienta gultas, sniedzot tūlītēju informāciju par pacienta stāvokli – to var veikt atkārtoti, tas neizraisa papildu riskus (bez starojuma, kontrastvielām) un ir ļoti efektīvs traumu sākotnējā izvērtēšanā. Pētījumi liecina, ka FAST iekļaušana neatliekamās palīdzības algoritmos ievērojami paātrina iekšējo asiņošanas diagnostiku un uzlabo lēmumu pieņemšanu (piemēram, veicot FAST jau pirms hospitalizācijas, kritiskas traumas tiek konstatētas agrāk nekā gaidot izmeklējumus slimnīcā). Šodien FAST ultrasonogrāfija ir neatņemama mūsdienu traumu aprūpes sastāvdaļa (iekļauta arī ATLS standartos), un to plaši pielieto gan neatliekamās palīdzības slimnīcās, gan arvien biežāk pirmsslimnīcas etapā.
Īsa teorētiskā ievada turpinājumā būs aptuveni pusotras stundas ilga praktiskā nodarbība, kur dalībniekiem būs iespēja pielietot iegūtās zināšanas reālistiskos scenārijos. Šīs praktiskā apmācības ļaus ārstniecības personām drošā vidē pilnveidot savas iemaņas ātri identificēt dzīvībai bīstamas iekšējas asiņošanas pazīmes. Īsais apmācības formāts neliedz sasniegt rezultātus – pētījumi apliecina, ka mediķi jau dažu stundu treniņā spēj apgūt FAST ultrasonogrāfijas pamatus. Praktiskās nodarbības noslēgumā dalībnieki būs ieguvuši praktiskos pamatus, kas nākotnē ļautu paātrinātu kritisku traumu pacientu novērtēšanu un uzlabotu pacientu iznākumus.
FRONT OF NECK ACCESS (FONA)
Pieejas neatliekamu elpceļu nodrošināšanai
Ilgums: 155 min. (15 min. teorija + 120 min. praktiskā daļa)
Mērķauditorija: neatliekamās medicīnas ārsti, pirmsslimnīcas strādājošie mediķi
Lektors: Dr. Jānis Verners Birnbaums
Dalībnieku skaits: 20, sadalīti grupās līdz 10 cilvēkiem katrā (darbosies divas stacijas paralēli)
Šis praktiskais seminārs sniegs strukturētu pārskatu un praktiskas iemaņas neatliekamu elpceļu nodrošināšanā, kad tradicionālās pieejas nav iespējamas; eFONA (Emergency front of neck access) – piemēram, krikotireotomija vai traheostomija – ir dzīvību glābjošas procedūras, kuras jāveic retos, bet kritiskos gadījumos (can’t intubate, can’t oxygenate – CICO scenāriji).
Teorētiskajā daļā tiks apskatītas eFONA indikācijas, iespējamās eFONA metodes, aprīkojuma izvēle un svaigāko algoritmu, vadlīniju un pētījumu analīze.
Praktiskajā daļā dalībniekiem būs iespēja apgūt tehniku uz īstiem audiem (cūkas trahejām), izmantojot atbilstīgu aprīkojumu, tādējādi attīstot pārliecību, ātrumu un precizitāti veicot šādu procedūru augsta stresa apstākļos.
Simulācija kā metode
Praktiski risinājumi neatliekamajā medicīnā
Ilgums: 120 min. (60 min. teorija + 60 min. praktiskā daļa)
Mērķauditorija: neatliekamās medicīnas jomas profesionāļi, kuri iesaistīti nozares speciālistu izglītībā un mācību procesā integrē (vai plāno integrēt) simulācijā balstītu pieeju
Lektori: Dr. Ieva Šlēziņa, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktore, simulāciju instruktore; Reinis Upenieks, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra Ārkārtas un pirmās palīdzības izglītības attīstības vadītājs, simulāciju instruktors
Dalībnieku skaits: 12
Šis seminārs paredzēts pasniedzējiem, kuri iesaistīti studentu vai kolēģu praktiskajā apmācībā un vēlas papildināt savas zināšanas klīniskajās simulācijās kā mācību metodes pielietošanā. Simulācija ir neatņemama mūsdienu medicīnas izglītības sastāvdaļa – tā palīdz strukturēti drošā vidē trenēt gan klīniskās prasmes, gan komandas darbu un lēmumu pieņemšanu.
Teorētiskajā daļā dalībnieki gūs ieskatu par simulācijas veidu dažādību, mācību mērķu definēšanu, simulācijas scenāriju plānošanu un īstenošanu.
Praktiskajā daļā tiks analizēti reāli scenāriji, trenēta simulācijas vides sagatavošana, novērošana un refleksijas (debrief) vadība pēc simulācijas.
Konkurss studentiem
Aicinām studentus piedalīties zinātnisko tēžu konkursā Show Your Research!
SimCup
Nolikums (angļu val.)
