Pirmais Baltijas Neatliekamās medicīnas kongress
2026. gada 26. un 27. maijā
Atzīmējot Starptautisko neatliekamās medicīnas dienu, Rīgas Stradiņa universitātē notiks Pirmais Baltijas Neatliekamās medicīnas kongress – nozīmīgs notikums veselības aprūpes nozarē un pirmais šāda mēroga pasākums neatliekamās medicīnas vēsturē Latvijā.
Divu dienu laikā kongress pulcēs neatliekamās medicīnas profesionāļus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, veidojot dinamisku platformu pieredzes apmaiņai, profesionālai diskusijai un starpvalstu sadarbības stiprināšanai. Programmā paredzēts Baltijas neatliekamās medicīnas kongress ar vadošo speciālistu un vieslektoru uzstāšanos, profesionāļu sacensības Baltic Emergency Medicine SimCup, praktisko prasmju darbnīcas, paneļdiskusija, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas (LNMA) ikgadējā tikšanās, kā arī studentu tēžu konkurss Show Your Research.
Pirmais Baltijas neatliekamās medicīnas kongress iecerēts kā ilgtermiņa iniciatīva, kas aktualizēs neatliekamās palīdzības sistēmas attīstību, cilvēkresursu izaicinājumus, profesionālās kompetences un inovācijas akūtas aprūpes nodrošināšanā, vienlaikus stiprinot nozares prestižu.
Programma
| 26. maijs Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 26A, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā | |
|---|---|
| 9.00–17.00 | Neatliekamās medicīnas profesionāļu sacensības Baltic Emergency Medicine SimCup |
| 10.00–17.00 | Praktisko prasmju darbsemināri nozares profesionāļiem |
| 13.00–16.00 | Studentu tēžu konkurss Show Your Research |
| 14.00–15.00 | Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas (LNMA) ikgadējā tikšanās |
| 15.00–16.30 | Diskusija No izciliem profesionāļiem līdz nākotnes līderiem. Neatliekamās medicīnas izglītības pilnveide |
Neatliekamās medicīnas profesionāļu sacensības SimCup
Baltic Emergency Medicine SimCup ir uz klīniskajām simulācijām balstīts atdzīvināšanas prasmju konkurss sertificētiem veselības aprūpes speciālistiem. Konkurss pulcēs RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā sešas profesionālas veselības aprūpes komandas no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas.
Sešos dinamiskos neatliekamās medicīnas scenārijos, kas izstrādāti atbilstīgi Eiropas Reanimācijas padomes (ERC) 2025. gada vadlīnijām, komandu dalībnieki apliecinās savu klīnisko meistarību, spēju pieņemt precīzus lēmumus reālistiskās krīzes situācijās. Konkursa mērķis ir pilnveidot neatliekamās medicīnas speciālistu komandas darbu, profesionālo komunikāciju akūtās situācijās un veicināt Baltijas speciālistu savstarpējo tīklošanos.
Konkurss notiks angļu valodā, to koordinēs un vadīs RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra simulāciju izglītības attīstības vadītājs Aleksandrs Oborins.
Nolikums (angļu val.)
Darbsemināri
Aicinām nozares profesionāļus pieteikties četrām praktiskajām darbnīcām, kas piedāvās apgūt neinvazīvo ventilāciju akūtas elpošanas mazspējas gadījumos, POCUS FAST ultrasonogrāfijas izmantošanu traumu gadījumos, eFIONA metodes un uzzināt, kā klīniskās simulācijas iespējams veiksmīgi integrēt mācību procesā.
Visi darbsemināri notiks latviešu valodā. Ar katras programmas aprakstu iespējams iepazīties zemāk.
- Neinvazīvā ventilācija neatliekamajā medicīnā
Šis darbseminārs paredzēts ārstniecības personām, kuras ikdienā saskaras ar pacientiem akūtas elpošanas mazspējas situācijās neatkarīgi no tā, vai darbs notiek pirmsslimnīcas etapā vai slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Dalībnieki apgūs būtiskas zināšanas un praktiskas iemaņas, kā droši un efektīvi pielietot neinvazīvo ventilāciju (NIV) tādos stāvokļos kā HOPS paasinājums, kardiogēna plaušu tūska, pneimonija un citas respiratoras krīzes.
Teorētiskajā daļā tiks apskatītas NIV indikācijas, kontrindikācijas, klīniskie algoritmi un ierīču iestatīšanas principi.
Praktiskajā daļā dalībnieki darbosies ar NIV iekārtām, apgūs masku pielietošanu un konfigurāciju, kā arī simulēs situācijas, kurās NIV palīdz stabilizēt pacienta elpošanu.
- POCUS FAST ultrasonogrāfija
Seminārā dalībnieki apgūs POCUS FAST ultrasonogrāfijas izmantošanu neatliekamajā medicīnā traumu gadījumos. FAST (Focused Assessment with Sonography for Trauma) ir fokusēts ultrasonogrāfisks izmeklējums, kurš ļauj dažu minūšu laikā ātri un neinvazīvi konstatēt iekšēju asiņošanu vai brīvu šķidrumu vēdera dobumā un perikardā. FAST izmeklējums izmanto portatīvu ultrasonogrāfijas iekārtu pie pacienta gultas, sniedzot tūlītēju informāciju par pacienta stāvokli – to var veikt atkārtoti, tas neizraisa papildu riskus (bez starojuma, kontrastvielām) un ir ļoti efektīvs traumu sākotnējā izvērtēšanā. Pētījumi liecina, ka FAST iekļaušana neatliekamās palīdzības algoritmos ievērojami paātrina iekšējo asiņošanas diagnostiku un uzlabo lēmumu pieņemšanu (piemēram, veicot FAST jau pirms hospitalizācijas, kritiskas traumas tiek konstatētas agrāk nekā gaidot izmeklējumus slimnīcā). Šodien FAST ultrasonogrāfija ir neatņemama mūsdienu traumu aprūpes sastāvdaļa (iekļauta arī ATLS standartos), un to plaši pielieto gan neatliekamās palīdzības slimnīcās, gan arvien biežāk pirmsslimnīcas etapā.
Īsa teorētiskā ievada turpinājumā būs aptuveni pusotras stundas ilga praktiskā nodarbība, kur dalībniekiem būs iespēja pielietot iegūtās zināšanas reālistiskos scenārijos. Šīs praktiskā apmācības ļaus ārstniecības personām drošā vidē pilnveidot savas iemaņas ātri identificēt dzīvībai bīstamas iekšējas asiņošanas pazīmes. Īsais apmācības formāts neliedz sasniegt rezultātus – pētījumi apliecina, ka mediķi jau dažu stundu treniņā spēj apgūt FAST ultrasonogrāfijas pamatus. Praktiskās nodarbības noslēgumā dalībnieki būs ieguvuši praktiskos pamatus, kas nākotnē ļautu paātrinātu kritisku traumu pacientu novērtēšanu un uzlabotu pacientu iznākumus.
- FRONT OF NECK ACCESS (FONA) pieejas neatliekamu elpceļu nodrošināšanai
Šis praktiskais seminārs sniegs strukturētu pārskatu un praktiskas iemaņas neatliekamu elpceļu nodrošināšanā, kad tradicionālās pieejas nav iespējamas; eFONA (Emergency front of neck access) – piemēram, krikotireotomija vai traheostomija – ir dzīvību glābjošas procedūras, kuras jāveic retos, bet kritiskos gadījumos (can’t intubate, can’t oxygenate – CICO scenāriji).
Teorētiskajā daļā tiks apskatītas eFONA indikācijas, iespējamās eFONA metodes, aprīkojuma izvēle un svaigāko algoritmu, vadlīniju un pētījumu analīze.
Praktiskajā daļā dalībniekiem būs iespēja apgūt tehniku uz īstiem audiem (cūkas trahejām), izmantojot atbilstīgu aprīkojumu, tādējādi attīstot pārliecību, ātrumu un precizitāti veicot šādu procedūru augsta stresa apstākļos.
- Simulācija kā metode. Praktiski risinājumi neatliekamajā medicīnā
Šis seminārs paredzēts pasniedzējiem, kuri iesaistīti studentu vai kolēģu praktiskajā apmācībā un vēlas papildināt savas zināšanas klīniskajās simulācijās kā mācību metodes pielietošanā. Simulācija ir neatņemama mūsdienu medicīnas izglītības sastāvdaļa – tā palīdz strukturēti drošā vidē trenēt gan klīniskās prasmes, gan komandas darbu un lēmumu pieņemšanu.
Teorētiskajā daļā dalībnieki gūs ieskatu par simulācijas veidu dažādību, mācību mērķu definēšanu, simulācijas scenāriju plānošanu un īstenošanu.
Praktiskajā daļā tiks analizēti reāli scenāriji, trenēta simulācijas vides sagatavošana, novērošana un refleksijas (debrief) vadība pēc simulācijas.
Konkurss studentiem
Aicinām studentus piedalīties zinātnisko tēžu konkursā, lai attīstītu analītiskās un kritiskās domāšanas prasmes, veicinātu interesi par pētniecību neatliekamajā medicīnā un dalītos ar saviem pētījumiem.
Pieteikšanās konkursam līdz 1.04.2026. plkst. 17. Mutvārdu prezentācijas apstiprinājumi tiks izziņoti līdz 15.04.2026.
Reģistrēties kongresam (27.05.)
| Rīgā, Dzirciema ielā 16, Rīgas Stradiņa universitātes aulā | |
|---|---|
| 9.00 | Atklāšanas sesija |
| 9.15–9.45 | Neatliekamās medicīnas izaicinājumi Aleksejs Višņakovs, Latvijas Republikas Veselības ministrijas galvenais speciālists neatliekamajā medicīnā, Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs, RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs (Latvija) |
| I sekcija Slimnīcu neatliekamā palīdzība | |
| 10.00–10.30 | Ievadruna "Ārpus Baltijas valstīm. Neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcās kā veselības aprūpes sistēmas pamats – globālas mācības un nākotnes virzieni" Dr. Jānis Tupesis, University of Wisconsin School of Medicine & Public Health (ASV) |
| 10.30–10.45 | Neatliekamā medicīna Lietuvā Prof. Pranas Šerpytis, MD, PhD Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikas vadītājs, Viļņas Universitātes Medicīnas fakultāte (Lietuva) |
| 10.45–11.00 | Smagu traumu pārvaldība terciārās pakāpes traumu centrā Dr. Paulius Uksas, MD, PhD cand. Neatliekamās palīdzības nodaļas vadītājs, Viļņas republikāniskā universitātes slimnīca (Lietuva) |
| 11.00–11.15 | Augsta riska akūti koronārie sindromi. Neaizsargātu pacientu identificēšana un nelabvēlīgu iznākumu mazināšana Dr. Renata Juknevičienė, MD, PhD neatliekamās palīdzības ārste, pētniece, Viļņas Universitātes Medicīnas fakultāte, Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnika (Lietuva) |
| 11.15–11.30 | Smagas hipotermijas invazīvas ārstēšanas metodes (Stradiņa slimnīcas pieredze) Dr. Jevgēnijs Kravčuks, klīniskais virsārsts, Neatliekamās medicīnas centrs, PSKUS (Latvija) |
| 11.30–11.45 | Pacienta organismā pazaudēta vadītājstīga. Rezultāts pēc pieciem gadiem Dr. Siim Rinken, Tartu Universitātes slimnīca, EM speciālists Igaunijas Aizsardzības koledža, Militārās un katastrofu medicīnas centrs, lektoru grupas vadītājs (Igaunija) |
| 11.45–12.00 | Netipiska vertebrālās artērijas disekcijas klīniskā izpausme Dr. Olga Saļuka, RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika, neatliekamās medicīnas ārste (Latvija) |
| 12.00–12.15 | Izolēts proksimālā urīnvada bojājums pēc vieglas trulas traumas Dr. Marks Tumass, RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika, neatliekamās medicīnas ārsts (Latvija) |
| 12.15–13.00 | Pusdienu pārtraukums |
| II sekcija Pirmsslimnīcas neatliekamā medicīna | |
| 13.00–13.30 | Ievadruna "Ventilācija sirdsdarbības apstāšanās gadījumā – nepieredzēta vajadzība" Prof. Abdo Khoury, Neatliekamās medicīnas profesors, Besansonas Universitātes slimnīca (Francija) |
| 13.30–13.45 | Pirmsslimnīcas hospitalizācijas neizmantošana. Pierādījumi, drošība un sekas neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstiem Aleksandras Briedis, neatliekamās palīdzības ārsts, doktora grāda kandidāts. neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts, Viļņas republikāniskā universitātes slimnīca, Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa Viļņas Universitātes slimnīca Santaros Klinikos, Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa Viļņas Universitāte, Medicīnas fakultāte, Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnika (Lietuva) |
| 13.45–14.00 | Dronu izmantošanas iespējas un nākotnes potenciāls pirmsslimnīcas neatliekamajā medicīnā Rafaels Ciekurs, NMPD Krasts vadītājs, RSU doktorants (Latvija) |
| 14.00–14.15 | Mākslīgā intelekta triāžā. Iepriekšējā darba pārskats un turpmākās direktīvas Dr. Dovydas Matuliauskas, MD, PhD cand. Neatliekamās palīdzības nodaļas vadītājs, Viļņas republikāniskā universitātes slimnīca (Lietuva) |
| 14.15–14.30 | Augstākā pilotāža. Aviācijas drošības principi neatliekamajā medicīnā Dr. Aleksandra Oborina, anestezioloģijas un reanimatoloģijas rezidente, RAKUS (Latvija) |
| 14.30–14.45 | Personāla kompetenču pilnveide – organizācijas noturības pamats Antra Laumane, NMPD, Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Kompetenču attīstības centrs vadītāja (Latvija) |
| 14.45–15.00 | Pārtraukums |
| III sekcija Civilmilitārā neatliekamā medicīna | |
| 15.00–15.30 | Ievadruna Dr. Roman Huk, Neatliekamās un katastrofu medicīnas katedra, Ternopiļas Nacionālā medicīnas universitāte (Ukraina) |
| 15.30–15.45 | Civilmilitārā medicīna Lietuvā Dr. Šarūnas Maciulevičius, neatliekamās medicīnas ārsts; lektors, Viļņas Universitāte (Lietuva) |
| 15.45–16.00 | Evolūcija simulāciju apmācībā karamedicīnā un katastrofu medicīnā Dr. Kuido Nõmm, Igaunijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu biedrības prezidents, Igaunijas Aizsardzības koledža, Militārās un katastrofu medicīnas centrs, ārsts lektors |
| 16.00–16.15 | Civilmilitārās medicīnas izglītība Latvijā Asoc. prof. Vladimirs Voicehovskis, MD, PhD Militārās medicīnas mācībspēku grupas vadītājs, RSU Medicīnas fakultāte (Latvija) |
| 16.15–16.30 | Slimnīcu gatavība ārkārtas situācijām. SAIRIS loma resursu pārvaldībā un krīzes reaģēšanā Dita Heiberga, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Katastrofu medicīnas centra direktore (Latvija) |
| Noslēguma sesija | |
| 16.30–16.45 | Veselības aprūpes simulācija neatliekamās medicīnas jomā Aleksandrs Oborins, simulāciju izglītības attīstības vadītājs, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs (Latvija) |
| 16.45–17.00 | Baltijas neatliekamās medicīnas stratēģiskā attīstība. Kopsēdē pieņemtie lēmumi Sarmīte Villere, Latvijas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente |
Prof. Jānis Tupesis, Viskonsinas Universitātes Medicīnas un sabiedrības veselības skola (University of Wisconsin School of Medicine and Public Health), ASV
MD, prof. Jānis Tupesis ir neatliekamās medicīnas ārsts un globālās veselības līderis, kurš veltījis savu darbu veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai un neatliekamās palīdzības attīstībai visā pasaulē. Viņa darbība ir vērsta uz ilgtspējīgu apmācību programmu izveidi, vienlīdzības veicināšanu veselības aprūpē un praktisku risinājumu izstrādi krīzes skartām kopienām ar ierobežotiem resursiem.
Savas karjeras laika profesors sadarbojies ar kolēģiem visā pasaulē, lai izveidotu un attīstītu neatliekamās medicīnas apmācību programmas. Viskonsinas Universitātē profesors ieņēmis vadošus amatus rezidentūras izglītības un akreditācijas jomā, cieši sadarbojoties ar Globālās veselības institūtu (Global Health Institute), lai apvienotu akadēmiskās apmācības ar reālās pasaules veselības aprūpes vajadzībām.
Prof. Tupesis sadarbojies ar starptautiskām organizācijām, tostarp Pasaules Veselības organizāciju (World Health Organization – WHO), Starptautisko ārkārtas medicīnas federāciju (International Federation for Emergency Medicine – IFEM), Āfrikas Federāciju neatliekamās medicīnas jomā (African Federation for Emergency Medicine – AFEM) u. c., lai iestātos par taisnīgiem, inovatīviem un tehnoloģijās balstītiem risinājumiem veselības aprūpes nodrošināšanā un medicīnas izglītībā. Viņš tic, ka izglītība un inovācija ir galvenie sistemātisku pārmaiņu virzītājspēki ar īpaši būtisku lomu nākamās paaudzes veselības līderu sagatavošanā.
Prof. Abdo Kurī, Besansonas Universitātes slimnīca, Francija
Profesors Abdo Kurī (Abdo Khoury) ir speciālists neatliekamās un kritiskās aprūpes medicīnā Besansonas Universitātes slimnīcā Francijā. Viņa klīniskā darba lauks aptver neatliekamo medicīnu, intensīvo terapiju, katastrofu medicīnu, mobilās intensīvās terapijas vienības, gaisa un kalnu glābšanas operācijas, kā arī reaģēšanu bīstamās vidēs.
Būdams starptautiski atzīts eksperts, prof. Kurī ir konsultants Pasaules Veselības organizācijā un Eiropas Komisijā, kur sniedz ieguldījumu ārkārtas situāciju sagatavotības plānošanā un ārkārtas medicīnas sistēmu stiprināšanā. Viņš vada mehāniskās ventilācijas pētījumus, izstrādā simulācijās balstītu apmācību modeli neatliekamajā medicīnā. Viņš ir ieņēmis vadošus amatus Eiropas Neatliekamās medicīnas biedrībā (European Society for Emergency Medicine) un ar savām lekcijām, publikācijām un globālo sadarbību viņš veicina inovācijas, izglītību un augsta līmeņa sagatavotību kritiskajā un katastrofu medicīnā.
Doc. Romans Huks, Ternopiļas Nacionālās medicīnas universitātes Neatliekamās un katastrofu simulācijas katedra, Ukraina
Dr. Romans Huks ir ārsts, zinātnieks un pedagogs, kurš specializējas neatliekamās medicīnas, intensīvās aprūpes un simulācijas medicīniskās izglītības jomā.
Doc. Huks apmāca medicīnas studentus, paramediķus un veselības aprūpes speciālistus, izmantojot progresīvas simulāciju metodes. Viņa kompetence ietver reanimāciju, elpceļu atbrīvošanu, traumu aprūpi, fokusētus ultrasonogrāfijas izmeklējumus (POCUS) un uz pierādījumiem balstītu neatliekamās palīdzības protokolu izstrādi.
Doc. Huks ir Eiropas Reanimācijas padomes (European Resuscitation Council) un Eiropas traumu kursu (European Trauma Course) sertificēts instruktors un sagatavo veselības aprūpes komandas darbam ar kritiski slimiem pacientiem, kā arī masveida nelaimes gadījumu un katastrofu scenārijos. Viņš ir arī iniciatīvas dibinātājs, kas izstrādā Ukrainā ražotus medicīniskos simulatorus un apmācību aprīkojumu, tostarp 3D drukātus un silikona procedūru modeļus, tādējādi veicinot mūsdienīgu, uz simulācijām balstītu medicīnas izglītību gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Aleksejs Višņakovs, Latvijas Republikas Veselības ministrijas galvenais speciālists neatliekamajā medicīnā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs, Latvija
Aleksejs Višņakovs ir viens no vadošajiem neatliekamās medicīnas ekspertiem Latvijā. Viņš ir Veselības ministrijas galvenais speciālists neatliekamajā medicīnā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs. A. Višņakovs ir arī Rīgas Stradiņa universitātes rezidentūras programmas Neatliekamās medicīnas ārsts vadītājs, aktīvi iesaistoties topošo neatliekamās medicīnas speciālistu sagatavošanā.
Paralēli klīniskajam un akadēmiskajam darbam A. Višņakovs darbojas arī kā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Ārsta speciālista brigādes vadītājs, piedaloties augstas sarežģītības izsaukumos un stiprinot sadarbību starp pirmsslimnīcas un stacionāro neatliekamo palīdzību. Viņa profesionālā darbība vērsta uz neatliekamās medicīnas sistēmas attīstību, slimnīcu gatavības stiprināšanu un kvalitātes pilnveidi neatliekamās situācijās.
Kontaktinformācija
RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs
Tālrunis: +37167061573
E-pasts: mitc
rsu[pnkts]lv
