Liepājnieces ceļš no prokuratūras uz savu masāžas kabinetu

Inta Radkeviča savu karjeru restartējusi vairākkārt, līdz deviņdesmitajos gados ielēkusi tiesībsargājošo iestāžu darbā, kur izaugusi no iecirkņa inspektores līdz prokurorei. Pēc 25 cīņā par juridisko taisnīgumu aizvadītajiem gadiem, kur neskaitāmās krimināllietās uzkrāts milzu emocionālais slogs, Intas interese par ķermeņa un prāta labsajūtu aizveda viņu līdz studijām Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Liepājas filiālē. Nu jau rit trešais gads, kopš prokurora mantija nomainīta pret ārstnieciskā masiera tērpu.

Liepājā pie Karostas zvērīgi pastrādātā pusaudža slepkavība bija pēdējā krimināllieta, pie kuras Inta strādāja pirms aiziešanas izdienas pensijā. Emocionāli tā bija īpaši smaga un pielika punktu visam, kas Intai zemapziņā bija krājies gadu desmitu garumā kā izmeklētājai un pēcāk kā prokurorei, izmeklējot krāpšanas, laupīšanas, slepkavību un citas krimināllietas. "Tas nav kā lasīt kriminālromānu! Lai arī darbdienas beigās aizver kabineta durvis, zemapziņā spriedze krājas dienu no dienas, gadu no gada. Nepieciešamība darbā turēt emocijas un personīgo attieksmi stingros grožos notrulina spēju just, priecāties, paust brīvi emocijas arī ārpus darba," stāsta Inta.

Ceļš uz labsajūtu

Lai izprastu upura un varmākas domāšanas veidu, Inta sāka iedziļināties psiholoģijas jautājumos. Jo plašāk tos apguva, jo vairāk viņu sāka saistīt cilvēka psihiskās un fiziskās veselības izzināšana un jo mazāku gandarījumu viņa izjutusi savā prokurores darbā. "Jā, protams, labi "nostrādāta" krimināllieta, ar advokātiem izcīnīta cīņa, kad panākts juridiskais taisnīgums, vēl aizvien sniedza prieku, bet tādu īstu gandarījumu darbā vairs neizjutu," viņa atzīst. Tas sakritis ar laiku, kad viņai amatā nostrādāto gadu dēļ tuvojies izdienas pensijas laiks, un Inta iestājusies RSU Liepājas filiāles divu gadu studiju programmā Ārstnieciskā masāža. "Latvijā tomēr visiem vārdiem, kam ir sakne "psih-", ir zināma stigma.

Atšķirībā no psihologa un psihoterapeita ārstnieciskā masāža pie mums ir pieņemamāks veids, kā rūpēties par savu fizisko un psihisko labsajūtu," Inta stāsta, piebilstot, ka gandarījums, ko viņa izjūt, kad redz klientu laimē murrājošu pieceļamies no kušetes, ir neatsverams. "Pat tad, ja viņi neko nesaka, tas tāpat ir redzams."

Sporta rūdījums noder

Atskatoties uz studiju posmu, Inta atzīst, ka ielauzīties anatomijas, fizioloģijas, rehabilitācijas, neiroloģijas un citās jomās, kuras svarīgi izprast ceļā uz masiera kvalifikāciju, nebija viegli. Taču viņai ir raksturs, kas savulaik rūdīts, nopietni nodarbojoties ar sportu. Intas dzimtā puse ir Latgale, kur sniegs ir biežāka parādība nekā Kurzemes piekrastē, un tur skolas gados viņa trenējusies distanču slēpošanā, aizslēpojot līdz 8. vietai valstī. "Sporta rūdījums man palīdzējis visu dzīvi – gan fiziski, gan psiholoģiski," viņa stāsta, atminoties, kā savulaik 25 grādu salā automašīnā ar atvērtu kravas kasti jaunie sportisti devušies 50 km braucienā uz sacensībām. Sportā stiprinātā mērķtiecība, kā arī tas, ka Inta visas dzīves laikā sevi profesionāli pilnveidojusi, palīdzējis ielēkt viņai pilnībā jaunajā tēmā.

"Tie, kuri dzīves laikā lasījuši un izzinājuši, tiem nav grūti smadzenes pārslēgt uz citu jomu," stāsta masiere, kurai sākumposmā, pateicoties tam, ka studijas norit piektdienās un sestdienās, pat izdevies apvienot tās ar darbu prokuratūrā.

"Brīžiem bija milzu nogurums, taču lekcijas un nodarbības sakārtotas tā, ka tēmas visas dienas garumā mainās, kas padara studiju procesu saistošu. Protams, savu laiku vajadzēja investēt arī mājās. Istabas bija izlīmētas ar lapiņām, uz kurām sarakstīti kauli un muskuļi, un pirms masāžas eksāmena, kad visi radi un paziņas jau bija izmasēti, vingrinoties mīcīju spilvenu," smejas Inta.

Šķēršļi – lielākoties mūsu galvā

Tālākais jau aizgājis kā pa diedziņu – Inta reģistrēja pašnodarbinātās personas statusu un sāka domāt par sava kabineta telpām.

"Esmu sapratusi – lai kaut ko mainītu savā dzīvē, ir jāiziet no komforta zonas. Kad seko savai sirdsbalsij, ceļš pašķiras un iespējas parādās.

Ar salona telpām bija tieši tāds stāsts – Nodarbinātības valsts aģentūras uzņēmējdarbības kursos katram dalībniekam vajadzēja iepazīstināt ar savu biznesa ideju, un kafijas pauzē pie manis pienāca kāda sieviete, vaicājot, vai es meklēju telpas. Tagad man ir savs kabinets pašā pilsētas centrā," lepojas Inta. Gadu no gada pilnveidojot prasmes un pieredzi, viņa atkal un atkal novērtē to, ka savulaik masāžu izvēlējusies apgūt nevis kādā spa skolā vai kursos, bet stabilā divu gadu programmā, kur gūtas gan akadēmiskas zināšanas anatomijā, fizioloģijā, psiholoģijā un citās jomās, gan praktiskās zināšanas klasiskajā masāžā. "Spa masāžas ir vērstas uz relaksēšanos, taču klasiskā masāža sakārto cilvēku kompleksi – atslābina muskuļus, veicina limfas plūsmu, nomierina un stabilizē asinsriti. Šajā jomā iegūtās zināšanas ir gruntīgs pamats," viņa atzīst.

Inta gan nevēlas idealizēt – ceļš uz šo mērķi nebija bez savas ērkšķu devas, taču docētāji visā studiju procesā nemitīgi atbalstījuši, turklāt komunikācija ar gados jaunajiem kursabiedriem devusi milzu enerģiju.

Diplomu viņa jau saņēmusi, kā pati smejas, ar "iztīrītu" galvu, pavisam citu stāju un atziņu – gadiem nav nozīmes, un ierobežojumi lielākoties pastāv vien mūsu prātā. "Pārmaiņas savā dzīvē nav jāievieš, sekojot citiem, bet drīzāk sekojot savam sirds aicinājumam. Turklāt labāk to darīt pakāpeniski, paralēli esošajam darbam sākot būvēt savas dzīves jauno platformu. Tagad esmu brīvs putns, pati savas profesionālās dzīves noteicēja!"