Fotogrāfam Paulim Cīrulim – 100
Mūsu augstskola (1950.–1990. g. Rīgas Medicīnas institūts, 1990.–2002. g. Latvijas Medicīnas akadēmija, pašlaik Rīgas Stradiņa universitāte) bija fotogrāfa un Foto un kino laboratorijas vadītāja Pauļa Cīruļa darbavieta 34 gadus – no 1957. līdz 1991. gadam.
"Grāfs" – tā viņu dēvēja kolēģi un draugi. Ap 1990. gadu. Foto no Cīruļa ģimenes arhīva.
Paulis Cīrulis dzimis 1917. gada 25. maijā Valkas apriņķa Gaujienas pagastā, kur viņa ģimene bija devusies bēgļu gaitās Pirmā pasaules kara laikā.
Paulis Cīrulis (sēž 1. no kreisās) kopā ar ģimeni ap 1920. gadu. Foto no Cīruļa ģimenes arhīva.
Rīgā viņi atgriezās 1920. gadā. Paulis Cīrulis pabeidza pamatskolu un ģimenes apstākļu dēļ bija spiests sākt strādāt. No 1932. līdz 1935. gadam viņš kā māceklis apguva fotogrāfa arodu pie ievērojamā foto vecmeistara Viļa Rīdzenieka salonā Klio. Līdztekus tam viņš mācījās Rīgas Vakara mākslas tehnikumā, kuru absolvēja 1936. gadā. Pēc tam strādāja par foto reportieri laikrakstā Jaunākās Ziņas, žurnālos Mana Māja un Latvijas Lauksaimnieks. No 1937. līdz 1938. gadam dienēja Latvijas armijā.
Paulis Cīrulis (priekšplānā) kopā ar savu skolotāju Vili Rīdzenieku un viņa kundzi. Ap 1933./34. gadu. Foto no Cīruļa ģimenes arhīva.
1941. gadā Paulis Cīrulis apprecējās ar Tatjanu Lāci, un 1942. gadā ģimenē piedzima dēls Uldis, bet 1944. – meita Baiba. Kaut gan Otrā pasaules kara laikā vairākkārt izdevās atlikt iesaukšanu vācu armijā, 1944. gadā viņu mobilizēja un nozīmēja lidotāju papildvienībā. Drīz vien pēc nacistu kapitulācijas Paulis Cīrulis nokļuva Sarkanās armijas gūstā, bet 1946. gadā padomju vara viņu notiesāja uz 10 gadiem cietumā par darbošanos vācu armijā un nosūtīja uz Ņižņijnovgorodu un Asbestu Krievijā. Tomēr jau 1947. gadā viņu reabilitēja.
Pauļa Cīruļa pirmā ģimene – sieva Taņa, bērni Uldis un Baiba – kara beigās devās bēgļu gaitās uz Rietumiem, cerot sameklēt arī Pauli. Tomēr viņi nesatikās, un P. Cīrulis daudzus gadus domāja, ka ģimene ir pazaudēta. Tikai 20. gs. 70. gados P. Cīrulis uzzināja, ka viņa pirmā ģimene pēc kara nokļuvusi Kanādā. Vēlāk viņi arī satikās gan Kanādā, gan Latvijā.
Pēc atgriešanās no Krievijas 1947. gadā P. Cīrulim Rīgā izdevās iekārtoties fotogrāfa darbā sporta biedrībā Darba rezerves. Šajā laikā viņš iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedri Ainu Siliņu, taču padomju vara 1949. gadā Siliņu ģimeni izsūtīja uz Sibīriju.
1950. gadā kāzu dienā kopā ar kundzi Ainu Siliņu–Cīruli. Foto no Cīruļa ģimenes arhīva.
1950. gadā Paulis Cīrulis nolēma sekot topošai dzīvesbiedrei izsūtījumā uz Sibīriju, Blagoveščensku Amūras apgabalā, kur viņam izdevās atrast darbu fotogrāfa arodā. Blagoveščenskā Paulis Cīrulis un Aina Siliņa apprecējās, un 1951. gadā ģimenē piedzima meita Maruta. Cīrulis pats uzbūvēja ģimenei māju, bet 1957. gadā viņi nolēma atgriezties Latvijā.
Pēc atgriešanās no Sibīrijas 1957. gadā Paulis Cīrulis līdz pat pēdējai savas dzīves dienai 1991. gadā strādāja par fotogrāfu mūsu augstskolas izdotajā laikrakstā Padomju Mediķis, kas 1989. gadā tika pārdēvēts par Pulsu. Mediķi Pauli Cīruli aizvien atceras un izmanto viņa uzņemtās fotogrāfijas.
Paulis Cīrulis (1. no labās) un Rīgas Medicīnas institūta rektors Vladislavs Korzāns (1. no kreisās). Foto no Cīruļa ģimenes arhīva.
2013. gadā Rīgas Stradiņa universitātes muzejs sagatavoja Pauļa Cīruļa fotogrāfiju izstādi Tā ir bijis, ko izstādīja Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Bet šogad līdz 4. jūnijam to var apskatīt Liepājā, muzejā Liepāja okupācijas režīmos.
Paulis Cīrulis (stāv 2. no labās) ar abām meitām – Marutu (1. no labās) un Baibu (3. no labās), sievu Ainu (sēž 3. no labās) un mazmeitām. Foto no Cīruļa ģimenes arhīva.
Pēc 1. jūnija būs skatāms īpašs Pauļa Cīruļa simtgadei gatavots elektroniskais fotogrāfiju albums. Līdzās fotogrāfijām būs lasāmi nelieli atmiņu stāsti, kurus, atsaucoties RSU muzeja aicinājumam, rakstījuši mūsu augstskolas absolventi: ārsti Egīls Cunskis, Pēteris Tomiņš, Valdis Zatlers, Dace Matule, prof. Dace Gardovska, prof. Valdis Pīrāgs, asoc. prof. Leons Blumfelds, prof. Ilga Urtāne u. c.
