Kā Latvijas iedzīvotāju vērtības saistītas ar individuālās anomijas fenomenu

Kristiāna Klince ir Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes bakalaura studiju programmas Psiholoģija 4. kursa studente. Viņa ir izstrādājusi zinātniski pētniecisko darbu Latvijas iedzīvotāju individuālās anomijas un vērtību saistība.

Darba vadītāja: Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docente Jeļena Ļevina.

Savu pētniecisko darbu K. Klince prezentēja RSU studentu zinātniskajā konferencē un starptautiskās žūrijas vērtējumā ieguva pirmo vietu. Pētījums prezentēts arī RSU zinātniskajā konferencē. Šis pats pētījums par individuālās anomijas un vērtību saistību, taču Eiropas kontekstā, prezentēts RSU 2. Starptautiski zinātniski praktiskajā konferencē Veselība un personības attīstība: integratīvā pieeja.

K. Klince par darba tēmas izvēli

"Tēma tika izvēlēta tās aktualitātes un novitātes dēļ. Individuālās anomijas aktualitāte psiholoģijas zinātnē, īpaši Latvijā, pieaugusi kopš 2015. gada, kad izveidots individuālās anomijas daudzdimensionālais integratīvais modelis (Ļevina, Mārtinsone, Kamerāde, 2015). Savukārt cilvēku vērtību koncepti pētniecībā jau ilgstoši ir aktuāls izpētes objekts."

Mūsdienu sabiedrību ietekmē pastāvīgas pārmaiņas, piemēram, globalizācija, ekonomiskā lejupslīde un uzplaukums, tehnoloģiju straujā attīstība u. c., un individuālā anomija ir fenomens, ko ietekmē šīs pārmaiņas. Turklāt pārmaiņas sabiedrībā ietekmē ikviena indivīda vērtības.

Individuālo anomiju var raksturot ar trīs pazīmēm, kas piemīt indivīdam. Pirmā ir tā, ka viņš neievēro normas, kas izpaužas kā uzvedība, kas neatbilst sabiedrībā pieņemtām normām, un kā sociālā neuzticēšanās. Otrā pazīme ir sociālā izolācija, kurai raksturīga atsvešināšanās no apkārtējiem un kulturālā izolācija. Trešo jeb bezjēdzības pazīmi raksturo tas, ka indivīdam nav skaidrības par saviem mērķiem un viņā ir vispārīga bezjēdzības sajūta.

Vērtības ir cilvēka dzīves pārliecība, kas vada un ietekmē viņa dzīvi un tiek integrētas visās viņa darbībās, spriedumos un dzīvesveidā. Amerikāņu pētnieki Gordons Olports (G. W. Allport)  un Gardners Lindzejs (G. Lindzey), kā arī britu pētnieks Filips Vernons (P. E. Vernon) apraksta cilvēkus, ņemot vērā viņu dominējošās dzīves vērtības, tos iedalot sešās grupās, kur katrai no tām piemīt atbilstoši teorētiskā, ekonomiskā, estētiskā, sociālā, politiskā un reliģiskā vērtību orientācija.

Pētījumā izmantoti dati no Eiropas Vērtību pētījuma 2008. gada (European Values Study: 2008) Latvijā, kurā tika atklāts, ka visās sešās grupās indivīdiem, kuriem ir anomija, tādas vērtības kā politika un reliģija ir nenozīmīgas. Tajā grupā, kurai raksturīga augsts normu neievērošanas līmenis, nozīmīgā vērtība ir atpūta, brīvais laiks, savukārt nenozīmīgas vērtības ir darbs, ģimene, politika un reliģija. Ņemot vērā šos rezultātus, var pieļaut, ka individuālās anomijas pārdzīvojums vairāk saistīts ar individuālām vērtībām, mazāku subjektīvo nozīmīgumu piešķirot sociālām vērtībām.

Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka indivīdiem, kuriem ir anomija, tādas sabiedrībā aktuālas vērtības kā draugi, ģimene, darbs, politika un reliģija nav nozīmīgas.

Izmantotā literatūra

• Allport, G. W., Vernon, P. E., & Lindzey, G. (1970). Manual study of values. Houghton Mifflin
• Levina J., Martinsone K., Kamerade D. (2015) Models of Anomia in Latvian Population (In Latvian)