Aizvadīts 4. Nacionālais Rehabilitācijas kongress: nozares 30 gadi un skats nākotnē
28. un 29. novembrī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) galvenajā ēkā norisinājās 4. Latvijas Nacionālais rehabilitācijas kongress. Šogad pasākums bija īpaši nozīmīgs, jo iezīmēja 30. gadskārtu kopš mērķtiecīgas rehabilitācijas sistēmas izveides Latvijā. Kongress ar vadmotīvu “Cilvēks. Vide. Dalība” pulcēja vairāk nekā 350 dalībnieku, lai atskatītos uz paveikto, diskutētu par aktuālajiem izaicinājumiem un nospraustu “ceļazīmes” nozares nākotnei.
Kongresu atklāja veselības ministrs Hosams Abu Meri, labklājības ministrs Reinis Uzulnieks un RSU Veselības un sporta zinātņu fakultātes dekāne prof. Inga Millere. Atklāšanas uzrunās tika uzsvērts, ka rehabilitācija Latvijā ir kļuvusi par vienu no sociālās drošības pamatakmeņiem, kas cilvēkiem palīdz atgūt ne tikai veselību, bet arī neatkarību un iespēju pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrībā.
Būtisku pienesumu kongresa norisē sniedza RSU Rehabilitācijas katedra. Docētāji un studenti aktīvi iesaistījās organizatoriskajā darbā un zinātniskajā komitejā, kā arī bagātināja programmu ar ziņojumiem un diskusijām. Tas kārtējo reizi apliecināja RSU būtisko ieguldījumu rehabilitācijas speciālistu izglītībā un pētniecībā, veidojot platformu profesionālai izaugsmei un pieredzes apmaiņai.
Divu dienu garumā rehabilitācijas nozares profesionāļi pievērsās plašam tēmu lokam, kas atspoguļo mūsdienu rehabilitācijas daudzpusību:
- rehabilitācijas sistēmas organizācija un multiprofesionālu komandu darbs
- militārā rehabilitācija un pielāgotais sports
- digitālie risinājumi un inovācijas nozarē
- pacientu drošība, ētiskie aspekti un intrahospitālās infekcijas
- speciālistu emocionālā labbūtība un rehabilitācijas psihosociālie aspekti
Kongresa dalībnieki bija vienisprātis, ka rehabilitācijas nākotne balstās uz ciešāku sadarbību starp veselības un sociālo jomu. Tika akcentēta nepieciešamība pēc integrētiem pakalpojumiem, kas nav sadrumstaloti, bet papildina cits citu.
Būtiskākie secinājumi nozarei
- Sadarbība. Stratēģiska nozīme ir kompetenču sadalījumam un mijiedarbībai starp ārstiem, funkcionālajiem speciālistiem un sociālajiem darbiniekiem.
- Datu nozīme. Mērķtiecīga datu uzkrāšana ir kritiski svarīga pacientu aprūpes efektivitātei.
- Nepārtrauktība. Rehabilitācija ir nepārtraukts process, kurā arvien lielāka loma būs agrīnai intervencei un sasaistei ar dažādiem veselības aprūpes posmiem.
Noslēdzoties kongresam, dalībnieki guva jaunu enerģiju un profesionālās vienotības sajūtu, lai turpinātu attīstīt cilvēkcentrētu, drošu un ētisku rehabilitācijas pakalpojumu sistēmu Latvijā arī nākamajos 30 gados. Nākamais Latvijas Nacionālais rehabilitācijas kongress notiks 2027. gadā.
