Atvērta papildu pieteikšanās VIP studiju kursiem septembrī

Vertikāli integrēto projektu (VIP) vadītāji aicina savām komandām pieteikties jaunus dalībniekus!

Par VIP komandas dalībnieku var pieteikties jebkurš RSU students no visām programmām, tostarp doktoranti un rezidenti. Galvenais nosacījums ir interese par komandas pētījuma tematu, vēlme aktīvi darboties un veikt pašam savus pētījumus.

Izlasi aprakstu par katru komandu un piesakies! *

Pieteikties līdz 13.09.2026., plkst. 23.59

* Ja jau pieteicies pirmajā uzsaukumā, tavs pieteikums ir saglabāts, un atkārtoti pieteikties nav nepieciešams.

PSIHOLOĢISKĀ PALĪDZĪBA UN PAŠPALĪDZĪBA (VPUPK_317) 

Komandas vadītāja: profesore Kristīne Mārtinsone

Komandas darbības mērķis ir sniegt dažādu studiju programmu un studiju līmeņu studējošajiem iespēju attīstīt kompetenci starpdisciplināri sadarboties pētniecības darba plānošanā, organizēšanā un īstenošanā, kā arī pētījumu rezultātu apkopošanā, prezentēšanā un izplatīšanā psiholoģiskās palīdzības un pašpalīdzības jomā.

Vispārīgie kursa apguves nosacījumi

Lai sekmīgi nokārtotu kursu, studējošajam semestra laikā jāapmeklē 10 izvēlētās darba grupas nodarbības un aktīvi jāiesaistās pētniecisko uzdevumu izpildē un grupas kopīgajā darbā.

1. darba grupa “Nodarbināto psiholoģiskā labbūtība, profesionālā identitāte un darba – privātās dzīves līdzsvars digitalizācijas laikmetā”

Darba grupas vadītājas: profesore Kristīne Mārtinsone, asistente Valentīna Krūmiņa un asistente Elīna Akmane.

Darba grupas tematiskais virziens

Darba grupas pētnieciskā darbība būs vērsta uz izpēti par to, kā digitalizācija un darba vides pārmaiņas ietekmē nodarbināto psiholoģisko labbūtību, profesionālo identitāti un darba – privātās dzīves līdzsvaru, kā arī uz šo aspektu savstarpējās mijiedarbības izpēti. Pētījumi var ietvert arī mākslīgā intelekta izmantošanu darba vidē, analizējot gan tehnoloģiju sniegtās iespējas nodarbināto labbūtības veicināšanai, gan iespējamos psiholoģiskos un organizatoriskos riskus.

Studējošo iesaiste: atbilstoši studiju līmenim, iepriekšējai sagatavotībai un konkrētajam pētniecības posmam studējošajiem būs iespēja iesaistīties:

• pētniecības jautājumu formulēšanā un pētījumu plānošanā;
• pētniecības instrumentu atlasē, tulkošanā un adaptēšanā;
• datu vākšanas plānošanā un īstenošanā;
• datu apstrādē, analīzē un interpretēšanā;
• pētījumu rezultātu apkopošanā un prezentēšanā.

Pieteikties aicināti dažādu studiju programmu un studiju līmeņu studējošie, kuri:

• interesējas par nodarbināto psiholoģisko labbūtību, organizāciju psiholoģiju, profesionālo identitāti, darba – privātās dzīves līdzsvaru, digitalizāciju vai mākslīgā intelekta izmantošanu darba vidē;
• vēlas praktiski iesaistīties pētniecībā, tostarp pētniecības instrumentu adaptēšanā, datu vākšanā un analīzē;
• jau izstrādā pētniecisko darbu saistītā tematā un vēlas dalīties pieredzē, saņemt atgriezenisko saiti un sadarboties starpdisciplinārā komandā.

Iepriekšējā pieredze psihometrijā, datu analīzē vai pētniecības instrumentu adaptēšanā tiks uzskatīta par priekšrocību, taču tā nav obligāta. Pieteikties var arī studējošie bez iepriekšējas pieredzes, ja viņi spēj pamatot savu motivāciju, interesi par darba grupas tematiku un gatavību apgūt nepieciešamās prasmes.

Vietu skaits un dalībnieku atlase: darba grupā tiks uzņemti ne vairāk kā seši studējošie. Dalībnieki tiks atlasīti konkursa kārtībā, vērtējot:

• pieteikuma atbilstību darba grupas tematikai;
• pētniecisko interešu konkrētību un pamatotību;
• līdzšinējo pētniecības pieredzi;
• motivāciju un gatavību regulāri iesaistīties grupas darbā;
• studējošā iespējamo ieguldījumu darba grupas kopīgo mērķu sasniegšanā.

Prasības pieteikumam: jāiesniedz 300-400 vārdu gara motivācijas vēstule, kurā jāatspoguļo:

1. Kāpēc vēlaties iesaistīties šīs darba grupas darbā?
2. Kāda konkrēta tēma, pētniecības problēma vai jautājums jūs interesē šajā jomā?
3. Kāda ir jūsu līdzšinējā pieredze pētniecībā? Ja šādas pieredzes nav, norādiet, kādas pētniecības prasmes vēlaties apgūt.
4. Ja jau izstrādājat pētniecisko darbu saistītā jomā, norādiet tā tēmu, darba veidu un pašreizējo izstrādes posmu.
5. Ja vēlaties iesaistīties pētniecības instrumentu adaptēšanā, raksturojiet savu līdzšinējo pieredzi psihometrijā, instrumentu tulkošanā, terminoloģijas izvērtēšanā vai datu analīzē. Ja šādas pieredzes nav, paskaidrojiet, kāpēc vēlaties šīs prasmes apgūt.

Nodarbību laiks un formāts: katru otrdienu plkst. 8.00–9.00, Zoom platformā.

2. darba grupa “Mākslā balstītu intervenču izstrāde psiholoģiskajai palīdzībai: literatūras pārskati”

Darba grupas vadītājas: asistente Elīna Akmane un asistente Anita Bernāne.

Darba grupas tematiskais virziens

Darba grupā tiks zinātniski pamatoti apkopota un analizēta literatūra par mākslā balstītām intervencēm pusaudžu psiholoģiskajai palīdzībai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta intervenču izstrādes principiem, paredzamajiem darbības mehānismiem un efektivitātes nosacījumiem. Literatūras pārskatos iegūtās atziņas veidos teorētisko un empīrisko pamatu turpmākai mākslā balstītas psiholoģiskās palīdzības intervences modeļa izstrādei pusaudžiem.

Studējošo iesaiste: atbilstoši studiju līmenim, iepriekšējai sagatavotībai un konkrētajam pētniecības posmam studējošajiem būs iespēja iesaistīties:

• literatūras pārskatu jautājumu formulēšanā;
• zinātniskās literatūras meklēšanā un atlasē;
• zinātniskās literatūras kritiskā analīzē;
• iegūto datu sistematizēšanā un sintēzē;
• literatūras pārskatu rezultātu apkopošanā un prezentēšanā;
• pētniecisko pierādījumu sasaistīšanā ar psiholoģiskās palīdzības intervenču izstrādi.

Darbs grupā sniegs praktisku pieredzi literatūras pārskatu izstrādē un palīdzēs attīstīt prasmi izmantot pētnieciskos pierādījumus psiholoģiskās palīdzības intervenču teorētiskajā pamatošanā un turpmākajā izstrādē.

Pieteikties aicināti dažādu studiju programmu un studiju līmeņu studējošie, kuri:

• interesējas par mākslā balstītām intervencēm, psiholoģisko palīdzību, mākslu terapiju, psiholoģisko labbūtību un/vai pusaudžu psiholoģisko attīstību;
• -vēlas praktiski iesaistīties zinātniskās literatūras meklēšanā, analīzē un sistematizēšanā, kā arī apgūt literatūras pārskatu izstrādes principus;
• jau izstrādā pētniecisko darbu saistītā tematā un vēlas padziļināt izpratni par mākslā balstītām intervencēm un to izstrādes principiem, dalīties pieredzē, saņemt atgriezenisko saiti un sadarboties starpdisciplinārā komandā.

Iepriekšējā pieredze zinātniskās literatūras meklēšanā vai literatūras pārskatu izstrādē tiks uzskatīta par priekšrocību, taču tā nav obligāta. Pieteikties var arī studējošie bez iepriekšējas pieredzes, ja viņi spēj pamatot savu interesi par darba grupas tematiku, motivāciju iesaistīties pētniecības procesā un gatavību apgūt nepieciešamās prasmes.

Vietu skaits un dalībnieku atlase: darba grupā tiks uzņemti ne vairāk kā seši studējošie. Dalībnieki tiks atlasīti konkursa kārtībā, vērtējot:

• pieteikuma atbilstību darba grupas tematikai;
• interesi par mākslā balstītām intervencēm un psiholoģisko palīdzību;
• pētniecisko interešu konkrētību un pamatotību;
• līdzšinējo pētniecības pieredzi;
• motivāciju un gatavību regulāri iesaistīties grupas darbā;
• studējošā iespējamo ieguldījumu darba grupas kopīgo mērķu sasniegšanā.

Prasības pieteikumam: jāiesniedz 300–400 vārdu gara motivācijas vēstule, kurā jāatspoguļo:

1. Kāpēc vēlaties iesaistīties šīs darba grupas darbā?
2. Kādi aspekti saistībā ar mākslā balstītām intervencēm, psiholoģisko palīdzību vai pusaudžu psiholoģisko attīstību jūs interesē?
3. Kāda ir jūsu līdzšinējā pieredze pētniecībā, tostarp zinātniskās literatūras meklēšanā un analīzē? Ja šādas pieredzes nav, norādiet, kādas prasmes vēlaties apgūt.
4. Ja jau izstrādājat pētniecisko darbu saistītā jomā, norādiet tā tēmu, darba veidu un pašreizējo izstrādes posmu.
5. Raksturojiet savu līdzšinējo pieredzi darbā ar zinātniskajām datubāzēm, literatūras sistematizēšanā, kritiskajā analīzē vai literatūras pārskatu izstrādē. Ja šādas pieredzes nav, paskaidrojiet, kāpēc vēlaties šīs prasmes apgūt.

Nodarbību laiks un formāts: katru otrdienu plkst. 11.00–12.00, Zoom platformā.

3. darba grupa “Līdzestība un pašpalīdzība pacientiem ar hroniskām slimībām”

Darba grupas vadītājas: pasniedzēja Daiga Katrīna Bitēna un asistente Gunita Skaldere-Darmudasa.

Darba grupas tematiskais virziens

Darba grupas pētnieciskā darbība būs vērsta uz to, kā līdzestība un dažādu pašpalīdzības prakšu izmantošana, piemēram, garīgās prakses, ir saistīta ar hronisku slimību pacientu pašefektivitāti un pārliecību par spēju pārvaldīt savu veselību, veselību veicinošu dzīvesveida paradumu ievērošanu, slimības uztveri un izpratni, kā arī spēju atgriezties darbā pēc aktīvās ārstēšanās perioda, piemēram, pēc onkoloģiskas slimības ārstēšanas. Tiks pētīta arī šo aspektu savstarpējā mijiedarbība. Pētnieciskā darbība var ietvert pētniecības instrumentu adaptēšanu.

Studējošo iesaiste: atbilstoši studiju līmenim, iepriekšējai sagatavotībai un konkrētajam pētniecības posmam studējošajiem būs iespēja iesaistīties:

• pētniecības jautājumu formulēšanā un pētījumu plānošanā;
• pētniecības instrumentu atlasē, tulkošanā un adaptēšanā;
• datu vākšanas plānošanā un īstenošanā;
• datu apstrādē, analīzē un interpretēšanā;
• pētījumu rezultātu apkopošanā un prezentēšanā.

Pieteikties aicināti dažādu studiju programmu un studiju līmeņu studējošie, kuri:

• interesējas par pašpalīdzību, piemēram, garīgajām praksēm, iedvesmas smelšanos dabā, rekreācijas pasākumiem, rūpēm par savu labbūtību u. c.;
• interesējas par līdzestības veicināšanu, veselības uzvedību un ar to saistītiem faktoriem hronisku slimību pacientu izlasēs;
• vēlas praktiski iesaistīties pētniecībā, tostarp pētniecības instrumentu adaptēšanā, datu vākšanā un analīzē;
• jau izstrādā pētniecisko darbu saistītā tematā un vēlas dalīties pieredzē, saņemt atgriezenisko saiti un sadarboties starpdisciplinārā komandā.

Iepriekšējā pieredze psihometrijā, datu analīzē vai pētniecības instrumentu adaptēšanā tiks uzskatīta par priekšrocību, taču tā nav obligāta. Pieteikties var arī studējošie bez iepriekšējas pieredzes, ja viņi spēj pamatot savu motivāciju, interesi par darba grupas tematiku un gatavību apgūt nepieciešamās prasmes.

Vietu skaits un dalībnieku atlase: darba grupā tiks uzņemti ne vairāk kā desmit studējošie. Dalībnieki tiks atlasīti konkursa kārtībā, vērtējot:

• pieteikuma atbilstību darba grupas tematikai;
• pētniecisko interešu konkrētību un pamatotību;
• līdzšinējo pētniecības pieredzi;
• motivāciju un gatavību regulāri iesaistīties grupas darbā;
• studējošā iespējamo ieguldījumu darba grupas kopīgo mērķu sasniegšanā.

Prasības pieteikumam: jāiesniedz 300–400 vārdu gara motivācijas vēstule, kurā jāatspoguļo:

1. Kāpēc vēlaties iesaistīties šīs darba grupas darbā?
2. Kāda konkrēta tēma, pētniecības problēma vai jautājums jūs interesē šajā jomā?
3. Kāda ir jūsu līdzšinējā pieredze pētniecībā? Ja šādas pieredzes nav, norādiet, kādas pētniecības prasmes vēlaties apgūt.
4. Ja jau izstrādājat pētniecisko darbu saistītā jomā, norādiet tā tēmu, darba veidu un pašreizējo izstrādes posmu.
5. Ja vēlaties iesaistīties pētniecības instrumentu adaptēšanā, raksturojiet savu līdzšinējo pieredzi psihometrijā, instrumentu tulkošanā, terminoloģijas izvērtēšanā vai datu analīzē. Ja šādas pieredzes nav, paskaidrojiet, kāpēc vēlaties šīs prasmes apgūt.

Nodarbību laiks un formāts: katru ceturtdienu plkst. 15.30–16.30, Zoom platformā.

4. darba grupa “Kognitīvās izvērtēšanas rīku izstrāde un validācija"

Darba grupas vadītāja: vadošā pētniece Kristīne Šneidere-Pītersa

Darba grupas tematiskais virziens

Darba grupas centrā būs kognitīvo spēju novērtēšanai paredzētu rīku izstrāde, to psihometrisko īpašību pārbaude un validācija, aptverot visus pētniecības posmus sākot no atsevišķu vienumu un uzdevumu izstrādes līdz rīka drošuma un pamatotības rādītāju izvērtēšanai dažādās klientu un pacientu grupās. Pētnieciskā darbība var ietvert gan jaunu kognitīvās izvērtēšanas uzdevumu un rīku izstrādi, gan esošo rīku pilnveidošanu un validāciju. Darba grupas galvenais fokuss būs “Rīgas Kognitīvā skrīninga testa” validācija un kognitīvo procesu izvērtēšanas baterijas izstrāde pieaugušo un gados vecāku pieaugušo izlasē.

Studējošo iesaiste: atbilstoši studiju līmenim, iepriekšējai sagatavotībai un konkrētajam pētniecības posmam studējošajiem būs iespēja iesaistīties:

• pētniecības jautājumu formulēšanā un pētījumu plānošanā;
• pētniecības instrumenta satura izstrādē;
• datu vākšanas plānošanā un īstenošanā;
• datu apstrādē, analīzē un interpretēšanā;
• pētījumu rezultātu apkopošanā un prezentēšanā.

Pieteikties aicināti dažādu studiju programmu un studiju līmeņu studējošie, kuri:

• interesējas par kognitīvo procesu izvērtēšanas pamatprincipiem;
• vēlas praktiski iesaistīties pētniecībā, izstrādājot jaunus kognitīvo procesu izvērtēšanas rīkus;
• jau izstrādā pētniecisko darbu saistītā tematā un vēlas dalīties pieredzē, saņemt atgriezenisko saiti un sadarboties starpdisciplinārā komandā.

Iepriekšējā pieredze psihometrijā, datu analīzē vai apgūti kognitīvās psiholoģijas pamati tiks uzskatīta par priekšrocību, taču tā nav obligāta. Pieteikties var arī studējošie bez iepriekšējas pieredzes, ja viņi spēj pamatot savu motivāciju, interesi par darba grupas tematiku un gatavību apgūt nepieciešamās prasmes.  

Vietu skaits un dalībnieku atlase: darba grupā tiks uzņemti ne vairāk kā pieci studējošie. Dalībnieki tiks atlasīti konkursa kārtībā, vērtējot:

• pieteikuma atbilstību darba grupas tematikai;
• pētniecisko interešu konkrētību un pamatotību;
• līdzšinējo pētniecības pieredzi;
• motivāciju un gatavību regulāri iesaistīties grupas darbā;
• studējošā iespējamo ieguldījumu darba grupas kopīgo mērķu sasniegšanā.

Prasības pieteikumam: jāiesniedz 300–400 vārdu gara motivācijas vēstule, kurā jāatspoguļo:

1. Kāpēc vēlaties iesaistīties šīs darba grupas darbā?
2. Kādi kognitīvās funkcionēšanas jautājumi vai grūtības jūs interesē?
3. Kāda ir jūsu līdzšinējā pieredze pētniecībā? Ja šādas pieredzes nav, norādiet, kādas pētniecības prasmes vēlaties apgūt.
4. Ja jau izstrādājat pētniecisko darbu saistītā jomā, norādiet tā tēmu, darba veidu un pašreizējo izstrādes posmu.
5. Kāda ir jūsu līdzšinējā pieredze psihometrijā, terminoloģijas izvērtēšanā vai datu analīzē? Ja šādas pieredzes nav, paskaidrojiet, kāpēc vēlaties šīs prasmes apgūt.

Nodarbību laiks un formāts: katru trešdienu plkst. 17.00–18.00, Zoom platformā.

5. darba grupa "Psiholoģijas pētījumos izmantoto mākslīgā intelekta (MI) metožu zinātniskā stipruma kritēriju kartējums"

Darba grupas vadītāja: prakses asist. studiju darbā Laima Dance

Darba grupas tematiskais virziens

Darba grupas mērķis ir apkopot zinātnisko un metodoloģisko literatūru, kurā aprakstīti kritēriji vai ietvari psiholoģijas pētījumu mākslīgā intelekta (MI) un mašīnmācīšanās metožu zinātniskā stipruma izvērtēšanai. Procesa gaitā tiks veikta sistemātiska informācijas kartēšana par to, kā zinātniskajās publikācijās un vadlīnijās šobrīd tiek definēts un operacionalizēts MI metožu zinātniskais stiprums, identificējot galvenos novērtēšanas mainīgos un robus esošajā literatūrā.

Studējošo iesaiste: atbilstoši studiju līmenim, iepriekšējai sagatavotībai un konkrētajam pētniecības posmam studējošajiem būs iespēja iesaistīties:

• pētniecības jautājumu formulēšanā un kartējuma pārskata plānošanā;
• zinātniskās literatūras meklēšanā un atlasē;
• zinātniskās literatūras kritiskā analīzē;
• iegūto kritēriju un mainīgo sistematizēšanā un sintēzē;
• pētījuma rezultātu apkopošanā un prezentēšanā.

Pieteikties aicināti dažādu studiju programmu un studiju līmeņu studējošie, kuri:

• interesējas par mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās metodēm pētniecībā;
• vēlas praktiski iesaistīties zinātniskās literatūras meklēšanā, analīzē un sistematizēšanā;
• jau izstrādā pētniecisko darbu saistītā tematā un vēlas padziļināt izpratni par MI metožu zinātnisko stiprumu, dalīties pieredzē, saņemt atgriezenisko saiti un sadarboties starpdisciplinārā komandā.

Iepriekšējā pieredze zinātniskajā darbā, kartēšanas pārskatu izstrādē vai mākslīgā intelekta/mašīnmācīšanās metodēs tiks uzskatīta par priekšrocību, taču tā nav obligāta. Pieteikties var arī studējošie bez iepriekšējas pieredzes, ja viņi spēj pamatot savu interesi par MI zinātniskā stipruma izvērtēšanu, motivāciju iesaistīties pētniecības procesā un gatavību apgūt nepieciešamās prasmes.

Vietu skaits un dalībnieku atlase: darba grupā tiks uzņemti ne vairāk kā pieci studējošie. Dalībnieki tiks atlasīti konkursa kārtībā, vērtējot:

• pieteikuma atbilstību darba grupas tematikai;
• pētniecisko interešu konkrētību un pamatotību;
• līdzšinējo pētniecības pieredzi;
• motivāciju un gatavību regulāri iesaistīties grupas darbā;
• studējošā iespējamo ieguldījumu darba grupas kopīgo mērķu sasniegšanā.

Prasības pieteikumam: jāiesniedz 300–400 vārdu gara motivācijas vēstule, kurā jāatspoguļo:

1. Kāpēc vēlaties iesaistīties šīs darba grupas darbā?
2. Kādi aspekti saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanu pētniecībā Jūs interesē?
3. Kāda ir jūsu līdzšinējā pieredze pētniecībā, tostarp zinātniskās literatūras meklēšanā un analīzē? Ja šādas pieredzes nav, norādiet, kādas prasmes vēlaties apgūt.
4. Ja jau izstrādājat pētniecisko darbu saistītā jomā, norādiet tā tēmu, darba veidu un pašreizējo izstrādes posmu.
5. Raksturojiet savu līdzšinējo pieredzi darbā ar zinātniskajām datubāzēm, literatūras sistematizēšanā, kritiskajā analīzē vai mākslīgā intelekta/mašīnmācīšanās metodēs. Ja šādas pieredzes nav, paskaidrojiet, kāpēc vēlaties šīs prasmes apgūt.

Nodarbību laiks un formāts: katru pirmdienu plkst. 17.00–18.00, Zoom platformā. 

VIP ietvaros veiktie pētījumi var kļūt par pamatu noslēguma darbu izstrādei.

VIP SABIEDRĪBAS VESELĪBA

Komandas vadītāja: doc. Aija Bukova-Žideļūna  

Pieteikties aicināti:

• dažādās studiju programmās studējošie  
• laipni aicināti ikviens, kuru interesē sabiedrības veselības tēmu izpēte 

Plānotie darba uzdevumi

VIP Sabiedrības veselība ir paredzēts dažādās RSU programmās studējošajiem, lai veidotu praktiskās iemaņas pētniecības darba organizēšanā un realizācijā. Galvenie pētniecības darba uzdevumi būs saistīti ar Sabiedrības veselības institūtā īstenotajiem pētījumiem.  

Šajā semestrī studenti kopīgi veidos noteiktas tēmas datu izmantošanas zinātniskajās publikācijās kartējumu un sistematizēs tajās pētītās tēmas un to izmantošanas veidus. Darbojoties komandās, studenti apgūs zinātniskās literatūras meklēšanas, atlases un sistematizēšanas principus, pētniecības metodoloģijas pamatus, komandas darbu un zinātnisko komunikāciju. Komandu rezultāti ļaus identificēt līdz šim mazāk pētītus sabiedrības veselības jautājumus un veidot idejas turpmākiem pētījumiem.  

Turpinot darbu VIP kursā vairākus semestrus, studentiem būs iespēja attīstīt pētniecības idejas, līdzdarboties kādā no Sabiedrības veselības institūtā īstenotajiem projektiem un strādāt pie iestrādnēm konferenču tēžu un zinātnisko publikāciju veidošanā, kā arī pētniecības, t.sk., bakalaura un maģistra darbu izstrādē nākotnē. 

VIP kursa norise

Praktiskais darbs paredzēts, organizējot kopīgas tikšanās (laiks tiks savstarpēji saskaņots, ņemot vērā studentu grafiku), pārējo laiku komunicējot attālināti. 

VIP studējošo tikšanās vieta – RSU Sabiedrības veselības institūts Rīgā, Kronvalda bulvārī 9.

Pirmā tikšanās reize – 15.oktobris plkst.15.00 

VIP GAISA KVALITĀTE, MIKROKLIMATS UN CILVĒKA VESELĪBA 

Komandas vadītāji: Prof. Ivars Vanadziņš, doc. Žanna Martinsone

Pieteikties aicināti:

• doktoranti, kuru pētnieciskais darbs saistīts ar aptauju veidošanu, aptauju veikšanu, datu analīzi, cilvēku uzvedības, attieksmes un rīcības izpēti, kā arī vides veselības un drošības jautājumu  izpēti;
• rezidenti (aroda medicīnas, ģimenes medicīnas, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas specialitātē);
• medicīnas fakultātes studenti;
• fizioterapijas un rehabilitoloģijas, psiholoģijas un veselības komunikācijas studenti;
• Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes studenti;
• socioloģijas studenti

VIP komandā laipni aicināti visi, kuriem interesē vides un darba vides drošības un veselības, iekštelpu gaisa kvalitātes un ķīmisko vielu iedarbības izpētes jautājumi.  

Komandas maksimālais dalībnieku skaits: 16 

Paredzamie darba uzdevumi (mazākās apakšgrupās par izvēlēto tematu)

VIP komandas ietvaros brīva studentu tēmas izvēle, saistīta ar vides veselības, darba vides un arodveselības jomu. Izvēlētās tēmas ietvaros: pētījuma vai eksperimenta plānošana, veikšana un rezultātu apkopojums konferencēm un publikācijām.  

Tēmas ar esošām iestrādēm:

1.tēma. Iekštelpu gaisa kvalitāte, un tās ietekmes uz labsajūtu un veselību izpēte.

Dalībnieki piedalīsies iekštelpu gaisa kvalitātes novērtējumos, monitorējot CO2, termālā komforta rādītājus, putekļu daļiņu skaitu, gaistošos savienojumus, mikrobioloģisko piesārņojumu u.c. publiskās ēkās, privātmājās u.c. Dalībniekiem būs iespēja plānot pētījumu, veikt mērījumus un analizēt datus, kā arī visus apkopojums prezentēt zinātniskās konferencēs, kā arī apkopot publikācijās un/vai bakalaura/maģistra darba tēmā/-ās.    

2.tēma: Darba vides riski un apstākļi. Komanda veiks darba vides riska faktoru izpēti (aptaujas, mērījumi, eksperimenti) kādā no nozarēm, izskatot interesējošos darba vides un drošības jautājumus/problēmas.

Dalībniekiem būs iespēja plānot pētījumu darba vides faktoru ietekmes uz veselību un drošību novērtēšanā, veikt aptaujas, mērījumus un analizēt datus. Rezultāti tiks apkopoti pārskatos, konferenču tēzēs/ziņojumos un zinātniskajā rakstā un/vai bakalaura/maģistra darba tēmā/-ās.

3.tēma. Ķīmisko produktu dzīves cikls un vides veselība: sabiedrības izpratne, attieksme un rīcība.

Dalībnieki izstrādās aptauju par ķīmisko produktu dzīves ciklu, izvēli, sastāvu,  u.c. jautājumiem, kā arī tiks veidoti situācijas uzdevumi, kas palīdzēs izprast respondentu attieksmi un rīcību. Dalībnieki arī veikts mājsaimniecībās izmantojamo ķīmisko vielu netiešās ietekmes uz cilvēku un vides veselību novērtējumu, analizējot ķīmisko vielu toksicitāti un vides datus, lai uzskatāmi parādītu rīcības sekas. Iegūtie rezultāti tiks izmantoti, lai mērķtiecīgi sagatavotu materiālus (arī mācību).

4.tēma. Materiālu, produktu (celtniecības, sadzīves ķīmija, rotaļlietas, sporta aprīkojums, kosmētika u.t.t.) un ķīmisko vielu izpēte.

Dalībniekiem piedalīsies materiālu testēšanas/eksperimenta plāna izveidošanā, realizācijā (paraugu ņemšanā/mērījumu veikšanā) un datu analīzē. Rezultātu apkopojums tiks prezentēts zinātniskās konferencēs, kā arī apkopots publikācijās un/vai bakalaura/maģistra darba tēmā/-ās.    

Iegūtos pētījumu rezultātus būs iespēja publiskot konferencēs un zinātniskajos rakstos. 

VIP kursa norise

Praktiskais darbs paredzēts mazās apakšgrupās atbilstoši izvēlētajam tematam, organizējot kopīgas tikšanās atbilstoši grafikam vienu reizi divās nedēļās (laiks tiks saskaņots), pārējo laiku aktīvi komunicējot attālināti.  

Pirmā tikšanās reize: 01.10.2026. plkst. 16:30, Aroda un vides medicīnas katedrā, Baložu ielā 14, 3.st., 301. telpa. Tikšanās notiks klātienē.

Piezīme: Kursa laikā tikšanās tiek plānotas klātienē (var tikt mainītas arī uz klātiene/tiešsaiste vai tikai tiešsaiste (ZOOM/Teams).

Darba veikšanas bāze: RSU zinātniskais centrs Kleisti Rīgā, Rātsupītes ielā 5 (ja nepieciešams laboratorijas infrastruktūras izmantošana), vai RSU Aroda un vides medicīnas katedras telpās Rīgā, Baložu ielā 14.

VIP ERGONOMISKĀS DARBA VIETAS VESELĪGĀ VIDĒ: ERGONOMIKA 

Komandas vadītāja: asoc.prof. Jeļena Reste

Pieteikties aicināti:

• doktoranti, kuru pētnieciskais darbs saistīts ar muskuloskeletālo veselību un fizioloģiju, biomehāniku un muskuloskeletālo slimību profilaksi;
• rezidenti (aroda medicīnas, ģimenes medicīnas, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas specialitātē);
• Medicīnas fakultātes studenti;
• Veselības komunikācijas studenti;
• Fizioterapijas, veselības sporta un rehabilitoloģijas studenti,  
• Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes studenti.

Laipni aicināti ikviens, kuru interesē ergonomika, biomehānika un ar darbu saistīto veselības traucējumu profilakse

Komandas maksimālais dalībnieku skaits: 12

Paredzamie darba uzdevumi (mazākās apakšgrupās par izvēlēto tematu)

1. grupa. Ar darbu saistīto un ergonomisko faktoru izraisīto rokas funkcionālo traucējumu agrīnas atpazīšanas iespēju izpēte.

Komandas dalībnieki veiks praktisku pētījumu ar digitālās infrasarkanās digitālās termogrāfijas, virsmas elektromiogrāfijas un dinamometrijas pielietojumu, lai noskaidrotu, kā mainās roku muskuļu spēks un funkcionālais stāvoklis atkarībā no dažādiem ergonomiskiem faktoriem. Būs nepieciešams izpētīt literatūru, veikt mērījumus, apkopot datus, kā arī būs iespēja prezentēt tos konferencēs, veidot publikācijas vai savu pētniecisko darbu.

2. grupa. Portatīvo datoru ietekmes izpēte uz lietotāju veselību.

Komandas dalībniekiem būs nepieciešams piedalīties praktisko mērījumu organizēšanā un veikšanā ar kustību analizatoriem, apstrādāt iegūtus rezultātus, analizēt un apkopot literatūras avotu datus; varēs piedalīties konferencēs, arī  izstrādāt savu pētniecisko darbu.  

3. grupa. Mazkustīguma, un to veicinošu / mazinošu faktoru izpēte un  attālinātā darba ergonomikas izpēte. 

Komandas dalībniekiem būs nepieciešams piedalīties iepriekš veiktās aptaujas datu analīzē, apkopošanā un publikācijas sagatavošanā, kā arī praktiskajos mērījumos ar portatīvajiem 3D kustību analizatoriem, apstrādāt iegūtus rezultātus, analizēt un apkopot literatūras avotu datus; prezentēt rezultātus konferencēs, varēs izstrādāt arī savu pētniecisko darbu.

4. grupa. Plecu joslas biomehānikas un muskuļu sasprindzinājuma izpēte dažādu ergonomisku faktoru ietekmē.

Komandas dalībnieki pētīs plecu joslas ergonomiku un biomehāniku, būs iespēja veikt praktiskus mērījumus ar goniometru, miotonometru un dinamometru dažādos ergonomiskos scenārijos. Darba gaitā vajadzēs veikt mērījumus, apstrādāt un apkopot iegūtus rezultātus, analizēt un apkopot literatūras avotu datus; varēs piedalīties konferencēs, kā arī izstrādāt savu pētniecisko darbu.

Iegūtos pētījumu rezultātus būs iespēja publiskot konferencēs un zinātniskajos rakstos.

VIP kursa norise

Praktiskais darbs paredzēts mazās apakšgrupās atbilstoši izvēlētajam tematam, organizējot kopīgas tikšanās atbilstoši grafikam vienu reizi divās nedēļās (laiks tiks saskaņots), pārējo laiku aktīvi komunicējot attālināti.  

Darba veikšanas bāze: Aroda un vides medicīnas katedras telpās Rīgā, Baložu ielā 14, RSU zinātniskais centrs Kleisti Rīgā, Rātsupītes ielā 5, vai RSU.

Pirmā tikšanās reize orientējoši 7.10.2026. 

ATTĪSTĪBAS TENDENCES UN SOCIĀLĀ UZMANĪBA PĒTNIECĪBĀ 

Komandas vadītāja: PhD., docente Sanita Šuriņa

2026./2027. gada rudenī šajā VIP kursā būs sešas komandas, kurās visu līmeņu studējošie, kuri vēlas attīstīt savas pētniecības, datu analīzes, laika plānošanas, sadarbības komandā un prezentēšanas prasmes, strādās kopā ar docētājiem pie dotās tēmas. Studenti iegūst iespēju gatavoties prezentēt rezultātus konferencēs, sagatavot publikācijas un attīstīt idejas turpmākajiem noslēguma darbiem.

Pieteikties aicināti: studenti, kuru pētnieciskā interese saistīta ar psiholoģijas un radniecīgo zinātņu nozaru attīstības tendenču un sociālās uzmanības izpēti, psiholoģisko procesu un veselības izpēti, digitālo tehnoloģiju izmantošanu pētniecībā un praksē, kā arī psihometrisko instrumentu (t. i., psiholoģisko testu un aptauju) izstrādi, adaptāciju, aprobāciju un validāciju. Īpaši aicināti studenti, kuri vēlas apgūt un praktiski pielietot pētniecības, datu vākšanas, datu apstrādes un statistiskās analīzes metodes, izstrādāt un pārbaudīt psiholoģiskās novērtēšanas instrumentus, analizēt psiholoģisko procesu, uzvedības un emocionālo grūtību, kā arī psiholoģiskās veselības un labbūtības jautājumus. Dalībniekiem būs iespēja iesaistīties gan teorētiskās literatūras izpētē, gan empīriskos pētījumos un praktiskā pētniecības darbā, tostarp normatīvo rādītāju izstrādē un dažādu digitālo risinājumu izmantošanā.

Būtisks nosacījums iekļaušanai komandā: argumentēta motivācija, ieinteresētība tēmas izpētē, kā arī savu pētniecisko interešu saskaņotība ar konkrētās komandas fokusu.

Paredzamie darba uzdevumi (mazākās apakšgrupās par izvēlēto tematu)

1. grupa. Pētniecības tendenču un sociālās uzmanības izpēte konkrētā zinātņu nozarē

Grupas vadītāja: doc. PhD. Sanita Šuriņa

Apakšgrupas ietvaros dalībniekiem būs iespēja izināt un praktiski izpētīt pētniecības tendences un sociālo uzmanība konkrētā zinātnes nozarē, izmantojot bibliometrijas un altmetrikas metodes. Bibliometriskā analīze ļauj identificēt citētākos autorus un institūcijas, nozīmīgākās publikācijas un visbiežāk pētītās tēmas, kā arī analizēt zinātnieku un institūciju sadarbības tīklus un publikāciju ietekmi globālā kontekstā. Savukārt altmetrikas metodes ļauj izvērtēt pētījumu sociālo uzmanību un popularitāti ārpus akadēmiskās vides, analizējot to atspoguļojumu medijos, sociālajos tīklos, emuāros un citos digitālajos kanālos. Šāda kompleksa pieeja nodrošina iespēju kvantitatīvi un daudzdimensionāli raksturot gan zinātniskās pētniecības attīstības tendences, gan sabiedrības interesi un reakciju uz konkrētiem pētījumiem un tēmām.

2. grupa. Latvijas Klīniskā personības testa (LKPT) atjaunošana un aprobācija 

Grupas vadītājas: Mg.psych. Laura Pētersone sadarbībā ar asoc. prof. Dr.psych. Jeļenu Koļesņikovu un docenti Dr.psych. Viktoriju Perepjolkinu

Šajā komandā aicināti studenti, kuriem ir interese piedalīties nozīmīga psiholoģiskās novērtēšanas instrumenta - Latvijas Klīniskā personības testa (LKPT) - atjaunošanā un adaptācijā mūsdienu prasībām. Projekta ietvaros strādāsim pie diagnostiskā rīka pilnveides pieaugušajiem, kas balstīts jaunajā Starptautiskajā slimību klasifikatorā (SSK-11), lai precīzi novērtētu psihisko traucējumu simptomu intensitāti, personības iezīmes, funkcionēšanas grūtības un sociālās adaptācijas spējas. Dalība komandā sniegs iespēju padziļināt izpratni par klīnisko psihodiagnostiku, līdzdarboties skalu un pantu formulēšanā, izstrādāt teorētisko pamatojumu, kā arī iegūt praktisku pieredzi datu vākšanā un instrumenta aprobācijā pilotpētījumā, tādējādi sniedzot reālu ieguldījumu Latvijas klīniskās psiholoģijas praksē un nodrošinot vērtīgu iestrādi pašu pētnieciskajiem darbiem.

3. grupa. Fluīdā intelekta testa izstrāde un psihometriskā validācija

Grupas vadītāja: doc. Dr.psych Viktorija Perepjolkina

Apakšgrupas ietvaros dalībniekiem būs iespēja praktiski iesaistīties jauna, kultūrneitrāla fluīdā intelekta testa aprobācijā, empīriskajā izmēģināšanā un datu vākšanā. Darba procesā tiks apgūti modernās testu teorijas (IRT) principi pantu parametru ($a$, $b$, $c$) un informācijas līkņu analīzei, kā arī mērījuma invariances pārbaude dažādās demogrāfiskajās grupās, izmantojot programmas JASP un Jamovi.  

4. grupa. Digitālās tehnoloģijas jauniešu kognitīvo procesu izpētē un attīstīšanā sportā 

Grupas vadītājas: Mg.paed. Solvita Pleinica, doc.PhD. Sanita Šuriņa

Apakšgrupas ietvaros dalībnieki iepazīs un analizēs digitālo tehnoloģiju izmantošanas iespējas jauniešu kognitīvo procesu izpētē un attīstīšanā sporta kontekstā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem kognitīvajiem procesiem kā uzmanība, uztvere, reakcijas ātrums, lēmumu pieņemšana un izpildfunkcijas, kā arī mūsdienīgu digitālo risinājumu, virtuālās un jauktās realitātes, acu kustību izsekošanas, digitālo kognitīvo uzdevumu un citu interaktīvu tehnoloģiju, izmantošanai šo procesu novērtēšanā un attīstīšanā. Analizējot zinātnisko literatūru un aktuālos pētījumus, dalībnieki izvērtēs digitālo tehnoloģiju iespējas, ierobežojumus un turpmākās attīstības virzienus jauniešu sporta psiholoģijas pētniecībā un praksē. Balstoties uz iegūtajām zināšanām, dalībniekiem būs iespēja izstrādāt arī savu inovatīva digitāla risinājuma, intervences vai pētniecības instrumenta ideju jauniešu kognitīvo procesu izpētei vai attīstīšanai sportā.

5. grupa. Uzvedības un emocionālo traucējumu novērtēšanas instrumenta izstrāde pusaudžiem 

Grupas vadītājas: Mg.psych., lekt. Zane Gulbe sadarbībā ar asist. p.i. Mg.psych. Lindu Nauzeri

Apakšgrupas ietvaros dalībnieki strādās pie pusaudžu uzvedības un emocionālo traucējumu simptomu novērtēšanas instrumenta aprobācijas, kas ietver izstrādāto skalu pārbaudi, datu ievākšanu ar datorizētu novērtēšanas rīku, kā arī iegūto rezultātu apstrādi un analīzi. Šis process paredz drošas, standartizētas un ilgtspējīgas psihometrisko instrumentu digitālās datubāzes izveidi REDCap vidē, nodrošinot korektu datu uzglabāšanu un efektīvu turpmāko analīzi.

6. grupa. Psiholoģiskā veselība fiziski aktīvā populācijā

Grupas vadītājas: Mg.Psych. Beate Evelīna Dišlere

Apakšgrupas ietvaros dalībnieki iepazīs un strādās pie izdegšanas riska un aizsargfaktoru izpētes fiziski aktīvu cilvēku un sportistu vidū, kas ietver individuālo psiholoģisko un sporta vides faktoru identificēšanu un analīzi, kas saistīti ar izdegšanas simptomu attīstību un mazināšanu. Pētījumu ietvaros tiks analizēta tādu faktoru kā psiholoģiskā labbūtība, personības un pašregulācijas aspekti, sporta un treniņu vide, sociālais atbalsts un citi potenciāli nozīmīgi faktori saistība ar izdegšanu, lai identificētu riska un aizsargfaktorus, kas var palīdzēt labāk izprast izdegšanas veidošanos un veicināt tās profilaksi sporta un fizisko aktivitāšu vidē.