RSU prof. Andra Sprūda viedoklis par situāciju Ukrainā un ES sankcijām pret Krieviju
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes profesors un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds 27. janvāra raidījumā Rīta Panorāma komentēja ārpolitikas aktualitātes – Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, situāciju Ukrainā u. c.
Ukrainas Drošības dienests paziņojis, ka promaskavisko separātistu izraisītā asinspirts Mariupolē (Ukrainā) notikusi pēc Krievijas virsnieku pavēles. Tikmēr Rietumvalstis plāno jaunas sankcijas pret Krieviju. Cik uzticama ir Ukrainas paustā versija par notikušo Mariunpolē?
RSU profesors Andris Sprūds uzskata, ka versijas par notikušo ir ļoti dažādas, taču varam runāt par Krievijas nedeklarētā kara turpinājumu. Tas droši vien ir ne tik daudz separātistu, bet Krievijas plāns iebaidīt un savienot separātistu teritorijas ar Krimu.
Andris Sprūds, izsakot viedokli par jaunām ES sankcijām pret Krieviju, uzsver, ka pašā Eiropā nemaz tik gludi ar politiku un ekonomiku neiet, ja atceramies, kas notiek Grieķijā. Turklāt visi no sankcijām ir noguruši. Protams, ja nedeklarētais karš turpināsies, tad būtu jādomā par jaunām sankcijām, taču par tādām, kas tiešām Krievijai būtu sāpīgas, piemēram, tiek minēta Krievijas izslēgšana no banku operāciju sistēmas, kas varētu sagraut Krievijas ekonomiku.
Sankcijas, protams, būtu sāpīgas ne tikai Krievijai, bet arī Eiropai, ASV un kopējai globālajai ekonomikai, atzīst prof. A. Sprūds, taču, ja dzīve piespiedīs – ja būs plaša mēroga ofensīva un Krievijas deklarētais karš –, tad par to varēs runāt.
„Ja nevar izdarīt visu, tas nenozīmē, ka nav jādara nekas. Šajā situācijā jau nav pārāk daudz instrumentu, kā ietekmēt Krieviju. Var teikt, ka sankcijas patiesībā Krieviju ir padarījušas vēl agresīvāku, jo tās ir iedzinušas Krieviju stūrī.” Taču Eiropa zaudētu savu seju, ja neparādītu nostāju. Sankcijas ir viens no risinājumiem.
Latvijas nostāja par Eiropas sankcijām ir mazāk skaļa nekā, piemēram, lietuviešu, taču A. Sprūds domā, ka tā ir pārdomāta, piesardzīga un vienlaikus arī gudra rīcība, jo jāskatās, kas notiks tālāk.
Jautāts par Latvijas prezidenta braucienu uz Maskavu, RSU profesors cer, ka prezidents nebrauks, jo „tas nonāktu pretrunā mūsu pozīcijai, kas līdz šim bijusi principiāla. Tas ir jautājums par mūsu pašcieņu.”
Grieķijas vēlēšanās uzvarējuši kreisie radikāļi, un ir radies jautājums, vai grieķi var pateikt, ka parādus neatdos un stāsies ārā no ES. Andris Sprūds uzskata, ka tas būtu vissliktākais un neiespējamākais scenārijs. Turklāt Grieķijas sabiedrība neuzticas savai elitei un ir par palikšanu eirozonā. „Visticamāk, ka tiks meklēti jauni risinājumi. Taču pieļaut var visu, jo pirmo reizi Eiropā pie varas nākusi populistiska valdība.”
Ja Latvija atteiktos no dalības starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Milānā, vai tas grautu Latvijas tēlu? „Ja mēs uzreiz būtu pateikuši, ka nepiedalīsimies, tas kopumā negrautu Latvijas tēlu. Bet tagad esam gribējuši piedalīties, esam iztērējuši naudu utt., līdz ar to izskatās, ka mums te notiek tāda muļāšanās. Ja ir pateikts A, tad jāpasaka arī B. Īpaši Eiropas prezidentūras kontekstā Latvijai būtu jāparāda sevi kā pilnvērtīgai valstij. Ja procesu esam sākuši, tad tas būtu jāturpina.”
