22 gadus vecais RSU absolvents savam biznesam plāno piesaistīt 100 tūkstošus eiro

Izlaiduma ziedi tikai nesen novītuši, bet Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) starta uzņēmējdarbības vadības absolvents Kristers Jurševskis jau ir ceļā uz 100 tūkstošu eiro piesaisti savai aplikācijai Drone Pilot.

Dzīvē mēdz būt dažāda veida zīmīgi pagrieziena punkti, kas ievirza notikumu plūdumu citā gultnē. Kristeram Jurševskim viņa 22 dzīves gados tādi ir bijuši jau vairāki. Būdams 11 gadu vecs, viņš ģimenes ceļojumā ASV nokļuva tieši laikā, kad Stīvs Džobss "palaida" iPhone, un pēcāk, redzēdams teju masveida histēriju ap aplikācijām, saprata, ka gribētu apgūt programmēšanu. Savukārt 15 gadu vecumā viņam vectēvs uzdāvināja grāmatu, kas mudināja attīstīt tās rakstura īpašības, kuras viņš dēvē par būtiskām jaunuzņēmumu veidošanai un biznesa ideju virzīšanai.

Kristeram viss noticis teju nepiedienīgā vecumā. 15 gadu vecuma viņš, būdams Draugiem Group programmētājs, guva pirmo darba pieredzi, bet šovasar, tikko absolvējis RSU bakalaura studiju programmu Starta uzņēmējdarbības vadība, Kristers jau liek lietā gūtās zināšanas un iepriekšējo start-up pieredzi, lai savāktu nepieciešamo finansējumu 100 tūkstošu eiro apmērā savai bezpilota lidaparātu satiksmes kontrolēšanas platformai Drone Pilot.

Uz sarunu atbraucis ar longbordu un MacBook padusē, Kristers uzbur nākotnes ainu, kur gaisa telpā nemitīgi cirkulēs droni, ko pieskatīs īpaši lidaparāti policisti. Taču, kamēr mēs uz to ejam, jaunais stārtaperis strādā pie savas dronu platformas, kas savedīs kopā pilotus ar gaisa telpas pārvaldītājiem.

Kāda izskatās tava darbadiena?

Lai varētu uzturēt sevi un savu Drone Pilot ideju, patlaban uzņemos arī dažādus citus projektus, piemēram, Swedbank balss spēles DzieDot īstenošanu vai vizuālās identitātes veidošanu vienai vērienīgai konferencei. Taču tad, kad nepieciešamais finansējums Drone Pilot būs piesaistīts, ceru pieslēgties tam full-time režīmā. Patlaban izskatās, ka plānotie līdzekļi – ap 100 tūkstošiem eiro – varētu tikt piesaistīti ar biznesa eņģeļu palīdzību, kas būtu loģiski, jo nišā, kuru esmu izvēlējies, ļoti noderētu arī investors, kas sniedz padomu, politiski palobē. Pie projekta šobrīd strādāju viens – esmu idejas attīstītājs un nodarbojos ar juridiskajiem jautājumiem, dizainu, programmēšanu.

Mana ikdiena paiet birojā, un tas ir jaunums, jo iepriekš strādāju no mājām. Pie biroja tiku ar mērķi nestrādāt pie Drone Pilot nepārtraukti, bet teikšu, kā ir, – arī tad, kad atnāku mājās no biroja, turpinu strādāt pie projekta. Taču es nesūdzos – šo procesu ļoti izbaudu, jo ticu šai idejai! Tāda veida risinājumam, kur vienā platformā integrēti gan dronu piloti, gan gaisa telpas pārvaldītāji, tiešu konkurentu Eiropā nav. Ir vairāki lokāli risinājumi, taču ne tāds, kādu esmu iecerējis es. Turklāt redzu, ka vajadzība pēc tā arvien pieaug, – dronu lietošana kļūst arvien ierastāka, tie top lētāki, arvien vairāk biznesi saprot, kā droni varētu palīdzēt efektivizēt viņu ikdienu, lietojot, tos, piemēram, loģistikā, lauksaimniecībā, teritoriju apsekošanā. Tāpēc, līdzīgi kā uz ielas regulē satiksmi, mums ir jādomā, kā regulēt dronus gaisa telpā.

Saki, vai tu vispār jebkad atpūties?

Protams. Man patīk aktīva atpūta, viss, kur iesaistīts adrenalīns, piemēram, skeitbords, snovbords, veikbords, kikbokss un kaut izpletņlēkšana – tā vislabāk var atslēgt galvu. Reizi pa reizei paceļoju. Pavisam nesen biju nedēļu Kiprā, kas izvērtās par tādu kā digitālo detoksu – pirmās dienas daudzu jo daudzu gadu laikā, kad dzīvoju bez datora. Ceļojuma sākumā vēl atbildēju, izmantojot telefonu, bet tad sapratu – kad vēl man šāda iespēja būs, un noliku malā arī to. Šajā ceļojumā es daudz mācījos, jo ar draugu vienojāmies katru dienu izdarīt ko tādu, kas pēc iespējas vairāk liek mums izkāpt no komforta zonas. Tā es gan sportā, gan atpūtā, gan darbā meklēju izaicinājumus, esmu atvērts jaunām idejām un piedzīvojumiem, jo tikai tā varu ko jaunu apgūt, jaunus ceļus vai iespējas ieraudzīt.

Vai šī – atvērtība jaunajam – ir īpašība, kas būtiska arī biznesā?

Noteikti. Biznesu vispār, es uzskatu, nevar iemācīties. Visa pamatā ir rakstura īpašības, kas vai nu piemīt, vai arī ir attīstāmas. Bez tā, ka cilvēks ir open-minded, jābūt arī disciplinētam – ir jādara, ne tikai jārunā. Ideja ir viena lieta, bet jābūt spējai to novest līdz rezultātam. Ja kāds man teiks – man arī ir tieši tāda pati ideja par dronu lietotāju platformu, svarīgi būs tikai tas, kurš pirmais no mums to īstenos un kāds būs radītais produkts. Vēl būtiski ir prast "sajust" otru – ar kādām domām, ar kādu enerģiju viņš nāk –, jo tikai tā var vislabāk saprast, kā otru uzrunāt. Svarīgi arī, kādu tīklu esi ap sevi uzbūvējis. Latvijā jo sevišķi word of mouth ir ļoti svarīgs, un apzināti šādu profesionālo tīklu ap sevi būvēju, kopš sāku strādāt.

Tu runā par atvērtību, par tīklu būvēšanu, bet latvieši tomēr ir samērā noslēgti...

Noslēgtība arī man ir zināmā mērā raksturīga, bet ne tad, kad runa par manām biznesa idejām. Tad esmu gatavs kāpt sev pāri un mest sev dažādus izaicinājumus.

Kad sajuti, ka tevi velk uz biznesu?

Ap to pašu vecumu, kad sāku strādāt Draugiem Group. Idejas, ko gribējās īstenot, man bija arī līdz tam, bet, uzturoties Draugiem.lv vidē, sapratu, kā top nauda, kā tiek radīta pievienotā vērtība. Sāku vairāk domāt par to, kā es varētu dzīvot no savas idejas. Tajā, kā attīstījās tālākais, liela nozīme bija maniem mentoriem, ar kuriem man ļoti veicās – gan ar onkuli, kurš ir uzņēmējs, gan industrijas cilvēkiem, kuri mani pamanīja.

Tu minēji, ka biznesu iemācīties nevar, bet saki, ko tu tomēr esi guvis no šiem gadiem starta uzņēmējdarbības vadības programmā?

Esmu apguvis daudz aspektu, bez kuriem biznesā nevar – kā tīri matemātiski veikt aprēķinus, projekcijas, lai redzētu, cik ilgi uzņēmums varēs "pavilkt". Daudzās jomās bija ieskats, piemēram, grāmatvedībā, – tieši tik daudz, cik uzņēmuma vadītājam ir jāzina. Taču augstskola kopumā bija izaicinājums – kā mobilizēties un no milzīga informācijas apjoma radīt vienu īsu kopsavilkumu, kā ģenerēt idejas noteiktā termiņā. Sākumā es vispār nebiju domājis doties studēt, gribēju sevi attīstīt citos ceļos, bet tagad redzu, ka šo trīs gadu laikā esmu ļoti audzis. Laiks man vienmēr licies dārgs, un nekad to lieki netērēju, tāpēc arī studiju gados centos izmantot visas iespējas, no visa gūt maksimumu. Tieši tāpēc studiju gados ļoti daudz ieguvu.

Vai Latvija ir laba vieta stārtapiem jeb iesācējuzņēmumiem?

Noteikti! Latvija jau labu laiku ir laba vieta jaunuzņēmumiem. Latvijā ir laba vide stārtapiem gan no likumdošanas, gan valsts līmeņa atbalsta viedokļa, turklāt mums ir daudz augsta līmeņa profesionāļu, kuru algas līmenis vēl nav nepieejamos augstumos. Arī ģeogrāfiski atrodamies lieliskā vietā – varam ērti doties vai nu uz konferencēm, vai pie investoriem, ir daudz labu transporta savienojumu. Turklāt te ir manas mājas un, pat ja uz kādu brīdi došos prom, ja vien būs iespēja, atgriezīšos.

Pieminēji profesionāļus. Vai ir kādi cilvēki vai kādas lasītas atziņas, kas tevi iespaidojuši?

Manam vectēvam vienmēr mājās bijis daudz grāmatu, un vienreiz viņš man uzdāvināja Džo Vitāles grāmatu Dzīves instrukcija, kura tiek pozicionēta kā grāmata, kas jāpiešķir katram jaundzimušajam. Pēc tās izlasīšanas sāku pie daudzām lietām piedomāt, ar sevi iekšēji strādāt, un redzēju, kā tas atspoguļojas manā dzīvē. Bet pēdējā laika grāmata, kas man daudz palīdzējusi, ir Marka Mensona The Subtle Art of Not Giving a F*uck. Tas ir New York Times bestsellers, kurā ir runa par mūžīgo ne pārāk veselīgo apsēstību ar būšanu pozitīvam un par to, kā nošķirt būtisko no nebūtiskā. Satīriski teksti, bet doma apakšā ir vērtīga. Ikvienam ieteiktu izlasīt šo grāmatu.

Par cilvēkiem runājot, mani ir iedvesmojuši daudzi pazīstami uzņēmēji. Un, lai arī nejūtos vēl neko grandiozu sasniedzis, vienaudži reizēm ir teikuši, ka pēc sarunas ar mani jūtas iedvesmoti, tāpēc mēdzu padalīties ar savu pieredzi, ja redzu, ka tas var būt kā stimuls citiem. Pats vēl nejūtos neko grandiozu sasniedzis, bet jau tagad jūtu vēlmi dalīties ar to, ko esmu iemācījies. Tāpēc arī tikko vienu semestri mācīju Piņķos starptautiskajā Exupery skolā 6. un 7. klasei Mobile Design un Design Thinking. Mēs patlaban dzīvojam pasaulē, kur viss tiek maksimāli īsi un kodolīgi iepakots, visās platformās konteksts ir tik pieejams, turklāt mazās porcijās, un attention span jeb laiks, ko cilvēks spēj nofokusēties uz vienu vai otru lietu, paliek arvien mazāks. Nonākt atkal skolā un strādāt ar padsmitniekiem bija ļoti interesanti, lai gan arī – tas bija kārtējais izaicinājums.

Kristers Jurševskis, 22 gadi

RSU bakalaura studiju programmas Starta uzņēmējdarbības vadība absolvents
Patlaban veido bezpilota lidaparātu aplikāciju Drone Pilot: www.dronepilot-app.com