Pārlekt uz galveno saturu
Pētniecība
SHARE
COVID-19
Sabiedrības veselība

Izglītības sektorā strādājošie bija tā valsts un pašvaldību sektora darbinieku grupa, kurai salīdzinoši ātri vajadzēja pielāgoties prasībām, ko noteica epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 laikā. Vairākums darbinieku nebija gatavi pēkšņai attālinātā darba ieviešanai, jo tā prasīja ne vien digitālās kompetences, bet arī atbilstošu darba vidi, kā arī veica sociālās korekcijas ierastajā komunikācijā.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki veica analīzi par situāciju, ar kuru saskārās teju visi izglītības nozares darbinieki, lai izceltu izaicinājumus un priekšrocības krīzes radītajos apstākļos. Analīze aptver Covid-19 pandēmijas periodu Latvijā. Pētījuma aptaujā par veselību, novecošanos un pensionēšanos Eiropā (Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe, SHARE ) piedalījās 50 gadus un vecāki dalībnieki: 29 strādāja izglītības nozarē, bet 130 – citā nozarē.

Būtiskākie rezultāti

Pirms Covid-19 izglītībā strādājošie retāk izjuta skumjas un depresiju (attiecīgi 19 % un 29 %) un vientulības sajūtu (attiecīgi 6 % un 18 %) salīdzinājumā ar pārējiem.

Analizējot tos, kuri pirms Covid-19 pandēmijas atzīmēja depresijas simptomus vai vientulības sajūtu, visiem izglītībā strādājošiem sajūtas pastiprinājās arī pirmā viļņa laikā. Salīdzinājumam – depresijas simptomu pastiprināšanos norādīja mazāk nekā puse, savukārt vientulības sajūtas saglabāšanos 88 % citur nodarbināto. Jāpiebilst, ka 12% citur nodarbināto vientulības sajūta pastiprinājās.

Covid-19 pirmā viļņa laikā vairāk nekā trešdaļa pētījuma dalībnieku pārtrauca kontaktus ar bērniem vai tie kļuva retāki, tā vietā tikai daļa izglītībā strādājošo biežāk sazinājās elektroniski (67 %). Savukārt kontakti ar vecākiem retāki kļuva lielākajai daļai izglītībā strādājošo (61 % salīdzinājumā ar 37 % citur nodarbināto). Tā vietā lielākā daļa izglītībā strādājošo ar vecākiem sazinājās elektroniski katru dienu (60 %). Kopumā nedaudz vairāk par pusi pētījuma dalībnieku Covid-19 pirmā viļņa laikā daļēji vai pilnībā zaudēja kontaktus ar tuviniekiem. Jāuzsver, ka izglītības nozarē (32 %) retāk nekā citur nodarbinātie (46 %) ar tuviniekiem tā vietā sazinājās elektroniski.

40 % dalībnieku norādīja uz retākiem kontaktiem ar kaimiņiem, draugiem, kolēģiem u. c. Pozitīvi vērtējams, ka Covid-19 pirmā viļņa laikā lielāka daļa izglītībā strādājošo izmantoja elektronisko saziņu (41 %) salīdzinājumā ar citiem (29 %).

Vienlaikus ar paradumiem, kas saistīti ar darba dzīvi un saziņu, Covid-19 ietekmēja aktivitātes, kas saistītas ar veselības uzturēšanu. Lai gan valstī noteiktie ierobežojumi daļēji skāra pārvietošanās iespējas, vairāk izglītībā strādājošo tomēr nepārstāja doties pastaigās un saglabāja šo paradumu lielākā apmērā kā citā nozarē strādājošie. Nedaudz vairāk bija arī tādu, kas devās pastaigās biežāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas (skat. attēlu).

Pastaigas ārpus mājas Covid-19 pirmā viļņa laikā (%)attels_covid-19_ietekme_uz_soc_kontaktiem_izgl_sektora_nodarbinatajiem.jpgKaut gan izglītības nozarē strādājošajiem bija straujāks un apjomīgāks Covid-19 ierobežojumu un pielāgošanās izaicinājums, iespējams, digitālā sociālā komunikācija un veselības pratība varētu būt veicinoši faktori veiksmīgākai noturībai pret ierobežojumiem un veselības paradumu saglabāšanai.

Raksta autores:
RSU vad. pētniece Ieva Reine, lekt. Madara Miķelsone un doc. Aija Bukova-Žideļūna

Raksts veidots, izmantojot pētniecības pieteikumu Sabiedrības novecošanās izaicinājumi Baltijas jūras reģionā nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/540.