Studiju prorektore Tatjana Koķe nekad nav baidījusies no sarežģītiem darbiem ar augstu atbildību

Kā tas ir – būt par studiju prorektori vienā no Latvijas lielākajām augstskolām? Ar ko šo darbu var salīdzināt – tā ir smaga vezuma vilkšana, kāpšana kalnā vai kas cits?

Ja gribi būt noteicējs par savu dzīvi, tad nevar pakļauties apstākļiem un nosacījumiem, tie ir jāveido pašam. Tā noteikti ir kalnā kāpšana.

Jāatzīst, ka profesionālajā darbā nekad neesmu vairījusies no sarežģītiem darbiem ar augstu atbildību. Tāpēc, kad pēc izglītības un zinātnes ministres darba tiku aicināta strādāt RSU, nācu ar skaidru apņemšanos, ka gribu ieguldīt savas uzkrātās zināšanas, prasmes, pieredzi, t. sk. profesionālos kontaktus, RSU attīstībā.

RSU Latvijas mērogā vienmēr ir izcēlusies ar labi organizētām, saturiski piepildītām studijām un nozīmīgu pētniecību. Investīcijas kvalitatīvās studijās un pētniecībā strauji pieaug, un ir liels gandarījums, ka RSU prestižs ir audzis ne vien lokāli, bet arī starptautiski.

Kad 2013. gadā sākāt strādāt RSU, intervijā teicāt, ka bieži vien gribat sasniegt vairāk, nekā spējat. Vai RSU darbā ir palicis kas iesākts, nepabeigts?

Mūsdienu straujajā pasaulē, arī tajā, ko sauc par tradicionālo akadēmisko vidi, nav iespējams ilgi baudīt sasniegumu gandarījumu, jo mainās ārējie faktori, iekšējie nosacījumi, un tas, kas bija progresīvs vakar, šodien vairs nesniedz gaidītos rezultātus.

Piemērs tam ir 2015. gadā RSU ieviestie studiju kvalitātes kritēriji. Šo kritēriju izstrādes procesā bija panākta savstarpējas ieinteresētības gaisotne starp studentiem un docētājiem. Studiju gadu vecākie veica lielu darbu, lai piedāvātu datos balstītu kritēriju atlasi, docētāji no sava skatupunkta bagātināja tos, administrācija veica lielus ieguldījumus, lai nodrošinātu institucionālo kritēriju sasniegšanu un pilnveidi. Jāsaka, arvien, kad RSU piedzīvo kāda studiju virziena akreditācijas vizīti, eksperti atzinīgi izsakās par RSU infrastruktūru studiju procesa nodrošinājumam, piem., bibliotēkas resursiem, interneta pieejamību u. tml. Taču studiju procesa modernizēšanā un uzlabošanā punktu pielikt nav iespējams. Pēdējā laikā ļoti intensīvi parādās jauni mākslīgā intelekta produkti, ko jāprot racionāli un produktīvi izmantot studijās un pētniecībā. Tā ir joma, kas jau tuvākajā laikā strauji mainīs gan akadēmisko vidi, gan tās paradumus. Ceru, ka pozitīva nozīme un jaunas iespējas radīs RSU iekšējā konsolidācija, piemēram, sociālajās zinātnēs, un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas integrēšana RSU.

Kuras ir nozīmīgākās izmaiņas, ko gandrīz desmit gadu laikā izdevies īstenot studiju procesā?

Neatlaidīga uzmanība “atbiruma” mazināšanai, respektīvi, studenta atbildības stiprināšana par uzņemtajām saistībām un docētāja ieinteresētības spēcināšana par studentu virzību studiju kursā, kā arī atbildība par saviem ikdienas, rutīnas pienākumiem, piemēram, savlaicīgu vērtējumu izlikšanu e-studijās. Starp citu, sen esam atteikušies no jebkādas “papīra” dokumentācijas, kas ne tikai saudzē resursu patēriņu, bet arī vairo procesu caurskatāmību.

Studentu pilntiesīga iesaiste studiju procesa jautājumu aktualizēšanā un risināšanā. Esmu pārliecināta, ka studijas universitātē nav tikai specialitātes apguve, bet gan dzīves pieredzes bagātināšana, personības tapšana un stiprināšana. Ar to domāju, ka

docētājiem ne tikai jāmāca un jāizvirza prasības studentam, bet arī jāveido vide, kur students var izpaust savas stiprās puses un nebaidīties atklāt arī vājās, lai būtu iespēja izaugsmei. Uzsvars uz iesaistīšanos, iekļaušanos, ne tikai atmiņas vingrināšanu.

Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju ieviešana ir intensificējusi studiju programmu modernizāciju gan individuāliem docētājiem, gan sadarbībā ar pieredzējušiem kolēģiem, jo doma bija stiprināt labās prakses pārmantojamību un pēctecību, kā arī starptautiskās pieredzes integrēšanu.

Pamazām esam panākuši atteikšanos no sadrumstalotības studiju programmās, atsakoties no viena kredītpunkta kursiem. Lai students spētu saprast un lietot studiju rezultātus, tiem jābūt skaidriem un kompleksiem – lai apgūto ne tikai varētu izmantot vienā konkrētā situācijā, bet prastu pārnest to plašākā kontekstā.

Docētāju pedagoģisko prasmju stiprināšana ir kļuvusi par normālu, ikdienas profesionālo vajadzību, pateicoties Pedagoģiskās izaugsmes centra jēgpilnai darbībai. Pedagoģiskās izaugsmes centra komanda ir pilntiesīgi un ļoti nozīmīgi RSU komandas dalībnieki.

Prof. Tatjana Koķe (centrā) 2015. gada 18. septembrī aulā uz skatuves RSU 65 gadu jubilejas Senāta svinīgajā sēdē

Pandēmijas laika stimulētā izmaiņa ir informāciju tehnoloģiju straujā ienākšana studijās. Ar milzīgu gandarījumu atceros 2020. gada 13. martu, kad kopā ar IT departamenta kolēģiem Zigmundu Zitmani, Jāni Laizānu un Pedagoģiskās izaugsmes centra kolēģiem Dzirciema ielā sekojām līdzi prof. Voldemāra Arņa Zoom platformā organizētajai lekcijai. Ar pārliecību saku, ka RSU bija pirmā un, iespējams, vienīgā Latvijas augstskola, kas nepārtrauca studiju procesu šī nezināmā izaicinājuma sākumā. Protams, tas bija iespējams, pateicoties iepriekšējām investīcijām, gan iegādājoties, piem., Panopto platformu, kuru docētāji aktīvi izmantoja savu lekciju ierakstam, gan visu nepieciešamo iekārtu savlaicīgam nodrošinājumam. Studiju procesa pastāvīgā pilnveidē paveiktā ir daudz, un nenoliedzami, ka ir jomas, kurās RSU apsteidza laiku, tāpēc spēja ātri un saprātīgi stāties pretī izaicinājumiem.

Vēl viens piemērs no doktorantūras studiju jomas. 2018. gadā Izglītības un zinātnes ministrija SAM (specifiskie atbalsta mērķi) 8.2.1. projektā rosināja RSU veidot starpdisciplināras doktora studiju programmas. Pateicoties tam, ka jau 2016. gadā tā laika Doktorantūras nodaļas dekāns prof. Aigars Pētersons ieviesa studiju plānu realizācijā apvienotās lekcijas un pat dažus studiju kursus, piem., Augstskolas pedagoģija, visu programmu doktorantiem, sadarbība un sinerģija pavēra iespēju 2022. gadā racionāli izveidot un licencēt divas studiju programmas – veselības aprūpē, apvienojot medicīnas, farmācijas un psiholoģijas programmas, un sociālajās zinātnēs, apvienojot politikas zinātni, socioloģiju, ekonomiku un vadību, tiesību zinātni, komunikācijas zinātni. Uzsveru to tāpēc, ka

savlaicīga un tālredzīga vienošanās par kopīgu mērķi un tā sasniegšanas taktiku, kā arī komandas spēku apvienošana ne vien dod tūlītēju rezultātu, bet kalpo par attīstības dzinuli perspektīvo uzdevumu veikšanā.

Kas bija grūtākais šajos gados, un kas palīdzēja tikt pāri sarežģītajiem brīžiem un darbiem?

Man nav raksturīgi dalīt darbus grūtajos un vieglajos. Ja skaidri apzinies un esi pārliecināts par veicamajiem pienākumiem, uzdevumiem un ir atbalsts no kolēģiem, vienkārši jārīkojas.

Gandrīz pastāvīgi sarežģītākais periods katru gadu ir vienošanās ar Veselības ministriju un tagad jau kādus trīs gadus arī ar Izglītības un zinātnes ministriju par budžeta vietu piešķiršanu un sadalījumu. Liels gandarījums, ja tiekam sadzirdēti. Piemēram, pirms vairākiem gadiem tika panākta budžeta vietu piešķiršana programmai Veselības vadība, kas tagad ļoti veiksmīgi darbojas, arī sešdesmit budžeta vietu sociālajās zinātnēs ir panākums.

Jāatzīst, ka grūtos brīžos milzīga nozīme ir tam, ja esi atbalstīts un pieņemts.

Uzsākot darbu mācību (Pašlaik – studiju. – red. piezīme) prorektores amatā, bija ļoti svarīgi tikt pieņemtai medicīnas profesionāļu saimē, jo joma bija man sveša, taču vadīt, koordinēt un virzīt uz izaugsmi medicīnas un visas veselības aprūpes virziena studiju darbu bija svarīgi. Pieredzējuši un ar lielu autoritāti apveltīti profesionāļi man ļoti palīdzēja un atbalstīja. Par to ļoti liels paldies! Otrs ļoti nozīmīgs atbalsta un iedvesmas avots bija un ir lietišķa un produktīva sadarbība ar Studējošo pašpārvaldi. Divas reizes esmu ieguvusi Studējošo pašpārvaldes balvu Gada draugs, kas, manuprāt, ir augstākais iespējamais apbalvojums un atzinība studiju prorektoram. Šāda attieksme ļoti palīdz pārvarēt grūtības, dod spēku virzīties uz sarežģītu jautājumu risināšanu un sasniegt labvēlīgu rezultātu iesaistītajām pusēm.

2020. gada 9. oktobris. RSU Studējošo pašpārvaldes Gada balva "Zelta pakavs 2020" nominācijā "Gada draugs" piešķirta prof. Tatjanai Koķei, kas bijusi atslēgas persona studentu problēmu risināšanā

Kuras jūsu rakstura īpašības visvairāk noderēja darbā RSU?

Cieņa pret otru cilvēku, arī sevi, atbildība, prasīgums, aizrautība un humora izjūta.

Lielākā dzīves mācība, ko guvāt šajā amatā?

Lai panāktu iecerēto, jābūt uz pierādījumiem balstītiem argumentiem un sadarbībai ar kolēģiem.

Ko jaunu uzzinājāt pati par sevi, veicot prorektores pienākumus?

Kolēģu attieksme spēcina un dod jaunu enerģiju.

Kas vai kuri brīži jūs RSU darba gados visvairāk saviļņoja, aizkustināja?

Man vienmēr ir ļoti paticis strādāt ar studentiem, lasīt lekcijas, organizēt seminārus, diskusijas. Lielu baudu un gandarījumu guvu, strādājot ar RSU doktorantiem, – kad tu redzi un jūti, ka tavs vēstījums krīt auglīgā augsnē, doktoranti uztver, attīsta un demonstrē pārrunāto ideju īstenošanu. Vadot doktorantiem studiju kursu Augstskolas pedagoģija, katru gadu spēju saskatīt “zvaigznītes”, kuras ir vērts stimulēt un dot ievirzi, un viņi savukārt sniedz vērtīgu pienesumu kursa īstenošanā. Atmiņā ir Ņikita Bezborodovs, Karina Palkova, Ieva Bikava, Olga Kiseļova un citi.

Kas, pēc jūsu domām, vispār ir veiksmīga un izdevusies dzīve?

Filozofiski sarežģīts un tajā pašā laikā vienkāršs jautājums, jo katram ir savs redzējums un gaidas par veiksmīgu un izdevušos dzīvi. Nebūšu oriģināla, ja teikšu, ka ir trīs faktori: 1. stabila, mīlestības un cieņas piepildīta ģimene, kur saprašanās var notikt arī bez vārdiem, 2. interesants darbs, kurā var pilnvērtīgi sevi realizēt un pastāvīgi mācīties, pilnveidoties, kā arī saskatīt rezultātus, kas dod gandarījumu, un atalgojums, kas nodrošina iespēju piepildīt sapņus, ieceres, hobijus kopā ar sev tuviem cilvēkiem un draugiem, 3. drošības izjūta visplašākajā nozīmē. Tās trūkumu izjutām pandēmijas laikā, kā arī pašlaik saistībā ar agresiju Ukrainā, un sekas gan individuālā līmenī, gan sabiedrībā izjūtam un izjutīsim nākotnē.

RSU studiju prorektore prof. Tatjana Koķe uzrunā Jauno docētāju skolas otrās sezonas dalībniekus atklāšanas pasākumā 2020. gada 27. augustā RSU Stomatoloģijas institūta Kalveļa auditorijā

Pasaule ir vai nav rožu dārzs?

Zinu, ka ir četri gadalaiki. Vasarā skaisti zied rozes, ja par tā esam izrādījuši gādīgu attieksmi pavasarī, rudenī, ziemā. Attieksme ietekmē arī katra nākotni. Ja grib redzēt rozes un sajust to skaisto smaržu, tas arī ir. Taču, ja koncentrējas uz ērkšķiem un kaitēkļu sagrauztiem pumpuriem, tad redz tikai to. Izlaidumu runā bieži uzsveru grieķu filozofa Plūtarha atziņu, ka cilvēka iekšējā pasaule spēj mainīt ārējo, tikai tam ir vajadzīgs viedums, pieredze un pacietība.

Kam turpmāk veltīsiet savu laiku un enerģiju?

Darbi mani atrod. Esmu Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētāja, kuras pienākumiem līdz šim RSU noslodzes dēļ nesanāca veltīt pietiekami daudz laika. Strādāju projektā Izglītības terminu tiešsaistes vārdnīcas izstrāde, kurā ir gan izaicinājumi, gan pilnveides iespējas. Un gribu, lai divas RSU doktorantes, kam vadu promocijas darbu izstrādi, pārskatāmā nākotnē iegūst zinātnes doktora grādu.