Profesors Sprūds: starpkultūru sadarbība bagātina intelektuāli
Eiropas studiju fakultātes (ESF) dekāns prof. Andris Sprūds pievienojās RSU docētāju kolektīvam fakultātes pašos pirmsākumos – 1998. gadā. Kā atzīst pats profesors, toreiz, uzreiz pēc maģistra grāda iegūšanas, tas bija profesionālais izaicinājums, kuru nevarēja palaist garām. Sociālo zinātņu studiju 20 gadu jubilejas zīmē A. Sprūds stāsta par gadiem, kas pavadīti RSU, par pirmo gadu dekāna amatā un par fakultātes attīstības vīziju.
Kā sākās jūsu stāsts Rīgas Stradiņa universitātē?
Darbs Eiropas studiju fakultātē bija patīkams profesionālais izaicinājums, ko es nevienu brīdi pa šiem 20 gadiem neesmu nožēlojis. Šis laiks paskrēja vienā elpas vilcienā, taču es joprojām ļoti labi atceros pirmo uzņemšanu, pirmos labotos studentu darbus. Toreiz biju tikko pabeidzis maģistra studijas Budapeštā un gatavojos braukt studēt uz Oksfordu. Tajā brīdī nāca arī piedāvājums pievienoties jaunai, dinamiskai komandai Rīgas Stradiņa universitātē (toreiz – Latvijas Medicīnas akadēmija). Tas bija piedāvājums, no kura nevarēju atteikties. Es biju klāt fakultātē visus šos gadus, redzēju, kā tā attīstās, un arī pats augu kopā ar to, par ko man ir liels gandarījums. Man šķiet, ka tas ir raksturīgi gan ESF, gan RSU kopumā – docētāji, kuri šeit strādā, var pilnvērtīgi augt kā savas nozares profesionāļi.
Tagad, kad esmu fakultātes dekāns, sajūtas ir interesantas un intriģējošas. Šis amats dod iespēju realizēt tās idejas fakultātes attīstībai, kas radušās, strādājot šeit, taču tas prasa apzināt un apgūt daudz jauna. Man tas ir kārtējais profesionālais izaicinājums.
Brīdī, kad tika pieņemts lēmums veidot RSU sociālo studiju programmas, tādas piedāvāja arī citas augstskolas. Kas, jūsuprāt, ļāva ESF studiju programmām nostiprināt savas pozīcijas un veiksmīgi konkurēt nu jau 20 gadus?
Par šo jāpasaka paldies Ostrovskas kundzei, fakultātes dibinātājai, un toreizējam rektoram profesoram Jānim Vētram. Man šķiet, ka svarīgākais elements fakultātes veidošanas brīdī bija skaidra un produktīva vīzija par to, kādas studijas mēs vēlamies šeit piedāvāt un attīstīt. Tas bija redzējums par jauna veida studijām pēc moduļu sistēmas, par gribošiem, varošiem un patstāvīgiem studentiem, par jauniem pasniedzējiem ar ārzemju izglītību. Zīmīgi ir arī tas, ka šo gadu laikā fakultāti ir vadījušas lielas personības – jau pieminētā Ilze Ostrovska, profesors Andrejs Vilks un profesore Ilga Kreituse, – kuri ir likuši stiprus pamatus šīs vīzijai īstenošanai.
Jā, moduļu sistēma studentam nav vienkārša, bet tie, kuri iztur šo tempu, ļoti augsti novērtē savas zināšanas un kompetences, kas iegūtas, studējot RSU. Mūsu studentam jābūt disciplinētam no pirmās līdz pēdējai studiju dienai. Intensīvas, uz patstāvīgo darbu balstītas studijas palīdz absolventiem vieglāk iekļauties dinamiskajā profesionālajā vidē. Mūsu bijušo studentu ģeogrāfija un viņu darba vietu spektrs ir labākais apliecinājums kvalitātei, ko piedāvā fakultāte.
Kā ir mainījies students šo gadu laikā?
Protams, studenti mainās, kā visa mūsu sabiedrība. 90. gadu beigās jaunietis bija gatavs vairāk ieguldīties, sakoncentrēties kādai lietai. Tagad dzīve ir daudz straujāka, tāpēc arī docētājiem ir jāpielāgojas. Šodien mēs nevaram strādāt tikai ar klasiskām metodēm, studiju procesā ienāk interaktivitāte, jaunās tehnoloģijas. Lielākais izaicinājums šobrīd ir atrast optimālo balansu starp patstāvīgo darbu – lasīšanu, rakstīšanu – un jaunām studiju formām.
Neskatoties uz dinamisko vidi, ir lietas, kuras ESF studiju procesā paliek nemainīgas. Tās ir kompetences, ko mēs studentā attīstām – spēju iedziļināties, domāt kritiski, bet tajā pašā laikā arī radoši, noformulēt un pamatot savu viedokli. Jāsaka, ka to ne tikai mācam, bet arī paši fakultātē strādājam pēc šiem principiem – mums katram bieži vien ir viedoklis, kas ne vienmēr sakrīt ar pārējo redzējumu, bet mēs argumentēti diskutējam un pieņemam šo viedokļu dažādību. Tāpat mums izdevās saglabāt pieeju, ka studijas notiek mazās grupās un balstās uz studenta patstāvīgo darbu. Tas ir svarīgi, jo prasme koncentrēties, iedziļināties, kvalitatīvi diskutēt nekad nezaudēs savu aktualitāti.
Kāds ir jūsu redzējums par Eiropas studiju fakultātes attīstību?
Viens no aspektiem, ko vēlos kā dekāns attīstīt, ir starptautiskās dimensijas stiprināšana. Tas ietver gan ārvalstu docētāju piesaisti, gan studiju programmu angļu valodā atvēršanu, gan pētniecības projektus sadarbībā ar ārvalstu augstskolām. Esmu pārliecināts, ka starpkultūru sadarbība intelektuāli bagātina gan fakultāti, gan universitāti kopumā. Tāpat fakultātē ir jāattīsta pētniecība, jo tā ir svarīga docētāju akadēmiskai izaugsmei. Šeit gan mēs saskaramies ar izaicinājumu, jo pētnieciskais darbs paredz klusumu un laiku, ko docētājs var atrast, tikai pārdomāti plānojot savu darba ikdienu. Tas, pie kā jau esmu sācis strādāt, ir fakultātes attiecību stiprināšana ar vadību un RSU struktūrvienībām. Mēs visi esam viena universitāte un varam efektīvi darboties tikai esot saspēlē vienam ar otru. Intensīvākā sadarbībā slēpjas liels potenciāls gan fakultātes, gan RSU attīstībai.
