Mākslīgā intelekta rīku izmantošana izglītībā. Trīs scenārijus analizē RSU mācībspēks

Ko sagaida mūsdienīgs students?

Studenti mācību materiālus patērē arvien interaktīvākos un personalizētākos veidos. Lasīt obligāto literatūru ir mazāk motivējoši, nekā izmantot MI, kas spēj to strukturēt, atlasīt būtisko un interesējošo, izskaidrot vienkāršā valodā un atbildēt uz jautājumiem. Pieaugošā YouTube, raidierakstu jeb podkāstu un mākslīgā intelekta rīku izmantošana mācībās liek domāt par paradigmas maiņu.

Pasniedzējiem vairs nepietiek tikai ar lekcijas nolasīšanu – vajag spēju sadarboties ar tehnoloģijām un radīt jēgpilnu mācību pieredzi katram individuāli, pasniegt tēmu atraktīvā veidā.

Arvien vairāk studentu sagaida, ka pasniedzēji sniegs praktisku kontekstu – kā šīs teorijas izmantot dzīvē vai darbā, vai kāpēc dotā tēma vispār ir svarīga mūsdienu informācijas pārpilnībā.

Studentu paradumi Latvijā

Aptaujā secināts, ka studenti Latvijā plaši izmanto ģeneratīvo MI un pat vairākus rīkus vienlaicīgi:

• ChatGPT: 87,1 %
• Claude: 29 %
• Microsoft Copilot: 29 %
• Gemini: 22,6 %
• Perplexity: 19,4 %
• Mistral: 3,2 %

Līdz šim daudziem bija radies priekšstats, ka MI rīkus studenti pārsvarā izmanto eseju rakstīšanai. Tomēr aptaujā atklājās, ka studenti tam biežāk uztic sarežģītu uzdevumu risināšanu, informācijas apkopošanu, palīdzību pētījumos, skaidrojumu sniegšanu un citus uzdevumus. Lai arī MI tehnoloģiju solījums ir personalizēta, adaptīva un pieejama izglītība 24/7, paši

studenti atzīst arī ēnas puses: neprecīza informācija, pārlieka paļaušanās uz rīku kā patiesas informācijas sniedzēju, nepietiekama pielāgojamība studenta individuālajām vajadzībām.

Iespējamie attīstības scenāriji

Kādi ir iespējamie izglītības attīstības virzieni nākotnē, ņemot vērā MI progresu? Scenāriji var atšķirties gan atsevišķās mācību iestādēs, gan nacionālās izglītības sistēmas līmenī.

1. scenārijs. MI lietošanas pārtraukšana vai limitēts lietojums

Atsevišķi studenti un pasniedzēji uzskata, ka MI nevajadzētu izmantot. Argumenti: kritiskās domāšanas vājināšanās, akadēmiskās kultūras sabrukums, kļūdaina vai nepārbaudāma informācija. Ja šie riski netiek pārvaldīti, MI lietošana varētu pat tikt liegta izglītības iestādēs.

Ja mācību iestāde izmantos ģeneratīvo MI, tad tas tiks darīts ļoti piesardzīgi. Galvenais fokuss būtu uz cilvēku centrētu, ētisku un līdzsvarotu mācīšanos. Pasniedzējs joprojām paliek vienīgais atzītais zināšanu avots un kurators. MI rīkus atrod vai iegādājas tikai studenti paši. Pedagogi zina, ka studenti tos lieto, bet ir samierinājušies un neiebilst, ja izglītības iestādē netiek veicināta MI lietošana caurskatāmā veidā.

2. scenārijs. Evolucionāra attīstība

Izglītības iestāde vai nacionālā izglītības sistēma kopumā pakāpeniski integrē MI esošajā izglītības sistēmā un studenta mācību procesā. Mācību iestādes palēnām uzņemas iniciatīvu un uzsāk projektus. Riski tiek apzināti un kontrolēti. Piemēram, īpaša uzmanība tiek vērsta uz to, lai uzlabotu studentu kritiskās domāšanas spēju, kas ļautu mazināt ar nepatiesas informācijas sniegšanu saistītos riskus, lietojot MI rīku. MI pamazām kļūst arī par skolotāja palīgu, atbalstot pedagogu uzdevumu sagatavošanā vai studentu sekmju analītikā. Šīs un citas priekšrocības aprakstījuši Pasaules ekonomikas foruma analītiķi savā 2024. gada pētījumā, norādot, ka MI var gan pilnībā automatizēt, gan papildināt pasniedzēja uzdevumu veikšanu un risināt studenta individuālās pieejas problemātiku.

3. scenārijs. Pilnīga transformācija

MI kļūst par ļoti efektīvu, personalizētu un katra studenta aktīvu individuālo treneri vai līdzgaitnieku ar spēju perfekti pielāgoties indivīda zināšanu līmenim, mērķiem, spējām un interesēm. Tiek izmantoti digitālie dvīņi simulāciju veikšanā mācību procesā, digitāli tiek klonēti labākie pasniedzēji, lai mācītu un personalizētu kursus visiem studējošiem, kam ir nepieciešamas konkrētas zināšanas nacionālā vai pasaules mērogā. Tradicionālās mācību iestādes zaudē savu ierasto lomu, jo ir kļuvušas salīdzinoši neefektīvas. Izglītības process kļūst studenta vadīts, bet valsts izglītības sistēmas regulators sniedz vispārējo struktūru, iniciatīvu, atbalstu un pārvaldību, lai process neaiziet neparedzamā pašplūsmā.

Līderību ļoti aktīvā MI izmantošanas virzienā demonstrē Igaunijas nacionālā iniciatīva AI Leap 2025, kas aprīkos Igaunijas studentus un pasniedzējus ar MI iespējotiem mācīšanās rīkiem un iemācīs tos izmantot visefektīvākajā iespējamā veidā. Jau šoruden 20 000 vidusskolu skolnieki Igaunijā iegūs pieeju valsts nodrošinātām MI aplikācijām, bet 3000 skolotāju piedalīsies apmācībās šo rīku lietošanā.

Lasīt visu rakstu portālā LSM.lv