Kas kopējs un atšķirīgs mediju telpām Igaunijā un Latvijā? Klausies RSU pētnieku veidotajā raidierakstā!

To veido Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētnieki, atklājot ne tikai tehniskus vai politiskus izaicinājumus, bet arī cilvēciskas pieredzes – kā žurnālisti cīnās par auditorijas uzmanību un uzticēšanos, kā auditorijas meklē sev atbilstošu saturu, vai mazākumtautības jūtas sadzirdētas,vai tieši otrādi – atstumtas.

Mūsdienās, kad profesionālo mediju nozīme bieži tiek apšaubīta un informācijas vide kopumā ārkārtīgi strauji mainās, ir būtiski saprast naratīvu, kādā notiek saruna un domāšana par medijiem, to nozīmi sabiedrībā un katra indivīda ikdienas dzīvē. Un, kad mēs ieraugām, ka par šķietami identiskiem jautājumiem un situācijām šie naratīvi atšķiras divās mazās, ģeogrāfiski tuvās valstīs – Latvijā un Igaunijā –, kļūst pavisam interesanti.

Līga Ozoliņa,
RSU Sociālo zinātņu fakultātes prodekāna p. i., pētniece un
raidieraksta sērijas vadītāja

Raidieraksta epizodes

• Kā ir būt žurnālistam Latvijā un Igaunijā I – Inga Spriņģe, Holgers Ronemā (Holger Roonemaa)
• Kā ir būt žurnālistam Latvijā un Igaunijā II – Anda Rožukalne, Ragne Kētsa-Klemma (Ragne Kõuts-Klemm)
• Kā ir būt mediju lietotājam Latvijā un Igaunijā – Laura Šmideberga, Dmitrijs Petrenko 
• Vai cilvēki ir gatavi maksāt par žurnālistiku? Delfi gadījums Latvijā un Igaunijā – Filips Lastovskis, Urmo Sonvalds (Urmo Soonvald)
• Kā veidot uzticēšanos ar auditoriju: sabiedrisko mediju gadījums Latvijā un Igaunijā – Anita Brauna, Marts Luiks (Mart Luik)
• Kā uzrunāt krievvalodīgo auditoriju: Latvijas un Igaunijas mediju politikas pieejas – Kārlis Dagilis, Andress Jēsārs (Andres Jõesaar) 
• Kā ir būt krievvalodīgam žurnālistam Latvijā un Igaunijā – Jūlija Bali (Julia Bali), Anna Stroja 

Projekta vadītājs, Sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Jānis Juzefovičs uzsver:

“Mēs gribējām saprast, kāpēc cilvēki Igaunijā vairāk uzticas medijiem un ir labvēlīgāk noskaņoti pret žurnālistiem nekā pie mums Latvijā,

bet no agrākajiem saviem un citu valstu pētījumiem zinājām: lai labāk saprastu cilvēku uzskatus par medijiem un žurnālistiku, mēs nevaram koncentrēties tikai uz medijiem, mums jāpēta plašāks fons, kas ietekmē to, kā veidojas cilvēku attieksme pret medijiem, piemēram, ciktāl cilvēki jūtas apmierināti ar savu dzīvi, kā jūtas sabiedrībā, ciktāl uzticas poltiskajai elitei. Tas viss veido mūsu attieksmes pret institūcijām, tostarp medijiem.”

Par raidierakstu

Raidieraksts ir angļu valodā, un tā mērķauditorija ir mediju profesionāļi, pētnieki un studenti, mediju politikas veidotāji, kā arī ikviens, kurš grib labāk izprast mediju un sabiedrības attiecības. Tas pieejams visos populārākajos raidierakstu straumēšanas vietnēs, piem., Spotify. Raidieraksta producente ir RSU Studentu medija Skaļāk redaktore Marta Herca. Līdz nākamā gada pavasarim taps vēl piecas raidieraksta epizodes.

Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta RSU iekšējā un RSU ar LSPA ārējā konsolidācija Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005 Zinātnieka granta Nozīmes piešķiršana medijiem: non-media-centric un open-ended pieeja ar medijiem saistīto pieredžu un uzskatu par medijiem izpētē Nr. RSU-ZG-2024/1-0007 ietvaros. Granta mērķis ir izzināt, kā cilvēku uzskatus un priekšstatus par mediju darbu un žurnālistiku Latvijā un Igaunijā ietekmē plašāks politiskais, sociālais un kultūras konteksts. Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna un valsts budžeta līdzekļiem. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.