Kā digitālās tehnoloģijas palīdz bērniem ar vēzi. Skaidro RSU pētnieki

Autori: RSU Veselības un sporta zinātņu fakultātes Rehabilitācijas katedras
laborante Alīna Češuna un docente Guna Semjonova

Ilgstoša ārstēšanās slimnīcā daudziem bērniem nozīmē ne tikai cīņu ar slimību, bet arī ar kustību trūkumu. Latvijas pētnieki meklē veidus, kā viņu ikdienu padarīt aktīvāku, izmantojot digitālu spēles pieeju, kas bērniem ar vēzi palīdz būt aktīvākiem un ilgtermiņā uzlabot dzīves kvalitāti.

Bērni ar onkoloģiskām slimībām ir arī paaugstināta riska grupa citu saslimšanu attīstībai, piemēram, pieaug aptaukošanās un kardiovaskulārās saslimšanas.³

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Veselības un sporta zinātņu fakultātes Rehabilitācijas katedra sākusi pētījuma projektu*, kurā pētnieki sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) klīniskajiem speciālistiem noskaidro bērnu ar onkoloģiskām slimībām fiziskās aktivitātes paradumus un pēta digitālo risinājumu potenciālu šo paradumu uzlabošanai. Komanda izmanto digitālu spēles pieeju slimnīcas vidē, lai mazajiem onkoloģijas pacientiem ilgstošajā laikā, kas jāpavada slimnīcā, būtu bērniem draudzīgi veidi, kā palīdzēt būt kustīgiem viņu veselības stāvoklim atbilstošā veidā. Projekts jau ir ieguvis starptautisku interesi tālākām pētniecības sadarbībām.

Foto: Shutterstock.com

Kāpēc bērni ar vēzi kustas mazāk?

Onkoloģiskās slimības un to ārstēšana rada virkni blakusparādību – slikta dūša, apetītes zudums, svara samazināšanās, noskaņojuma svārstības un hronisks nogurums.⁴ Ķīmijterapija var izraisīt arī anēmiju un muskuļu funkcijas pasliktināšanos.⁵ Dažādi faktori, tajā skaitā psiholoģiskie, spēlē būtisku lomu: bērni bieži izjūt bailes vai nedrošību par savu ķermeni pēc ārstēšanas sākšanas. Tāpat slimnīcas vide ne vienmēr ir piemērota kustību aktivitātēm – telpas ir šauras un trūkst piemērotu spēļu vai fizisko aktivitāšu iespēju.

Pētījumi atklāj, ka bērni, kuri saglabā fizisko aktivitāti ārstēšanas laikā, biežāk un ātrāk atgriežas pie ierastajām aktivitātēm un skolas dzīves nekā tie, kuri ir mazkustīgi. Tas ietekmē ne tikai fizisko veselību, bet arī emocionālo labsajūtu un sociālo integrāciju.

Regulāras fiziskās aktivitātes samazina vēža terapijas blakusparādības, īpaši nogurumu.⁹Tās uzlabo muskuļu spēku, kaulu veselību un dzīves kvalitāti. ^{9, 10}

Digitālās tehnoloģijas kā palīgs

Digitālās tehnoloģijas paver jaunas iespējas bērnu motivēšanai un aktivitāšu uzraudzībai. Virtuālā realitāte, mobilās lietotnes un digitālās veselības risinājumi ļauj bērniem kustēties interaktīvā un aizraujošā veidā.^{15, 16} Pētījumi rāda, ka spēļošanas elementus saturošas lietotnes veicina bērnu aktivitāti un nodrošina ilgstošāku iesaisti.^{15, 17} Tās piedāvā interaktīvus izaicinājumus, veicina aktīvu un patstāvīgu iesaisti, kā arī nodrošina atgriezenisko saiti.^{17, 18}

Virtuāla realitāte var būt motivējoša un pielāgota individuālām vajadzībām. Arī mobilās veselības (mHealth) risinājumi – mobilas un bezvadu tehnoloģijas – un valkājamās ierīces piedāvā iespēju monitorēt fiziskās aktivitātes līmeni un sistemātiski iekļaut fizisko aktivitāti ikdienā. Tas palīdz bērniem kļūt patstāvīgākiem un veidot veselīgus ieradumus, pozitīvi ietekmējot viņu ikdienas paradumus.^{17, 18}

Mūsdienās gandrīz visi bērni māk lietot viedtālruni, kas šos risinājumus padara viegli pieejamus un saprotamus.

Mūsu pētījums Latvijā

RSU pētnieku komanda sadarbībā ar BKUS uzsākusi pētījumu Pediatrijas onkoloģijas pacientu fizisko aktivitāšu paradumu pārraudzība, izmantojot digitālo pieeju ar paplašinātās realitātes interaktīviem spēles elementiem, lai izprastu bērnu ar onkoloģiskām saslimšanām fiziskās aktivitātes paradumus un pārbaudītu digitālo risinājumu potenciālu šo paradumu uzlabošanai.²¹

Latvijas projektā īpaša uzmanība tiek veltīta arī psiholoģiskajiem aspektiem – bērniem tiek sniegta iespēja iesaistīties aktivitātēs, kas rada prieku un veicina pozitīvas emocijas.

Tas ir svarīgi, jo emocionālā labsajūta cieši saistīta ar fiziskās aktivitātes līmeni. Projektā iesaistīti gan pētnieki, gan klīniskie speciālisti, un tas paredz testēt risinājumus slimnīcas vidē, lai nodrošinātu bērniem draudzīgu un ilgtspējīgu kustību atbalstu. Plānots, ka nākotnē šis projekts varētu kļūt par pamatu starptautiskai sadarbībai un datu apmaiņai ar citām Eiropas valstīm.

Raksta pilno versiju lasiet brīvpieejā portāla LSM.lv rubrikā RSU Zinātnes ekspresis

Atsauces

1. World Health Organization. (2022). Cancer in children. WHO
2. Latvijas onkoloģijas asociācija. (2020). Onkoloģisko slimību diagnostika. Tālākizglītība
3. Janssen, I., & LeBlanc, A. G. (2010). Systematic review of the health benefits of physical activity and fitness in school-aged children and youth. International Journal of Behavioral Nutrition and Physical Activity, 7(1), 40
4. Rawat, Nihaika, Sanjenbam Emon Chanu, and Vandana Chauhan. "Chemotherapy associated side effects among children with cancer." International Journal of Health Sciences and Research 11.2 (2021): 236-242
5. Soares-Miranda, L., Fiuza-Luces, C., & Lucia, A. (2012). Physical activity and recovery from hematologic malignancy. In S. D. Mittelman & N. A. Berger (Eds.), Energy balance and hematologic malignancies (pp. 159–176). Springer
6. Gilliam et al. (2011). Physical activity in child and adolescent cancer survivors: a review. Health Psychology Review, 7(1), 92–110. Lasīt šeit un šeit.
7. Arroyave, W. D., Clipp, E. C., Miller, P. E., Jones, L. W., Ward, D. S., Bonner, M. J., & Demark-Wahnefried, W. (2008). Childhood cancer survivors’ perceived barriers to improving exercise and dietary behaviors. Oncology Nursing Forum, 35(1), 121–130
8. Van Dijk-Lokkart, E. M., Steur, L. M. H., Braam, K. I., et al. (2019). Longitudinal development of cancer-related fatigue and physical activity in childhood cancer patients. Pediatric Blood & Cancer, 66(12), e27949 
9. Morales JS, Valenzuela PL, Herrera-Olivares AM, Rincón-Castanedo C, Martín-Ruiz A, Castillo-García A, Fiuza-Luces C, Lucia A. What are the effects of exercise training in childhood cancer survivors? A systematic review. Cancer Metastasis Rev. 2020 Mar;39(1):115-125. doi: 10.1007/s10555-020-09852-3. PMID: 31970589
10. Scott JM, Li N, Liu Q, Yasui Y, Leisenring W, Nathan PC, Gibson T, Armenian SH, Nilsen TS, Oeffinger KC, Ness KK, Adams SC, Robison LL, Armstrong GT, Jones LW. Association of Exercise With Mortality in Adult Survivors of Childhood Cancer. JAMA Oncol. 2018 Oct 1;4(10):1352-1358. doi: 10.1001/jamaoncol.2018.2254. PMID: 29862412; PMCID: PMC6181767
11. Janssen, I., & LeBlanc, A. G. (2010). Systematic review of the health benefits of physical activity and fitness in school-aged children and youth. International Journal of Behavioral Nutrition and Physical Activity, 7(1), 40
12. Tudor-Locke, C., Craig, C. L., Beets, M. W., et al. (2011). How many steps/day are enough? For children and adolescents. International Journal of Behavioral Nutrition and Physical Activity, 8, 78
13. Shephard, R. J. (2003). Limits to the measurement of habitual physical activity by questionnaires. British Journal of Sports Medicine, 37(3), 197–206
14. Burchartz, A., Oriwol, D., Kolb, S. et al. Comparison of self-reported & device-based, measured physical activity among children in Germany. BMC Public Health 21, 1081 (2021)
15. Winther, Laerke, et al. "Investigating Challenges in Implementing a Digital Play Intervention in a Complex Organization Across Pediatric Departments: Non-Randomized Controlled Feasibility Trial." JMIR rehabilitation and assistive technologies 12 (2025): e58019., doi: 10.2196/58019
16. Kim, Gerard Jounghyun. "A SWOT analysis of the field of virtual reality rehabilitation and therapy." Presence 14.2 (2005): 119-146
17. Sween, Jennifer & Wallington, Sherrie & Taylor, Teletia & Llanos, Adana. (2013). The Role of Exergaming in Improving Physical Activity: A Review. Journal of physical activity & health. 11. 10.1123/jpah.2011-0425
18. PACCS Study Group. (2022). Perceived barriers and facilitators to physical activity in childhood cancer survivors and their parents: A large-scale interview study from the International PACCS Study. Pediatric Blood & Cancer, 70(1)
19. Devine, Katie & Viola, Adrienne & Coups, Elliot & Wu, Yelena. (2018). Digital Health Interventions for Adolescent and Young Adult Cancer Survivors. JCO Clinical Cancer Informatics. 2. 1-15. 10.1200/CCI.17.00138
20. Jermoļenko, G. F., Augstkalne, K., Semjonova, G., Dubiņina, E., Balamovskis, K., Češuna, A., & Kundziņa, I. (2025, February 10). Measurements and digital technology solutions to monitor physical activity in pediatric oncology patients: A scoping review protocol. OSF
21. Pediatrijas onkoloģijas pacientu fizisko aktivitāšu paradumu pārraudzība, izmantojot digitālo pieeju ar paplašinātās realitātes interaktīviem spēles elementiem