Kā Erasmus+ prakse Rīgā mainīja itāļu studenta skatījumu uz sociālajām zinātnēm
Austrumpjedmontas Universitātes (Itālija, University of Eastern Piedmont) maģistrantūras students Andrea Garbarini (23) specializējas katastrofu un veselības krīžu pārvaldībā un trīs mēnešus pavadīja kā pirmais Erasmus+ praktikants Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu pētniecības centrā (SZPC). Intervijā ar RSU Sociālo zinātņu projektu vadītāju Ilonu Viļumsoni Andrea stāsta par pieredzi Latvijā, darbu pētniecībā un to, kā šī prakse mainījusi viņa skatījumu uz akadēmisko vidi, komunikāciju un starpkultūru sadarbību.
Izvēle par labu Baltijai – profesionāla interese un ziņkārība
Kas pamudināja tevi izvēlēties Latviju un RSU savai Erasmus+ praksei?
Tā bija profesionālas intereses un personīgas ziņkārības kombinācija. Es studēju krīžu un katastrofu pārvaldību, mani interesē ģeopolitiskie procesi un sabiedrības noturība krīžu situācijās. Baltijas valstis, īpaši Latvija, šobrīd ir ļoti interesants reģions šādu jautājumu izpētei, it sevišķi kontekstā ar atbalstu Ukrainai un drošības jautājumiem Eiropā. Vēlējos ne tikai iepazīt jaunu valsti, bet arī iegūt vērtīgus datus savam maģistra darbam. RSU tam šķita ļoti piemērota vieta.
Atceros, ka mana mamma sākumā bija nedaudz satraukta un teica: “Latvija taču ir tik tuvu Krievijai.” Taču, dzīvojot šeit, ļoti skaidri jūtams, ka Baltijas valstis ir droša, sakārtota un stabila Eiropas telpas daļa.
Pētniecība starpkultūru vidē
Kādi bija tavi uzdevumi Sociālo zinātņu pētniecības centrā?
Man izdevās veiksmīgi apvienot praksi ar maģistra darba izstrādi. Pētīju krīžu jautājumus, kā arī intervēju vietējos akadēmiķus par sociolingvistisko vidi un multikulturālo līdzāspastāvēšanu Rīgā.
Kā cilvēkam no Itālijas man bija ļoti interesanti vērot, kā Rīgas publiskajā telpā līdzās pastāv vairākas valodas. Tas palīdzēja daudz labāk izprast sabiedrības dinamiku.
Prakses laikā iesaistījos arī Sociālo zinātņu fakultātes projektos – analizēju studentu atgriezenisko saiti par studiju kursiem un sagatavoju starptautisku pārskatu par ekonomikas studiju programmu saturu. Īpaši vērtīga man bija iespēja sadarboties ar RSU SZF profesoru un vadošo pētnieku Miķeli Grīviņu ilgtspējīgu pārtikas sistēmu projektā, kur tika izmantots četrkāršās spirāles jeb quadruple helix modelis. Tā bija iespēja izkāpt ārpus savas ierastās pētniecības jomas un pielāgot savas prasmes jaunai tēmai.
Brīva komunikācija starp studentu un docētājiem
Kā tu raksturotu RSU akadēmisko vidi salīdzinājumā ar Itāliju?
Viena no būtiskākajām atšķirībām ir fokuss uz praktiskām prasmēm. Itālijā studijas bieži ir ļoti teorētiskas – tiek apgūtas daudz zināšanas, bet nereti pietrūkst praktiskās pieredzes. RSU šajā ziņā šķita daudz ciešāk saistīta ar reālo darba vidi. Otrs pārsteigums bija attiecības starp studentiem, praktikantiem un akadēmisko personālu. Itālijā hierarhija universitātēs ir daudz izteiktāka – starp studentu un profesoru pastāv liela distance.
RSU vide man šķita ļoti pieejama. Visas durvis ir atvērtas, vari ieiet, uzdot jautājumu un saņemt atbildi. Tajā pašā laikā cilvēki ir ļoti patstāvīgi un profesionāli. Tas rada uzticēšanos un ļoti labu darba atmosfēru.
No atturības līdz kopības sajūtai
Vai Rīgā pieredzēji kultūršoku?
Mani pārsteidza tas, cik cilvēki šeit ir mierīgi un atturīgi. Vidusjūras reģionā mēs esam pieraduši pie skaļākas komunikācijas un spontānām sarunām ar svešiniekiem. Sākumā to var uzskatīt par rezervētu attieksmi, taču vēlāk sapratu, ka tā vienkārši ir kultūras atšķirība, nevis nelaipnība. Kad cilvēkus iepazīst tuvāk, viņi izrādās ļoti atsaucīgi un draudzīgi.
Lielu iespaidu uz mani atstāja arī Latvijas vēsture. Īpaši aizkustināja stāsts par Baltijas ceļu un sabiedrības vienotību nozīmīgos brīžos. Radās sajūta, ka aiz ārējās atturības slēpjas ļoti spēcīga kopības sajūta.
Pieredze, kas vairo pārliecību
Kādi ir lielākie ieguvumi no pieredzes RSU?
Visvairāk lepojos, cik ļoti pilveidoju savas angļu valodas prasmes un kļuvu pārliecinātāks, uzstājoties publiski. Šī bija mana pirmā darba pieredze ārpus Itālijas, tāpēc sākumā jutos diezgan nedroši.
Prakses laikā man nācās prezentēt pētījuma rezultātus vairākiem profesoriem un ikdienā visu laiku komunicēt angļu valodā. Ar laiku bailes pazuda, un tagad jūtos daudz pārliecinātāks par sevi profesionālā vidē. Šī pieredze man deva arī lielāku patstāvību un pārliecību par savām spējām.
Padoms citiem ārvalstu studentiem
Kāds ir tavs ieteikums citiem ārvalstu studentiem, kuri domā par Erasmus+ praksi RSU?
Nebaidīties no kultūras atšķirībām un dot sev laiku pielāgoties. Sākumā jaunā vide var šķist neierasta, taču ar laiku ir viegli iejusties.
Un vēl: nebaidīties lūgt palīdzību. Cilvēki šeit nav tik runīgi, taču uz viņiem var paļauties. Ja kāds apsola, ka atbildēs pēc divām dienām, tad tā arī būs. Tas rada drošības sajūtu un ļauj daudz vieglāk iejusties jaunajā vidē.
