Pārlekt uz galveno saturu
Pētniecība
Sabiedrības veselība

Kā panākt, lai jaunie ārsti izvēlētos ģimenes medicīnu un vēlētos strādāt arī Latvijas reģionos? Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki, izvērtējot līdzšinējos ārstu piesaistes pasākumus, atklājuši nepilnības gan pašvaldību piedāvātā atbalsta efektivitātes novērtēšanā, gan valsts līmeņa plānošanā. Noslēdzies valsts pētījumu programmas Sabiedrības veselība projekts Ģimenes ārstu dzīvesspēka veicināšana Latvijā: izaicinājumi un risinājumi, kura rezultātus atzinīgi novērtējuši neatkarīgi ārvalstu eksperti.

Starptautiskajā izvērtējumā īpaši izcelta pētījuma zinātniskā kvalitāte, sadarbība ar veselības nozares institūcijām un izstrādāto rekomendāciju praktiskās izmantošanas potenciāls.

„Ģimenes ārstu piesaiste jāskata kā ilgstošs process – no pirmajiem studiju gadiem līdz brīdim, kad ārsts izveido savu praksi un turpina tajā strādāt,” skaidro projekta vadītāja, RSU profesore Ilze Grope.  

Atbalstu piedāvā, bet vai tas darbojas?

Lai piesaistītu ģimenes ārstus, pašvaldības piedāvā stipendijas, palīdzību mājokļa nodrošināšanā, atbalstu ārstu ģimenēm un finansējumu prakšu iekārtošanai. Taču kā zināt, kuri no šiem pasākumiem palīdz ārstiem palikt reģionos ilgtermiņā?

Intervējot piecu Latvijas pašvaldību pārstāvjus, RSU pētnieki noskaidroja, ka neviena no šīm pašvaldībām sistemātiski nevērtēja piedāvātā atbalsta efektivitāti un neapkopoja oficiālus datus par  to, cik ilgi piesaistītie ārsti turpināja darbu pašvaldībā. Tas neļauj droši spriest, kuri atbalsta pasākumi dod noturīgākos rezultātus. Pētnieki norāda, ka pašvaldību iespējas atšķiras, turklāt to rīcību ierobežo finansējuma trūkums un nepietiekami skaidrs valsts līmeņa atbildības sadalījums.

Tāpēc viens no pētījuma ieteikumiem ir veidot saskaņotāku, datos balstītu pieeju ārstu piesaistei, lai atbalsta pasākumus varētu ne tikai īstenot, bet arī izvērtēt un pilnveidot.

Valsts plānos pietrūkst viena būtiska posma

Pētnieki analizēja arī četrus Latvijas veselības politikas dokumentus, kas pieņemti laikā no 2017. līdz 2024. gadam. Lai gan tajos paredzēti dažādi pasākumi ģimenes ārstu piesaistei un noturēšanai, nevienā no analizētajiem dokumentiem nav ietverti īpaši pasākumi medicīnas studentu ieinteresēšanai ģimenes medicīnā.

Tas ir būtisks trūkums, jo lēmums par nākotnes specialitāti veidojas jau studiju laikā. Pētnieki iesaka dot topošajiem ārstiem iespēju iepazīt ģimenes ārsta darbu daudz agrāk nekā tas ir šobrīd, paplašināt praktiskās apmācības iespējas reģionos un attīstīt mentoringu.

Dokumentu analīze arī parādīja, ka no četriem izvērtētajiem dokumentiem tikai 2024. gada informatīvajā ziņojumā piedāvāts savstarpēji saskaņots rīcības plāns, kas aptver vairākus risinājumu virzienus. Agrākajos dokumentos biežāk noteikti vispārīgi mērķi, bet trūcis konkrētu īstenošanas soļu, termiņu un finansējuma saistību.

No pētījuma rezultātiem līdz pārmaiņām

Projektā izstrādātas rekomendācijas, kas aptver vairākus ģimenes ārstu profesionālās dzīves posmus – no studijām un rezidentūras līdz patstāvīgas prakses uzsākšanai un darbam profesijā ilgtermiņā.

„Svarīga ir arī iespēja patstāvīgi organizēt darbu, profesionāli pilnveidoties un saņemt pieredzējušu kolēģu palīdzību, savukārt liela darba slodze, administratīvie pienākumi un nepietiekams profesionālais atbalsts var mazināt vēlmi strādāt šajā specialitātē,” uzsver profesore I. Grope.  

Pētnieki iesaka pilnveidot ārstu praktisko sagatavošanu, mazināt administratīvo slogu un stiprināt sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām, augstskolām un profesionālajām organizācijām. Pētījuma rezultāti un priekšlikumi jau apspriesti ar Veselības ministriju un citām iesaistītajām institūcijām. Vienlaikus izstrādāto rekomendāciju faktiskā ietekme būs atkarīga no tā, kuri risinājumi tiks ieviesti un kā tiks vērtēti to rezultāti.

Starptautiskie eksperti atzinīgi novērtē paveikto

Projekta zinātniskās un sociālās ietekmes izvērtējumā neatkarīgie ārvalstu eksperti uzteica pētniecības pieeju, sadarbību ar veselības nozares institūcijām un rezultātu praktiskās izmantošanas potenciālu. Izvērtējumā norādīts, ka līdz ar projekta noslēgumu ir radīts pamats datos balstītiem lēmumiem par ģimenes ārstu piesaisti Latvijā. Vienlaikus eksperti ieteikuši turpināt zinātnisko rezultātu publicēšanu.

Projekta laikā veiktas 49 individuālas intervijas, rezultāti prezentēti sešās starptautiskās zinātniskās konferencēs, bet starptautiskiem recenzējamiem zinātniskajiem žurnāliem iesniegti trīs raksti. Nākamais izaicinājums ir ne tikai ieviest piemērotākos risinājumus, bet arī pārliecināties, vai tie sasniedz iecerēto mērķi.

Par projektu

Projektu Ģimenes ārstu dzīvesspēka veicināšana Latvijā: izaicinājumi un risinājumi (Nr. VPP-VM-Sabiedrības_Veselība-2024/1-0002) īstenoja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki profesores Ilzes Gropes vadībā. Projektu finansēja Veselības ministrijas valsts pētījumu programma Sabiedrības veselība, programmu administrēja Latvijas Zinātnes padome. Plašāka informācija par projektu.

Latvijas Zinātnes padomes projekta izvērtēšanas pārskats